Latvijas viesi Pertā

Solvita Sekste. FOTO Jānis Purvinskis.

DV koris diriģenta Jāņa Vucēna vadībā dzied Atceres svinībās. FOTO Jānis Purvinskis.

LR goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis ar Solvitu Seksti pie Alfrēda Gulāna šā gadījuma dekorācijām. FOTO Jānis Purvinskis.

Šogad šīs Daugavas Vanagu Pertas nodaļas gadskārtējās atceres svinības izvērtās savādākas un plašākas nekā iepriekšējos gados. Tas viss bija, pateicoties DV Adelaides nodaļai uz Austrāliju aicināt viesus no Latvijas. Tam nodomam pievienojās arī DV Pertas nodaļa. Latvijas ciemiņi bija Daugavas Vanagu Centrālās valdes pārstāve Latvijā Solvita Sekste ar vīru Andri Seksti. Viņi šeit ieradās jau pāris dienas agrāk, un pēc īsas atpūtas no garā ceļa Pertas nodaļas biedrzinis Gunārs Kaģis apņēmās ciemiņiem parādīt kaut ko no Pertas un tās apkārtnes skaistumiem. Diemžēl laika vecis nebija ar to rēķinājies, un ciemiņi iepazinās ar Pertas 41°C siltumu. Laimīgi Gunārs varēja viņiem piedāvāt atsvaidzināties gan Indijas Okeāna ūdeņos, gan peldbaseinā.

Nākamajā, jau mērenākā dienā, Austrālijas klimatam pieradināja Pertas nodaļas priekšsēdis Ilmārs Rudaks, kurš tad varēja viņus iepazīstināt ar Austrālijas dabas skaistumiem un dažiem mūsu īpatnējiem zvēriņiem brīvdabas dzīvnieku parkā Kaveršamā. Vēlāk sevišķi labi bija viņiem parādīt kā austrālieši mācās zaudēt savu sūri pelnīto naudu kazino spēlēs.

Tad nu svētdien, 14. martā Latviešu Centra laukums pildījās ar pašu pertiešu automašīnām. Parastais ap 50 ļaužu Pertas latviešu pulciņš bija ieradies atdot godu Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri bija gan likuši pamatus Latvijas Valsts dzimšanai, gan tās pašas brīvības aizstāvēšanai jau Otrā Pasaules karā.

Atceres sarīkojums sākās ar to, kad leģionāra Friča Vārpiņa dēls Andis ienesa zālē Latvijas karogu, kurš sekoja māc. Gunim Balodim un DV Pertas nodaļas priekšsēdim Ilmāram Rudakam, K!K! Pertā sen. un Daugavas vanadžu pavadībā. Māc. Gunis Balodis uzsāka svētbrīdi ar klātesošo dziedāto dziesmu Kungs, kas zāles čukstus dzirdi. Tai sekoja Bībeles lasījums un lūgšana par tiem, kuri nolikuši savas dzīvības par mūsu brīvību pie mūsu tautas altāra. Svētbrīdis beidzās ar otro dziesmu: Allelūja: Jēzum slava, Ķēniņš staru spožumā.

Pēc svētbrīža DV nodaļas priekšsēdis Ilmārs Rudaks deva mazu uzrunu mums atgādinādams, ka šī atcere atzīmē mūsu Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka plkv. Oskara Kalpaka nāves dienu. Šodien mēs atceramies arī tos upurus un tās asinis, kuras lēja mūsu latviešu leģionāri un caur kuru sīvajām Kurzemes cietokšņa kaujām tieši mums bija iespēja tikt brīvībā un izsprukt no slepkavu, komunistu nagiem. Ilmārs Rudaks nobeidza savu uzrunu, aicinot mūs visus kopīgi nodziedāt mūsu valsts himnu: Dievs, svētī Latviju.

Pēc Ilmāra uzrunas sekoja Solvitas un Andra Sekstes stāsti par DVCV darbu un pašreizējo sociālekonomisko stāvokli Latvijā, par ko aprakstīšu vēlāk. Šiem abiem stāstiem tad sekoja DV Pertas nodaļas kora dziesmas. Silvijas Lūks pavadībā, un Jānim Vucēnam diriģējot, mēs dzirdējām tautas dziesmas Es karā’i aiziedams, Uz ežiņas galvu liku, M. Lapas un K. Baumaņa Tēvijas dziesma un Z. Liepiņa latvju daina Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas.

Ar svinīgo karoga iznešanu tad atceres svinēšana bija arī beigusies, un viesi no Latvijas un svētku apmeklētāji tika aicināti uz atspirdzinājumiem DV klubā. Kā jau mūsu pertiešiem pierasts, visi pakavējāmies pie kādas glāzītes vīna un vanadžu sagatavotajām gardajām uzkodām, un laiks arī pienāca doties uz māju pusi.

Nākošā dienā jau ap plkst. 9.00 no rīta šoferis bija klāt ciemiņus vēl aizvizināt pa citām Pertas nomalēm. Mājas tēvs Alfrēds Gulāns ciemiņus jau laikus bija pabarojis ar kārtīgām brokastīm, un tagad tikai atlika kāpt mašīnā un skatīt citus neredzētus brīnumus. Vispirms jau atkal tikām līdz Indijas okeānam un redzējām to Žurku salu (Rottnest Island) un tad tik tāpat gar jūras malu devāmies tālāk uz ostas pilsētu Fremantli, kur vēl vakar bija lielākais tūres kuģis QEII (Queen Elizabeth II), bet kuru nu likās, ka bija atvietojis otrs kaut kādā jūras dārgakmeņa vārdā nosaukts kuģis, kura vārdu vairs īsti neatceros.

Turpat tālāk pagājām, apskatījām un vēl salasījām dažu latviešu vārdus uz Sveicienu sienām (Welcoming Walls) pie Jūras muzeja (Maritime Museum). Ieejot iekšā, vēl atradām kādu Jāņa Purvinska sarakstīto grāmatu D.P. Dzīve. Turpat ap stūri rēgojās, likās, ka milzu liela, melna zemūdene. Tai priekšā parādīts, kā pa atvērtām zemūdens lūkām šauj torpēdas. Braucam tālāk pašā Fremantles augšā: Pieminekļa kalnā, kur viegli varējām saredzēt gan Žurku salu, gan arī Dārza salu (Garden Island) un vai visu Pertas apkārtni.

Tālāk maršruts veda uz Manjuru, uz aviācijas ciemata klubu pusdienās un pēc pusdienām vēl apbraukājām skaistās laivas un bagātnieku mājoklīšus ar viņu kuģīšiem kanālā pie mājas. Tad jau vēl tikai kāda tasīte kafijas, un ceļš atpakaļ pie Alfrēda. Skaista, vēsa diena bija pavadīta, un Pertas dienvidu gals arī bija apskatīts; nu vairs nekas nepalika, kā doties tālāk. Tā mēs, pertieši, sakām paldies jaukajiem Latvijas ciemiņiem par viņu devumu un vēlam labu ceļa vēju.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“