Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Dižajam kanādietim Augustam Kopmanim 100

Laikraksts Latvietis Nr. 83, 2010. g. 7. apr.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Kopmanis1

A. Kopmaņa piemineklis Aizvestajiem pie Sv. Jāņa baznīcas Toronto. FOTO Māris Brancis.

Kopmanis2

Augusts Kopmanis. „N. Strunke“. 1974. FOTO Māris Brancis.

Kopmanis3

A. Kopmanis. „Puika ar rotaļlietu“. 1958. FOTO Māris Brancis.

Pirms simts gadiem – 1910. gada 17. martā Rīgā galdnieka ģimenē piedzima nākamais tēlnieks Augusts Kopmanis, kuram bija lemts atstāt nozīmīgas pēdas kā latviešu, tā Kanādas mākslā.

Viesojoties pagājušā gada pavasarī Toronto, simtgadnieka meita Jana man ļāva ieskatīties jubilāra arhīvā. Viņa labprāt būtu man uzdāvinājusi kādu no viņa izcilajām akmens skulptūrām, un es tikpat labprāt būtu dāvanu pieņēmis, ja tā nebūtu tik smaga, apgrūtinot ceļojumu pāri gandrīz vai visai pasaulei. Līdz tam biju dzirdējis par šī diženā vīra milzu enerģiju, darbaspējām un meistarību, bet todien pie Janas, šķirstot viņa fotogrāfijas, vēstules, apbalvojumus, pietuvojos tēlnieka mūža paveikumam un aptaustīju viņa skulptūras. Tās tik uzticīgi iekļāvās rokās – likās, akmens silda. Nevarēju vien nenopriecāties par Augusta Kopmaņa lielisko tēlniecisko izjūtu – viena forma nemanot pārtek citā, veidojot monolītu tēlu, un nedara pāri akmenim ar savām sīkdetaļām, nevajadzīgām iedobēm, kā tas visai bieži novērojams. Meistars prata domai atrast ideālu veidolu. Tajās pašās mājās man bija izdevība tuvumā apskatīt arī inuītu skulptūriņas, piedurties tām. Redzētais pārliecināja, ka tēlniecisko formu valoda ir visām tautām ļoti tuva, un ka Augusts Kopmanis savā radošajā darbībā pratis saliedēt latviešu monumentālās tēlniecības tradīcijas, ko viņš bija apguvis, strādājot ar Kārli Zemdegu pie Raiņa kapa pieminekļa 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē un mācoties Latvijas Mākslas akadēmijā pie Kārļa Zāles, arī no Teodora Zaļkalna un citiem latviešu meistariem, ar Kanādas iezemiešu darinājumu ģeniālo vienkāršību, izteiksmību un formu neatkārtojamību.

Vienu darbu no šīs ciemošanās reizes gan atļāvos paņemt sev līdzi uz Latviju. Tā ir medaļa – veltījums Struņķim. Bet vai tā ir tikai medaļa? Pamatā tomēr medaļa ir – 12-centimetrīgajā bronzas aplī iegravēts izteiksmīgs mākslinieka profils, kas meistarīgi sapludināts ar Itālijas ainavas aprisēm, ar uzvārdu, dzīves datiem, vārdu Roma (cik zīmīgi – abi mākslinieki acis uz mūžu aizvēra Itālijā: viens Romā, otrs Dženovā 1976. gada 27. maijā) un Jumja zīmi. Ar medaļu vien tēlniekam bijis par maz. Augusts Kopmanis vēlējās vēstīt, ka pēc viņa ieskatiem trimdas latviešu sabiedrībai Niklāvs Strunke pielīdzināms sirdsapziņas zvanam un medaļu iekomponējis misiņa plāksnē, kam iedota zvana forma. Rezultātā radies jauns tēls, medaļa pārkāpusi savas tradicionālās robežas, uzrunājot skatītāju metaforu valodā.

Šajā visai necilajā piemērā atklājas simtgadniekam ļoti raksturīga iezīme. Mākslinieks turpināja latviešu monumentālās tēlniecības labākās tradīcijas, sakausēja tās ar vietējiem sasniegumiem, bet neapstājās savā radošajā attīstībā. Viņš dzīvoja savā laikā, sekoja jaunākajiem sasniegumiem pasaules tēlniecībā un eksperimentēja, meklējot ceļus, kā paplašināt mūsdienu tēlniecības iespējas. Modernais un tradicionālais saaudās viņa daiļradē nedalāmā vienībā.

Jubilārs Augusts Kopmanis bija no tiem Kanādas latviešu māksliniekiem, kurš pārkāpa nacionālās sabiedrības visai šaurās robežas un deva ieguldījumu arī savas mītnes zemes kultūrā. Viņš 1974. gadā tika uzņemts Kanādas Karaliskajā mākslas akadēmijā. Arī citur pasaulē Augusta Kopmaņa devumu augstu novērtēja – latvieti uzņēma par biedru tādās starptautiskās organizācijās kā FIAL (1960), FIDEM (1965). 1971. gadā Romā meistaru uzņēma Academia Internazionale Tomaso Campanella di Lettere, Arti e Scienza, piešķirot sudraba medaļu, vēl pēc pāris gadiem – zelta medaļu.

Viņš ir bijis Kanādas tēlnieku apvienības (Sculpture’s Society of Artists) biedrs. Augusts Kopmanis bija mākslinieku biedrības Colour and Form (1953) un Kanādas latviešu mākslinieku vienības Latvis (1954) dibinātāju vidū.

Būtu uzskaitāmi arī daudzie apbalvojumi, ko viņam piešķīrušas trimdas organizācijas par izciliem izstāžu darbiem un memoriālajiem pieminekļiem, bet pietiks, ja pieminēsim kaut vai pieminekli aizvestajiem pie Sv. Jāņa baznīcas Toronto, kas joprojām uzrunā ikvienu cilvēku. Manuprāt, tajā mākslinieks pratis pieminekļa ārējo formu un saturu sabalsot ar baznīcas arhitektūru un apkārtni.

Protams, varētu runāt par Augusta Kopmaņa plašo sabiedrisko un izstāžu darbību, par Augusta Kopmaņa ģimenes 1977. gadā nodibināto piemiņas balvu tēlniecībā. Bet jau tāpat ir skaidrs, ka simtgadnieks bija vīrs, kura varenais stāvs joprojām jūtams daudzviet Amerikas kontinentā. Īsi pirms aiziešanas mākslinieks piedalījās Tobago projektētā latviešu pieminekļa metu konkursā un ieguva pirmo vietu. Tik īstenot ieceri nebija ļauts.

Diemžēl ar skumjām jākonstatē, ka dzimtenē Augusta Kopmaņa vārds ir zināms galvenokārt speciālistiem.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com