Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Varonība, pašaizliedzība, mīlestība

Kurzemes cietokšņa piemiņas sarīkojums Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 145, 2011. g. 11. maijā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Referente Dr. Ilga Vēvere. FOTO Pēteris Strazds.

No kreisās: Jānis Vējiņš un maj. Juris Ābols. FOTO Pēteris Strazds.

DV vīru koris „Daugava“. FOTO Pēteris Strazds.

Gadskārtējais Kurzemes cietokšņa piemiņas sarīkojums Adelaidē šogad 7. maijā iezīmējās ar viesu no Melburnas, speciālu apbalvojumu un sevišķi kuplu apmeklētāju skaitu. Svētku referātu lasīja Dr. Ilga Vēvere, Dieva svētību un palīdzību izlūdzās diakons Dr. Jānis Priedkalns, DV organizācijai veltītu dzejoli lasīja Jānis Lindbergs un ar kareiviskām un patriotiskām dziesmām uzstājās DV vīru koris Daugava, diriģentes Astras Kronītes vadībā. Sarīkojumu vadīja Adelaides Daugavas Vanagu priekšnieks Imants Kronītis.

Savā referātā Kurzeme laika lokos Dr. Ilga Vēvere, pati kurzemniece būdama, iepazīstināja publiku ar Kurzemes vēsturi, sākot ar sīvām cīņām, kas risinājušās pat pirms vācu zobenbrāļu ierašanās 13. gadsimtā. Kurši bija drosmīgi un cīņās izturīgi karotāji, no kuriem baidījās pat Dānijas vikingi. Zobenbrāļi tomēr kuršus pieveica, un ar to sākās 700 gadu garā verdzība dažādu svešu tautu virskundzībā. Pirmā pasaules karā Kurzeme smagi cieta, un Otrā pasaules kara Kurzemes cietoksnis jau pieņēmis leģendāru statusu.

Visā Kurzemē, pat lauku māju pagalmos un ceļu malās, atrodamas piemiņas vietas cīņām un cīnītājiem. Mēs nedrīkstam aizmirst mūsu brīvības cīņu varoņus.

Daugavas Vanagi atceras. Valentīne Hermane savā dzejolī Šai īsajā atelpas brīdī, Jāņa Lindberga lasījumā, saka: „Šai īsajā atelpas brīdī, Atskaties noietā ceļā, Atjauno zvērestu, dzimtenei doto, Turpini cīņu vēl nepabeigto!“. Zvērests, B. Sosāra vārdos, skan šādi: „Zobeni no mūsu rokām Ātrāk ārā neslīdēs, Kamēr, cauri cīņu mokām, Tauta rītu pieredzēs.“ Vācieši cīnījās tāpēc, ka tāda bija pavēle, bet latvieši tāpēc, ka gribēja aizstāvēt savu zemi.

Austrālijā atjaunotās Latvijas Zemessardzei ir divi ļoti labi draugi – melburnietis Jānis Vējiņš un adelaidietis – majors Juris Ābols. Jānis Vējiņš, padzirdējis, ka Zemessardzei trūkst guļammaisu, siltu zeķu un cimdu, diezgan īsā laikā sagādāja un aizsūtīja vīriem šīs nepieciešamās mantas. No Austrālijas armijas atvaļinātais maj. Juris Ābols savukārt apmācīja Zemessardzi rietumu cīņas metodēs, ar to izpelnīdams apbalvojumu, ko viņam šinī sarīkojumā pasniedza Jānis Vējiņš. Apliecībā rakstīts: LR Zemessardzes komandiera Pirmās pakāpes apbalvojums goda zīme „Par kalpošanu tautai un Latvijai. Piešķirts atvaļinātam armijas majoram Jurim Ābolam“. Daudzi runā, ka Latvijai vajag palīdzēt; maj. Ābols nerunā – viņš dara. Šie divi kungi ar saviem darbiem turpina to cīņu par tautu un tēvzemi, ko iesāka brīvības cīnītāji 1919. gadā.

Daugavas vīru koris ir skaitā neliels, toties katrs vīrs dzied ar visu sirdi. Viņu četrās dziesmās izskanēja dzimtenes mīlestība, sirdssāpes par kara laukā zaudētiem draugiem, drosme, apņēmība un cerība uz uzvaru. Sevišķi skaisti skanēja solo basu balsis dziesmā Div' dūjiņas, un visas klusinātās daļas deva īpašu baudu, pierādot, ka ne tikai kareiviskā bravūra spēj aizkustināt. Diriģente Astra Kronīte, kā vienmēr, spēja no saviem vīriem izvilināt to vislabāko.

Nodaļas karogu iznesa līdz ar Lāčplēšu dziesmas pēdējo pantu, un varēja sekot Vanadžu sagādātais kafijas galds.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com