Melburna vēl viļņojās Kultūras dienu atskaņās!

AL53KD

Ir pieņemts tāds nerakstīts likums – sabiedrībā nav vēlams runāt par 2 tematiem – viens ir reliģija, otrs – politika. Tagad Melburnā ir pievienojies trešais tabu temats – nedrīkst, noteikti nedrīkst pieminēt 53. Kultūras dienas! Kā 3 vai vairāk cilvēku sanāk kopā – tā tūlīt ir vismaz 3 ieskati/iespaidi par tām, un sarunas kļūst aizrautīgākas – kurš ir par, kurš pret – kam patika, kam nepatika.

Latviešiem ir labs sakāmvārds: Ganu zēns rudenī ir gudrāks par saimnieku pavasarī! Pēc notikušā taču tik viegli kritizēt un teikt, kā būtu bijis labāk – ko vēl vajadzēja – kas nebija tik labs... Jā, es arī būtu labprāt klausījusies kantāti Tēvijai – bet varu arī saprast – ja bija par grūtu to uzvest. Tik majestātisks darbs.

Jāprasa vai pasaulē kaut kas – kaut kur – kaut kad ir radīts, kas būtu 100% perfekts – par tādu atzīts un pieņemts. Arvien būs tādi, kas slavēs un tādi, kas pels. Meklēs vainas – jo lūk nebija prasīts padoms vecākai paaudzei (un tas grauž visvairāk). Taču padomājiet paši, ja nākošā paaudze būtu turējusies arvien tikai pēc iepriekšējās paaudzes parauga, mēs vēl dzīvotu alās! Nekas jauns nekad nebūtu atrasts vai radīts.

Tikai pateicoties tam, ka nākošā paaudze arvien pa solītim ir gājusi uz priekšu – darījusi mazliet citādi kā viņu vecāki – esam tikuši pie elektrības/radio/televīzijas un datoriem un cerams, daudz vēl kas radīsies nākotnē.

Tā man gribētos tiem skaļiem kritiķiem teikt – ja vienmēr prasītu padomu, kā jārīko Kultūras dienas, mēs varbūt vēl arvien klausītos 1. Kultūras dienu programmu!

Jā – rodas kļūdas, darbu darot – senie romieši jau zināja teikt: Erare humanum est – maldīties ir cilvēcīgi – bet no kļūdām mācās, un tā rodas progress!

Piederu pie galīgi-galīgi vecās paaudzes, bet esmu laimīga, ka spēju vēl pieņemt lietas, kas ir citādas, priecāties un apsveikt rīkotājus par uzņēmību un drošsirdību. Paldies!

Laima Lindiņa
Laikrakstam „Latvietis“