Pie Dieva es tveros

Psalms 11,1 – 2011. g. 24. aprīļa lozungs

Atrast, kur tverties, kur glābties. Tiklīdz bērns jūtas nedrošs, viņš tiecas tikt pie tēva vai mātes, lai pieglaustos pie kājas vai citādi izjustu viņa klātbūtni un aizsardzību. Mazliet pieaugušam, daudzas spēles saistās ar pārgājieniem un drošas vietas sasniegšanu. Tās attēlo dzīvi, kas saistās ar risku un daudz dažādiem apdraudējumiem, un ar mūsu cenšanos, arvien atrast patvērumu. Psalmos mēs bieži dzirdam lūdzēja vārdus, kas šādu patvērumu meklē pie Dieva. Apdraudējumi var būt dažādi: ienaidnieki, apsūdzības, zvēri, dabas katastrofas, šaubas, nespēks, slimības, nāve. Patvērumu var meklēt tempļa svētā vietā vai arī tā Dieva klātbūtnē, kas no mums ir tikai lūgšanas attālumā.

Arī Jēzus meklēja šādu patvērumu pie Dieva. Evaņģēliju stāsti atšķiras, ar kādiem vārdiem – vai skaļi jeb drīzāk klusi, vai vairāk izmisumā jeb paļāvībā. Kopējais visos evaņģēlijos ir tas, ka Jēzus pirms krusta un pie krusta griezās pie Dieva, sava Tēva. Un visiem evaņģēlijiem kopēja ir Lieldienu vēsts: Dievs viņu izglāba no nāves, viņu augšāmcēla no mirušiem. Jēzum Kristum ir dota mūžīgā dzīvība, tādā kopībā ar Tēvu, ko nekas nevar šķirt.

Tas parāda ceļu arī mums. Mūsu ticības himna sākās: Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils, Kur bēdās varam tverties, Augsts palīgs, kas mūs nepievils, Pie kā mēs varam ķerties. Nekas dzīvi nevar darīt tik drošu un priecīgu, kā Lieldienu vēsts. Lieldienu dziesmās savienojās Jēzus augšāmcelšanās un mūsu cerība un drosme: Jēzus dzīvo mūžīgi, Debespriekā, debesgodā, Turos pie tā ticīgi, Viņā dzīvība man dota... Un jau apustulis Pāvils secina, rakstot romiešiem (8:38-39): Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!

Tieši bērns, kas ir drošs, kas zin, kur tverties, atvērsies dzīvei un to iegūs. Šī gada Pirmo Lieldienu lozungs mums norāda, kur mēs varam atrast to drošību, kas pāri visam, kas mūs var apdraudēt. Lai mēs dzīvotu priecīgi šajā saulē, dzīvā kopībā ar Mūžīgo. Ko vairāk varam viens otram novēlēt?!

Arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis