Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Laikraksts Latvietis Nr. 134, 2011. g. 2. martā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pirms dažām dienām videosarunā ar Kraistčērčas Sv. Māras draudzes priekšnieku Miervaldi Altmentu uzzinājām jaunāko par situāciju Kraistčērčā pēc 22. februāra zemestrīces. Bijām iepriecināti uzzināt, ka, kaut arī dažiem latviešiem mājas ir smagi bojātas, tomēr nav zināms, ka kāds būtu ievainots vai pat bojā gājis. Vēl arvien nestabilo stāvokli uzsvēra tas, ka videosarunas laikā bijā kārtējais pēcgrūdiens.

Baiba Lapiņa-Strunska turpina cīņu par dubultpilsonību un valsts kontinuitāti. Laikrakstā publicējām viņas raksta saīsināto versiju. Pilnais teksts kopā ar fotogrāfijām ir lasāms Laikraksta Latvietis tīmekļa vietnē.

Viens no laikraksta Latvietis mērķiem ir celt apziņu, ka latvieši ir visās pasaules malās. Šoreiz to apliecinām ar ziņām no Gruzijas, kur 27. februārī notika piemiņas pasākums latviešu zinātniekam Robertam Kupcim. Interesanti, ka arī Austrālijā ir vairāki latviešu sabiedriskie darbinieki, kuru senčiem bija saistība ar Gruziju.

Bet kamēr priecājamies par latviešu klātbūtni visās pasaules valstīs, nedrīkstam nekad aizmirst, ka ir tikai viena valsts, ko mums vajadzētu uzskatīt par patiešam savu. Un mums jārūpējas, ka Latvija kā latviešu un latviska valsts netiek izputināta un atdota tās iekārotājiem (kādreizējiem iekarotājiem).

Uz šādām domām vedina divas jaunākās ziņas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savā uzrunā Apvienoto Nāciju organizācijas Cilvēktiesību padomes sesijā Šveicē esot teicis, ka tas, ka Latvijā un Igaunijā dzīvojošie krievvalodīgie lielā skaitā nevar iegūt pilsonību, ir apkaunojoši.

Es domāju, ka tas patiešam ir apkaunojoši, bet ne Latvijas valstij. Latvijā dzīvojošiem nepilsoņiem ir ārkārtīgi viegli naturalizēties – jāzin mazliet par valsti, kurā dzīvo, mazliet jāmāk tās valsts valoda, kuras pavalstniecību vēlas iegūt, un kurā jau dzīvojuši labu laiku, un jāizsaka lojalitāte tai valstij, kuras pavalstniecību vēlas pieņemt. Ja šo nespēj izdarīt, un vēl sūdzas, tad tas ir patiešām apkaunojoši. Varbūt ir pienācis laiks prasīt, vai nebūtu laiks pārtraukt uzturēšanās atļaujas šiem cilvēkiem?

Otrā ziņa ir par tautas skaitīšanu, kura sākās 1. martā ar iespēju nodot informāciju tīmeklī – vietnē ­tautasskaitisana.lv. Latviski vai arī krieviski! Jo, acīmredzot, pēc Latvijas Republikas centrālās statistikas pārvaldes domām, ir jau divas oficiālas valsts valodas.

Šādā veidā izniekojam savu valodu un valsti!

GN
2011. g. 2. martā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com