„Virtuves vārdene“

Palielināt / Enlarge

Janīnas Kursītes grāmata „Virtuves vārdene“.

Laista klajā literatūrzinātnieces Janīnas Kursītes grāmata Virtuves vārdene, kas ir aizraujoša vārdnīcas formas lasāmviela par latviešu ēdamlietām, vai, kā saka pati autore, – par to, „ka ēdiens un dzēriens nav tikai ēdiens un dzēriens, ko ikdienā patērējam, bet daļa no mūsu tautas kultūras patības, nozīmīga daļa no mūsu nīcīgās miesas un, cerams, nezūdīgā gara“.

Grāmatas atvēršanas svētki notika š.g. 12. jūnijā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes zālē.

Vairāk nekā 900 lappušu biezajā vārdenē atradīsim gan skaidrojumus par neskaitāmu ēdienu izcelsmi un pagatavošanas tradīcijām, gan uzziņas par dažādām ar virtuvi un ēdienu pasniegšanu saistītām darbībām un izteicieniem. Vārdene iesākas ar aprakstu par ēdiena un dzēriena vietu mūsu kultūrā – par tā atspoguļojumu literatūrā un folklorā, vietu starp dabas un kultūras pasauli, par dažādiem tabu, ticējumiem un aizspriedumiem par ēdienu. Tāpat J. Kursīte sniedz ieskatu arī par to, kas pie mums Latvijā ticis uzskatīts par gardumiem, kādas paražas bijušas ēdienkartē un kā ēdienu gatavošana attīstījusies dažādos vēstures posmos, plašs ieskats gūstams par latviešu pavārgrāmatām.

„Ir svarīgi apzināties, ka ēšana ir arī atmiņu kultūra, daļa no mūsu kultūridentitātes. Tas, kas notiek mūsu virtuvē un tas, ko mēs ēdam, bieži vien ir noturīgāks un īstāks par to, ko mēs runājam. Ēdiens ir gan nepieciešamība dzīvības uzturēšanai, gan bauda, gan svētku sajūta, gan arī sociālais statuss. Eiropas tautām, kurām ir garāka valstiskās pastāvēšanas vēsture, izšķir augsto virtuvi (priviliģētajai šķirai domātu), pilsonisko virtuvi un reģionālo virtuvi. Latviešu virtuve balstās uz diviem vaļiem – reģionālo un pilsonisko. Iespējams augstākais punkts latviešu pilsoniskās virtuves izkopšanā bija Kaucmindes Mājturības institūta laikā, pagājušā gs. 30. gados., taču joprojām Latvijā gana spēcīga ir arī reģionālā virtuve. Interesanti, ka ēdiens ir ceļojošais sižets gan mutvārdu kultūrā, gan literatūrā. Par ēdienu ir daudz dažādu ticējumu, tāpat ēdiens kļuvis par būtisku un īpašu tēlu, piemēram, Imanta Ziedoņa daiļradē,“ saka autore.

Veidojot Virtuves vārdeni, Janīna Kursīte iztaujājusi vairāk nekā 300 teicēju, kas ar autori dalījušies stāstos par par savu pieredzi virtuves lietās un ēdienu gatavošanā. Teicēji aptaujāti gan dažādos Latvijas novados, gan no trimdas latviešu vidus, tāpat pārlasītas neskaitāmas latviešu rakstnieku grāmatas, kurās aprakstīta ēdienu gatavošana un baudīšana.

Pēdējā laikā latviešu valodā iznākušas vairākas grāmatas par ēdieniem un dzērieniem, to pagatavošanu, tiek piedāvāti arī literāri sižeti, kas saistīti tieši ar ēdiena gatavošanu, tā nozīmi un vietu cilvēka dzīve. J. Kursīte uzskata, ka tas skaidrojams ar ēdiena materiālo, taustāmo dabu: „Laikā, kad mūsu dzīvē ir tik daudz virtuālā, ēdiens apliecina kaut ko īstu, tā gatavošana un tradīciju turpināšana dod stabilitātes sajūtu.“ Uz Virtuves vārdenes 4. vāka J. Kursīte izvēlējusies likt arī ASV dzīvojošās latviešu rakstnieces Agates Nesaules vārdus: „Man liekas, ka ēdiens ir gandrīz tikpat svarīgs kā valoda, kas saista latviešus.“

Janīnas Kursītes Virtuves vārdene ir grāmata, kas garšinās (garšināt – padarīt garšīgu, pievienojot kādas ēdiena sastāvdaļas vai garšvielas, 267. lpp.) ikviena latvieša grāmatplauktu.

Informāciju sagatavoja

Dace Balode
Laikrakstam „Latvietis“