Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vēl par Kērnsu

Latvijas goda konsula Kērnsā Aleksandra Gārša stāstījums

Laikraksts Latvietis Nr. 81, 2010. g. 24. martā
Aleksandrs Gārša -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ielidojot Kērnsā (Cairns) no relatīvi sausajiem dienvidu štatiem, pārsteidz zaļums. Nav viss pelēkzilie eikaliptu meži tur, nedz saulē izdegušie brūnganie lauki, pie kuriem esam pieraduši Austrālijas dienvidos. Tajā vietā spilgts zaļums visapkārt. Pirmā acu uzmetienā šķiet, ka zaļums līdzīgs Latvijas Ziemeļeiropas dabai. Bet acs viļ: zaļais tepiķis austs no cukurniedru laukiem mazajā piekrastes ieplakā, bet kalnu nogāzes klāj mūža meži, kur necaurejamos džungļos savijušies dažādi staipekņi ar palmām un neskaitāmu paveidu mūžīgi zaļiem kokiem. Dārzos vienmēr kaut kas zied, un ar oktobra beigām tie pārvēršas lielās, daudzkrāsainās ziedu kupenās.

Šajā Austrālijas relatīvi mazajā apvidū ir sakoncentrēta tūristu atrakciju daudzveidība un pārbagātība. Tuvējos korāļrifos ar mazām saliņām un zivtiņu bariem visās varavīksnes krāsās un šauros piejūras līdzenumiņus un ielejas, nomaina Austrālijas otra augstākā kalnu grāda, piekaisīta ūdenskritumiem. Lielākajā no tiem Barona upe gāžas gandrīz 300m bezsaules aizā. Sausajā sezonā gan šis varenais ūdenskritums saraujas mazā urdziņā, jo gandrīz visu ūdeni tam atņem lielā spēkstacija. Lietus sezonā tas īslaicīgi atplaukst visā savā grandiozā godībā. Tā lielgabaliem līdzīgo dārdoņu var sadzirdēt no liela attāluma, visapkārt dreb zeme un tā radītā migla kāpj pret debesīm. Šajā laikā tas kļūst par vienu no pasaules iespaidīgākajiem ūdenskritumiem, jo reti kur citur tik liela upe krīt no tāda augstuma. Ūdenskritumu labi var apskatīt kā no nesen uzbūvētā trošu gaisa ceļa kabīnītēm, tā arī, ar lielām grūtībām un cilvēku upuriem, pagājušā gadu simteņa sākumā uzbūvētā dzelzceļa. Šis dzelzceļš ar neskaitāmiem līkumiem un caur tuneļu tuneļiem, gar upes aizas malu uzvijas uz Kurandas pilsētiņu Atertonas augstienes malā...Turp ik dienas trauc tūristu vilcieni.

Atertonas augstieni klāj lielas tropisko augļu, kafijas un tējas plantācijas. Tās lietaino galu sedz bagāts lauksaimniecības un ganību apvidus ar neticami auglīgu tumšbrūnu, vulkānisku augstni. Šur tur redzami arī mūžu mežu puduri. Tur arī šādu džungļu pārpaliku, kā tumšzaļu gredzenu apņemti, dzidri zili mirdz arī vairāki izdzisušu vulkānu krāterezeri. Turpat netālu arī ir lielā Tinarū ūdenskrātuve, kurā mīt milzu barramundi zivis. Kalnu malu šim lielajam ezeram apņem vēl neskarts mūža mežu biezoknis. Pie visa tā vēl bagātīga parastu un neparastu putnu un dzīvnieku valsts. Bet visā šajā skaistumā paslēptas arī briesmas: upju grīvās glūn pa izsalkušam krokodilam, un jūrā, sutīgajā lietus sezonā mīt bīstamas medūzas. Lai cilvēki šajā laikā koraļjūrā varētu peldēties, iemīļotākajās pludmalēs ierīkoti milzu tīklu iežogojumi, kuros peldēšanās droša.

Kērnsa dažu gadu desmitu laikā no nelielas, pusaizmigušas piejūras pilsētiņas izaugusi par krietni lielu, dzīvu, pasaulē pazīstamu tūristu metropoli ar pāri par 140 000 iedzīvotājiem un augstceltnēm pilsētas centrā. Starp jūrmalas priekšpilsētām mēģina uzturēt zaļās zonas. Tās gan savādā kārtā ik gadus rūk... Priekšpilsētas kā astoņkāja (oktopusa) taustekļi arvien augstāk rāpjas pa kalnu nogāzēm, aizpildījušas tuvējās ielejas un apbūvējamo daļu piejūras līdzenuma strēmelēs.

Šo skaisto un silto vietu atklājuši arī latvieši: gan vietējie, gan ieceļotāji no Latvijas. Daži darba dēļ, citi lai meklētu dzīves vietu tropos; viens otrs šo pilsētu izmeklējuši, kur pavadīt savus pensijas gadus, un vēl citi atraduši sev dzīves biedrus. Vairāki pirm-iebraucēji jau gluži pārtautojušies. Liels skaits Latvijas latvieši, apciemojot Austrāliju, par vienu no saviem ceļojuma mērķiem izvēlas arī eksotisko Kērnsu. Tur pa laikam iegriezušies arī veselas organizētas grupas no dažāda veida Latvijas organizācijām, klubiem un delegācijām, kuras Austrāliju apmeklējušas citu iemeslu dēļ.

Arī Latvijas valdība nesen Kērnsā nozīmēja goda konsulu. Ne jau dabas skaistuma vai turienes saujiņas latviešu dēļ, bet gan, lai veicinātu Kērnsas un Rīgas sadraudzības līguma – māsu pilsētas (sister cities) – attiecību izmantošanu un attīstīšanu Latvijas labā. Saprotams, arī lai vajadzības gadījumos palīdzētu latviešu tūristiem ar padomiem un sniegtu nepieciešamās izziņas. Rīgas un Kērnsas pilsētu draudzības lūgums šogad svinēs savu 20 gadu jubileju. To paredzēts atzīmēt ar foto izstādi Rīgā un cerams, ar ko līdzīgu Kērnsā. Iecerēts arī noorganizēt abu pilsētu televīzijas video filmu izrādi vienai par otru. Ar laiku varbūt izdosies noorganizēt arī apmaiņas kultūras un varbūt sporta un citos laukos... Nākotnē iecerēts arī ierosināt skolnieku apmaiņu un varbūt arī universitātes mācību spēku, jo Kērnsā atrodas Džeimsa Kuka (James Cook) Universitātes liela nodaļa. Tuvāk jāizpēta arī eksporta un importa iespējas Latvijas mērenā un Kērnsas tropiskā klimata vairākiem speciāliem produktiem. Varbūt šim mērķim vajadzēs iesaistīt mūsu Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru Austrālijā, vai arī ieinteresētus uzņēmumus šeit un Latvijā? Maz cilvēku zin, ka Kērnsa no Brisbanes ir apmēram tikpat tālu kā Brisbane no Melburnas vai Perta no Melburnas. Tādēļ lielāko tiesu visa šī darba nevar tikt veikta no latviešu dienvidu centriem. Tas jādara uz vietas.

Ja kāds vēl nav apmeklējis Kērnsu un tās apkārtni, tas nav īsti iepazinies ar Austrāliju! Šī pilsēta noteikti gaida jūs visus ciemos! Tā viegli sasniedzama no lielākajiem latviešu centriem Austrālijas dienvidos ar ērtiem lidojumiem, jo Kērnsā atrodas viena no dzīvākajām lidostām šajā kontinentā. To ar vairākām aizjūras zemēm savieno tieši lidojumi. Šis tālais Austrālijas ziemeļaustrumu nostūris ar savu dabu un klimatu daudzējādā ziņā vairāk līdzinās Jaungvinejai nekā pārējai Austrālijai. Vislabākais laiks, kad to apceļot, ir no aprīļa vidus līdz novembra beigām – dienvidu ziemā; tad tur nav par karstu, nedz par daudz lietus, tātad, ideāls klimats. Tad nedraud arī orkāni, kurus sauc par cikloniem. Savukārt Latvijas latviešiem, kas sapņo par mūžīgo vasara, Brazīlijas stila džungļiem un siltām dienvidjūrām ar krāsainiem koraļrifiem, Kērnsa sola viņu sapņu piepildīšanos!

Aleksandrs Gārša
Latvijas goda konsuls Kērnsā
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com