Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Bērzaine Dienvidvācijā aicina latviešus

Pagātne – Šodiena – Nākotne

Laikraksts Latvietis Nr. 130, 2011. g. 4. febr.
Vera Rozīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pēc dievkalpojuma Bērzainē 2011. g. 30. janv.  No kreisās: arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Vera Rozīte, Fraiburgas latviešu draudzes priekšniece Māra Laidiņa, Guntis Laidiņš.

Virtuvē darbojas arī mājas pārvaldnieks Guntis Laidiņš. Māra apgalvo, ka viņš vislabāk protot sakārtot traukus mazgājamā mašīnā. FOTO Vera Rozīte.

Bērzaines pārvaldniece Māra Laidiņa. FOTO Vera Rozīte.

No vēstures

Kaut gan romantiskais Daugavas Vanagu īpašums atrodas Dienvidvācijas pilsētā Freiburgā, ceļš cauri šaurām un līkumotām ieliņām uzved mūs kalnā, kur tas dus kā Dieva ausī, stalto bērzu un citu Latvijā pazīstamo koku pavēnī.

No tā arī izraudzīts tā nosaukums Bērzaine.

Senatnīgajā, rūķīšu mājai līdzīgajā centrālajā īpašuma ēkā kādreiz dzīvojis vācu rakstnieks Emīls Gets.

Pēc Otrā Pasaules kara daudziem ievainotajiem un cietušajiem latviešu leģionāriem, kuriem nebija ģimenes, bija nepieciešama aprūpe. Amerikā dzīvojošie turīgie tautieši ziedoja līdzekļus, lai kara invalīdiem varētu iegādāties īpašumu – iespējami tālāk no bīstamās Padomju zonas – pašos Vācijas Dienvidrietumos. Romantiskā Emīla Geta māja toreiz bija izdevīgs pirkums.

1952. gada 23. augustā tika noslēgts pirkšanas-pārdošanas līgums, un no 1953. gada 1. janvāra Bērzaine juridiski pārgāja Daugavas Vanagu īpašumā.

Šodien par Bērzaines īpašo vēsturi stāsta daudzie fotogrāfiju albumi, grāmatas, latviski suvenīri un dāvanas, goda raksti un apbalvojumi gan Daugavas Vanagu organizācijai, gan atsevišķiem Latvijas patriotiem.

Lēni, kā svecītes vējā, gadu gaitā izdzisušas bijušo Bērzaines iemītnieku dzīvības elpas.

Kā svēta piemiņas zīme palicis Piemiņas akmens kritušajiem, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību.

Šodiena

Šodien Bērzaine pamazām atgūst jaunu elpu. Pēc Latvijas Valsts neatkarības atgūšanas Bērzainē viesojas aizvien vairāk viesu no Latvijas, bet vasaras laikā – latvieši arī no Amerikas, Austrālijas un citām mītnes zemēm, kuri caurbraucot Vācijai uz dienu vai ilgāku laiku uzkavējas Bērzainē. Te katra vieta atgādina Latviju.

Tā kā Freiburgas Universitātē ik gadu studentu apmaiņas programmās studē arī jaunieši no Latvijas, daudzi no viņiem izīrē mājvietu Bērzainē. Gadu pēc gada Bērzaine aizvien vairāk sāk līdzināties mūsdienīgam viesu namam, par kuru no 2008. gada jūlija rūpējas mājas pārvaldnieki Guntis un Māra Slaidiņi.

Nav viegli viņiem divatā uzturēt kārtībā 6 ha plašo īpašumu un mājas ar 26 gultas vietām.

Bieži vien viņiem diena sākas jau plkst. 4.00 no rīta. Guntim vasarā jānopļauj zāle, jāveic visi sagādnieka pienākumi, bet ziemā jāattīra no sniega ceļš un laukums mājas priekšā. Mārai jāveic visi mājas pienākumi – sākot ar brokastu gatavošanu, mazgāšanu, gludināšanu un telpu tīrīšanu. Palīgus nevarot atļauties, izņemot reizes, kad notiekot grupu pasākumi, piemēram Jāņos, kad Bērzainē sabraucot ap simts viesu.

Bet Māra un Guntis ir optimisma un enerģijas pilni. Viņi ir gatavi strādāt Bērzainē līdz pensijas sasniegšanai. Bērni – dēls un meita jau pieauguši, tāpēc uz Latviju viņi aizbrauc tikai dažas reizes gadā, kad sameklēti palīgi.

Kad 30. janvārī viesojos Bērzainē, kur mans mūža draugs arhibīskaps Elmārs Rozītis noturēja kārtējo dievkalpojumu vienā no savām deviņām Vācijā aprūpējamām latviešu draudzēm, pie kafijas galda sarunājos ar Māru Laidiņu, juristi Jūliju Skrastiņu, kura kopā ar ģimeni – vīru un diviem bērniem pārcēlušies uz darbu Freiburgā un studentēm Eviju Zubinu, Skaidrīti Romančuku un Daniju Misus.

Tā kā Māra Laidiņa ir arī Freiburgas latviešu draudzes priekšniece, viņas pienākumi un intereses sniedzas tālu pāri ikdienas pienākumiem. Viņai ir iecere Bērzaini izveidot par Latviešu kultūras centru, kurā regulāri notiktu dažādi kultūras pasākumi, līdzīgi, kā tas notiek Ziemeļvācijā Annabergā pie Bonnas.

Ieminējos, ka Māra varētu reiz aizbraukt uz Annabergu pieredzes apmaiņas braucienā, lai varētu sākt veidot sadarbības programmas. Piemēram, uz Literāro pulciņu no Latvijas atbrauc dzejniece Māra Zālīte. No Dienvidvācijas nebūs daudz latviešu, kuri dotos simtiem kilometru uz interesanto pasākumu. Bet, ja izveidotos sadarbība, dzejniecei Mārai Zālītei un pasākuma vadītājiem varētu lūgt atbraukt uz Bērzaini, lai noturētu līdzīgu pasākumu šajā pusē dzīvojošiem latviešiem, pieaicinot arī latviešus no netālās Strasburgas un Francijas.

Līdzīgi – kāda laba pasākuma veidotāji no Bērzaines savu darba augli varētu piedāvāt Annabergā, lai tur to apmeklētu Vācijas ziemeļos dzīvojošie latvieši.

Nākotne

Jau pirms gada mums kopīgi radās ideja organizēt vasarā nometni bērniem un vecākiem. Starplaikā apzinātas vairākas pilsētas Vācijā, kur sākuši veidoties latviešu bērnu centri. Bērzaine varētu kļūt par vietu, kur pulcēties latviešu bērniem no Dienvidvācijas.

Atveroties darba tirgum Vācijā, sagaidāms ievērojams Latvijas ekonomisko bēgļu skaita pieaugums. Tas ir jauns izaicinājums un jaunas iespējas sabiedriski darboties mūsu tautas nākotnes vārdā.

Vasaras bērnu nometni solīja finansiāli atbalstīt arī Daugavas Vanagu valdes loceklis Mārtiņš Bērziņš. Cerams, ka labā iecere īstenosies, un tas būs labs sākums latviešu bērniem Vācijā veidot visiem KOPĒJU, vienotu mācību programmu, kur bērni varētu mācīties latviešu valodu, latviešu tautas dziesmas un mūziku, apgūt tautas daiļamatniecību un, protams, savā starpā sadraudzēties. Tā tieši caur bērniem, ar latviešu bērnu un jauniešu klātbūtni Bērzaine varētu ieiet pavisam jaunā, aktīvā darbības virzienā.

Mag. Paed. Vera Rozīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com