Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pertā svin Eiropas dienu

Dievkalpojums anglikāņu katedrālē

Laikraksts Latvietis Nr. 201, 2012. g. 16. maijā
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Mūsu karognesēja Kristije Morgane. FOTO Jānis Purvinskis.

Karogu goda sardze katedrālē. FOTO Jānis Purvinskis.

Svētdien, 13. maijā Pertas Sv. Jura anglikāņu katedrālē bija aicināti Eiropas valstu diplomāti Eiropas Dienas svinībām. Neko tādu agrāk nekad nebiju dzirdējis. Mums arī lūdza sagādāt karognesēju mūsu karogam. Tā kā ielūgums bija pienācis stipri vēlu, latviešu sabiedrībai paziņot notikumu neizdevās, bet par karognesēju pierunāju savu mazmeitu Kristiju Morganu (Kristy Morgan), kura to godam arī veica.

Svinību programmā rakstīts sekojošs paskaidrojums Eiropas dienas svinībām:

1950. g. 9. maijā franču ārlietu ministrs Roberts Šūmanis (Schuman) pasludināja saucamo Šūmaņa deklarāciju, kuru tagad uzskata par Eiropas Savienības faktisku sākumu, jo tas bija pirmais oficiāls solis, no kura vēlāk izaugu tagadējā Eiropas Savienība. Deklarācijas turpinājumā 1951. g. sešas Eiropas valstis: Beļģijas un Nīderlandes karaļvalstis, Luksemburgas hercogiste un Francijas, Vācijas un Itālijas Republikas parakstīja sadarbības līgumu, kura sekas – 1952. g. 23. jūlijā radās Eiropas Akmeņogļu un Dzelzsrūdas Savienība (European Coal and Steel Community – ECSC). Kopš 1951. gada no šo sešu Eiropas valstu savienības ir izaugusi Eiropas Savienība ar divdesmit septiņām Eiropas valstīm, no kurām sešas ir karaļvalstis: Apvienotā karaliste, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Spānija, Zviedrija, viena hercogiste: Luksemburga un 20 republikas: Austrija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Somija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Vācija.

Kad visi ieradušies diplomāti bija nosēdināti pirmajās rindās, ar vareno katedrāles ērģeļu pavadījumu ienāca anglikāņu katedrāles bīskaps un arī citu konfesiju garīdznieki no citām tautībām. Tiem visiem sekoja liela rinda nacionālo karogu nesēji, to starpā bija arī visu trīs Baltijas valstu karogi: Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Ceremonijas laikā dalību ņēma dažādu Eiropas tautību garīdznieki, lasot svētos rakstus un lūgšanas.

Uzrunā no kanceles garīdznieks minēja lielo eiropiešu pieplūdumu un to svarīgo devumu Austrālijas dzīvē. Kad aicināja kopīgai Tēva reizes skaitīšanai, visi tika aicināti to darīt savā valodā. Svētos rakstus lasīja latīņu valodā, jo tā kādreiz esot bijusi Eiropas kopējā valoda. Dzirdējām skaistus korāļus brīnišķīgā skaistu balsu sabalsojumā ar lielu, pilnīgu ērģeļu skaņām. Beigās valstu karogi nostājās baznīcas abās pusēs goda sardzē izvadīt celebrantus.

Bijām baudījuši skaistu mūzikas pildītu vakaru ar lieliem suminājumiem mums un mūsu Eiropas tautām, kas beidzamā laikā ir retums, jo parasti ir piepildīts ar afrikāņiem un āziešiem un ļoti retam eiropietim. Par tādu Eiropas dienu gan agrāk nebiju dzirdējis. Cerams, ka šī tradīcija turpināsies tālāk.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com