PASAKA PAR LATVIJU

SAEIMAI. KO TEIKTU ES...

ĶĒDES VĒSTULE SILTĀM ROKĀM

KRĀSOJAMI UN LASĀMI GABALI

Lejuplādēt eGrāmatu / Download eBook (2 MB)

Ievadam

Šī nav parasta grāmata. Tā vēl nav iznākusi, bet jau jāizplata internetā pēc iespējas daudziem latviešiem un Latvijai lojāliem cittautiešiem. Tā ir maza grāmatiņa, tikai trīs raksti, tomēr tās iespaids var būt tālejošs. Šis darbs nav parasts arī citā ziņā – tas rakstīts aiz pārliecības, nevis naudas vai slavas dēļ.

Pāvila pirmajā vēstulē korintiešiem atrodams viens no Bībeles skaistākajiem tekstiem: „Tad nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.”

Ievas Nikoletas Dāboliņas trīs īsos, apbrīnojami kodolīgos rakstos izteikta viņas ticība mūsu valstij, cerība, ka tās nākotne būs gaišāka, un pāri visam, iedvesmojošos vārdos – mīlestība uz mūsu tautu un valsti. Viņa mums rāda ideālo Latviju, tādu, kādu savās sirdīs droši vien katrs no mums vēlētos. Un tā nav utopija. Tas ir reāli sasniedzams mērķis un 1940.gadā mēs pat bijām nogājuši gabaliņu ceļā uz šādu valsti. Tas ir iespējams mērķis pat samērā īsā laikā, varbūt pāris paaudžu gaitā, kas ir tikai mirklis salīdzinot ar mūsu tautas 4000 gadu garo vēsturi. Mēs to noteikti sasniegsim, ja tie, kam uzticam mūsu valsts vadīšanu laiku pa laikam pārlasītu šos trīs rakstus. Bet ne tikai viņi – mums katram tas jādara. Jā, arī Jums, man.

Grāmata iznāk mums nozīmīgā brīdī, pāris dienas pirms 11.Saeimas ievēlēšanas. Atkal mums paveras iespēja lemt savas tautas likteni, tuvoties mūsu ideālam vai attālināties. Ieva mūs mudina – iet balsot, neizniekot savu balsi sīkpartijās, balsot par latviskām partijām un godprātīgiem cilvēkiem, un svarīgākais, pirms vēlēšanām nest šo vēsti citiem.

Tas viss ir daļa no mūsu sapņu Latvijas.

Vilis Vītols

Dzīves ceļus staigājot, ik pa laikam nonākam krustcelēs, kad jāpieņem lēmums - vai sekot kādam, vai iet un darīt pašam?

Ļoti patīkami un ērti ir sekot, cerot, ka „gan jau būs labi”. Ērti, jo nav jāuzņemas atbildība. Patīkami, jo var kritizēt darītāju... Un ik reizi dusmoties, ka tomēr nav tā, kā esam cerējuši vai iedomājušies sākumā.

Izaicinoši un arī mazliet bailīgi ir radīt pašam. Radīt to, ko paši vēlamies un sapņojam.

Žaneta Jaunzeme - Grende

Ieva Nikoleta Dāboliņa

PASAKA PAR LATVIJU

Ievadam

SLUDINĀJUMI