Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Austrāliete? Kanādiete? Latviete

Tekstilmāksliniece Inese Birstiņa

Laikraksts Latvietis Nr. 194, 2012. g. 28. martā
Dace Zvirgzdiņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Inese Birstiņa.

Darbu ekspozīcija Banfā 1983. gadā.

Darbu ekspozīcija Brazīlijā 1989. gadā.

Inese Birstiņa savā studijā Banfas Mākslas centrā 1982. gadā.

Viena no pēdējo gadu modernajām rokdarbu tehnikām Latvijā ir filcēšana – rotājumu un citu nelielu priekšmetu gatavošana no krāsainas vilnas, to saveļot vai nu ar īpašu adatu, vai mitrinot, berzējot, presējot, līdz iegūts vēlamais biezums un forma.

1970. gados Kanādā šajā tehnikā lielizmēra mākslas darbus sāka veidot Austrālijā izaugusī latviete Inese Birstiņa.

Inese Birstiņa dzimusi Latvijā, Madonā 1942. gada 27. martā. Viņas māte Erna Dzelme (1906. – 2001. Kalgari), vēlāk pazīstama kā rakstniece Erna Ķikure, toreiz bija skolotāja Sāvienā, dzīvoja savās dzimtajās mājās Ļaudonas Ķikuros pie Aiviekstes. Tēvs Jānis Dzelme (1907. – 1985. Austrālijā) esot strādājis policijā. Ņemot vērā šo amatu un to, ka mātes jaunākā māsa Austra Lāce 1941. gadā kopā ar vīramāti un trim maziem bērniem izsūtīta (vīrs tobrīd bija aerodroma celtniecībā pie Krustpils), saprotama ģimenes izbraukšana no Latvijas 1944. gada vasarā. Ineses jaunākā māsa Dzidra (prec. Mičele (Mitchell)) dzimusi 1946. gada 21. maijā Štutgartē, Vācijā.

1949. gada jūlijā ģimene iebrauc Austrālijā, sākumā viņi ir nometnē Bathērstā (Bathurst), tad gandrīz divus gadus pavada Grētas imigrantu nometnē pie Sidnejas. Tēvs ir šoferis, māte strādā nometnes slimnīcā, meitiņas bieži paliek vienas. 1951. gadā Dzelmes sāk saimniekot laukos, kur viņiem ir sava saimniecība. Līdz tuvākajai pilsētiņai Vaiongai (Wyong) ar skolu, pastu un veikaliem 8 kilometri. Materiālie apstākļi ļoti grūti, atmosfēra mājās pasmaga. Kā daudzas meitenes, Inese bērnībā mācījusies latviešu tradicionālos izšuvumus – krustdūrieniem izšūt spilvenu, cauro vīli sedziņas malā. Tā kā mājās šujmašīnas nebija, vienkāršākos apģērbus šuva ar rokām, lai nebūtu jāmaksā šuvējai.

1958. gadā mazpilsētas Gosfordas Lauvu klubs rīkoja apkārtnes mākslas skati. Atsevišķi vērtēja pieaugušo, skolēnu un bērnu līdz 10 gadiem darbus. Katrā grupā bija 5 balvas, kā arī 50 mārciņu godalga vienam vislabākajam darbam. Dzidra Dzelme iesūtījusi 5 darbus eļļā, Inese pašportretu sangvinas zīmulī un akvareli. Mākslas skolas direktors kā galvenais profesionālais vērtētājs lielo godalgu ieteicis sadalīt māsām Dzelmēm. Tas bija notikums ģimenē, mudinājums turpināt.

Pēc vietējās vidusskolas Inese studē franču filoloģiju Sidnejas universitātē, paralēli nodarbojoties ar mākslu. Austrālijas Jaundienvidvelsas (NSW) pavalsts Izglītības departaments 1967. gadā viņai piešķir patstāvīgas skolotājas tiesības. Gadu vēlāk pēc kāzām ar Laimoni Birstiņu abi aizbrauc uz Vāciju, Inese strādā par skolotāju. Vēlāk viņi pārceļas uz Kanādu, taču 1973. gada 27. jūnijā E. Ķikures dienasgrāmatā ir skumīgs ieraksts: „ Žēl arī, ka manas latviešu ģimenes vairs nav . /../ Izgaist kāds sapnis par māju skaistā vietā un dārzu un dzīvi tur.“

Dzidra uzreiz izvēlējās mākslas studijas, strādāja par skolotāju un gleznoja. To viņa dara joprojām un pērnruden saņēma Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības gada balvu par darbu Radu raksti. (Skat. laikraksts Latvietis Nr. 168)

Sākusi ar tradicionālo tekstilmākslas nozari – aušanu, Inese Birstiņa 1970. gadu vidū pievēršas filcēšanai. To veicina viņas studijas tekstilmākslā Vankuverā, rezidentūra Banfa mākslas centrā 1978.–1979. gadā, dažādu mākslinieku darbnīcu apmeklējumi, tai skaitā Polijā, Šveicē, Francijā, ASV, Brazīlijā. Top daudzas skulpturālas figūras – no vilnas veidoti cilvēku tēli dabīgā lielumā. Izsukātu vilnu slāņiem tin ap gumijas formām, pēc tam mērcē ziepjūdenī, nospiež, žāvē, presē, lai veidotos stingrāka masa. Vai tā jāsauc par tekstilmākslu? Tēlniecību? Skulpturālo šķiedras mākslu? Izstādēs apvienotas tēlu grupas, ko māksliniece pati sauc par instalācijām.

Aktīvi viņa ar to nodarbojusies līdz 1990. gadu sākumam, reizē strādājot kā mākslas priekšmetu lektore, meistarklašu un mākslas galeriju vadītāja. Par Ineses zenītu gribētos saukt 1985.1989. gadu, kad viņa ieņem dažādus amatus Konkordijas universitātes Tēlniecības, keramikas un šķiedras mākslas nodaļā Monreālā, vasarās vada nodarbības un pati strādā Banfā, par viņas jaundarbiem liela interese, tos apraksta, izstāda ne vien Vankuverā, Edmontonā, Otavā, Banfā, Kalgari, Monreālā u.c. vietās Kanādā, bet arī Sanfrancisko, Minesotā, Ņujorkā u.c. ASV, Sanpaulo Brazīlijā.

1989. gadā viņai piedāvā galerijas vadību Kalgari, un abas ar māti pārceļas turp. Nu jau gandrīz 23 gadus Ineses mājas ir ziemas sporta pilsētā. Viņas darbi glabājas galvenokārt Kanādas mākslas krātuvēs, daļa  mājas pagrabā... Dānijā tiekot gatavota grāmata par mūsdienu filca mākslu. Pēdējos gados, kad ikdiena saistīta ar datorfirmu, aizrāvusies ar uz ielas netīši pazaudētu cimdu portretu fotografēšanu.

Man aprakstīt to, kas tikai attēlos redzēts un par ko Ineses e-pasta vēstulēs izlasīts, protams, nav iespējams. Netieši palīdzēja viņas mammas dienasgrāmatas, kas kopš 2005. gada kopā ar daudziem citiem materiāliem glabājas mūsu muzejā.

Dace Zvirgzdiņa
Madonas muzejā
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com