Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


AL54.KD Latvijas viesi

„Trio Šmite Kārkle Cinkuss“ un Edgars Kārklis

Laikraksts Latvietis Nr. 205, 2012. g. 14. jūnijā
Rudīte Bērziņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL54KD400

No kreisās: Ivars Cinkuss, Kristīne Kārkle-Puriņa, Zane Šmite.

Edgars Kārklis.

Kultūras dienu rīcības komitejas ielūgumu viesoties pie mums no Latvijas un ņemt aktīvu dalību Kultūras dienu programmā ir pieņēmis Trio Šmite Kārkle Cinkuss: Zane Šmite, Kristīne Kārkle-Puriņa un Ivars Cinkuss, kuriem braucienā pievienosies arī Edgars Kārklis. Visi četri ir jau agrāk ciemojušies Austrālijā, bet ne kopīgi.

Viņus mēs redzēsim ne tikai pašu koncertā, bet arī atklāšanā, danču vakarā, ģimenes dienā, kopkora koncertā un ballē. Tātad būs ļoti laba iespēja baudīt viņu sniegumus un talantus, kā arī ar viņiem iepazīties tuvāk. Pagaidām sniedzam sekojošos profilus no mūsu Latvijas viesiem.

Zane Šmite

Zane dzimusi 1964. g. Rīgā un ir labi pazīstama un ieredzēta dziedātāja Latvijā. Viņas muzikālā izglītība ieskaita Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, masu pasākuma režisora specialitātē, studijas RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) mūzikas skolotāju specialitātē ar specializāciju vokālajā pedagoģijā un studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas akadēmiskā maģistra studiju programmā etnomuzikoloģijas specialitātē, iegūstot maģistra diplomu.

Kopš 2008. g. Zane ir J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas tradicionālās dziedāšanas pedagoģe Etnomuzikoloģijas klases studentiem.

Daudz Austrālijas latviešu iepazinās ar Zani kā dalībnieci iemīļotajā grupā Ilģi, kurā Zane dziedāja no 1987. – 1996. g. Kopš 2008. g. dzied Trio Šmite Kārkle Cinkuss. Ar šo trio Zane piedalījās 37. folkfestivālā Šērsbergā, Vācijā, vadot tradicionālās dziedāšanas meistarklasi. 2008. g. XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos Zane bija soliste un mūziķe.

Zanei ir saites ar vairākām grupām, ieskaitot Latvijas radio bērnu ansambli Dzeguzīte, Lidojošais paklājs (kopš 2003. g.) un Rīsa zvejnieki (no 2000. – 2006. g.). Ir bijusi grupu Laiksne un Dandari vokalā pedagoģe, kā arī vairāku CD producente, aranžētāja un dziedātāja (Līgo, Rīga dimd, Skaisti dziedi). Zanes skaistā balss dzirdēta neskaitāmos CD (Vairas dziesmas, Šūpuļdziesmas, Rāmi, rāmi, Skatiens, No zobena saule lēca u.c.). Vairākkārt vadījusi tradicionālās dziedāšanas meistarklases. Pagājušā gadā soliste Uģa Prauliņa folk-baroka operā Opera ficta.

Zane koncertējusi Vācijā, ASV, Kanādā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā u.c., ieskaitot Austrāliju.

Kristīne Kārkle-Puriņa

Divdesmit astoņus gadus vecā Kristīne dzimusi Daugavpilī, un mūzika vienmēr ieņēmusi svarīgu lomu viņas dzīvē. Sešu gadu vecumā iestājās J. Graubiņa Līvānu bērnu mūzikas skolā, kuru apmeklēja septiņus gadus. Muzikālā izglītība turpinājās piecus gadus Daugavpils mūzikas vidusskolā. No 2006. – 2011.g. apmeklēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, ieskaitot mūzikas vēstures un teorijas nodaļas apakšprogrammu – etnomuzikoloģiju.

Kristīne ir labi pazīstama daudziem Austrālijas latviešu jauniešiem, jo 2003. un 2008. g. Kristīne bija folkloras nodarbību vadītāja Annas Ziedares Vasaras vidusskolā. Tāpat Kristīne ir arī vadījusi folkloras nodarbības Garezerā un 3x3 saietā Amerikā. Vispār mūzika ir devusi Kristīnei iespēju plaši ceļot, piedaloties starptautiskos folkloras festivālos un folkloras pasākumos Itālijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Spānijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Japāna u.c.

Latvijā, sākot ar 2000. g., Kristīne septiņus gadus darbojās kā vijoļspēles skolotāja Latgales bērnu un jauniešu muzicēšanas nometnē Trejdeviņi spēlmanīši. Vēlāk nodarbojās ar folkloru Fr. Brīvzemnieka pamatskolā un privātajā vidusskolā Patnis, tanī pat laikā rūpējās par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Deju lielkoncerta materiāla izveidi un ierakstiem. Kristīnei ilggadīgi saisti ar pazīstamo un populāro grupu Laimas muzykanti, un viņa ir atbildīga par CD Gonam gona un Orkla bolss muzikālā materiāla izveidi un ierakstiem.

Kristīnei ir gara virkne panākumu Latvijas muzikālā dzīvē, ieskaitot XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku lielkoncertu muzikālā materiāla izveidi, ierakstus un atskaņošanas nodrošināšanu. Kristīne ir saņēmusi dažādus pateicības un atzinības rakstus par darbību valsts mēroga konkursos Ko tu proti, Do,re,mi, Dziesmu dziedu, kāda biju u.c. 2001. g., kopā ar citiem folkloras kopas Ceiruliets dalībniekiem, saņēma LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Lielo folkloras gada balvu par tradicionālās kultūras popularizēšanu Latvijā un ārzemēs.

Kristīne šogad nodarbojas ar V. Pūces muzikālās izrādes Sūnu ciema zēni muzikālā materiāla izstrādi. Ir precējusies un audzina meitiņu Madlēni.

Ivars Cinkuss

Ivars jau vairākus gadus muzicē Trio Šmite Kārkle Cinkuss, bet Latvijā Ivars labāk pazīstams kā izcils diriģents. Iepazīstoties ar Ivara panākumiem mūzikas laukā, var tikai apbrīnot viņa talantu un enerģiju. Diriģēšanas pamatus apguvis pie Kriša Deķa un Jura Kokara Emīla Dārziņa mūzikas skolas kora klasē, kuru absolvējis 1987. gadā. Sekoja studijas Latvijas Mūzikas akadēmijā prof. Edgara Račevska diriģēšanas klasē, kuru beidzot 1992. g., tiek iegūts bakalaura grāds kordirigēšanā. Tālāk seko muzikoloģijas, mūzikas vēstures un diriģēšanas studijas Vestminsteras kora koledžā (Westminster Choir College), Prinstonā ASV, kur diriģēšanas pieredze tiek papildināta prof. Džosefa Flamerfelta (Joseph Flummerfelt) virsvadībā. 1995. gadā ieguvis Mūzikas maģistra grādu.

Studiju laikā ASV Ivars ir strādājis arī kā dziedātājs Čikāgas simfoniskajā un Vestminsteres simfoniskajā korī, kā arī senās mūzikas ansamblī His Majesties' Clerkes Čikāgā. Tā Ivars uzkrājis plašu muzikālu pieredzi, muzicējot daudzu pasaules vadošo diriģentu vadībā; citu starpā minami – Kurts Mazurs (Masur), Klaudio Abado (Abbado), Džeims Levins (Levin), Volfgangs Savališs (Sawallisch) Daniels Berenboims (Barenboim) un Pols Hiliers (Hilliar).

Laikā no 1997. – 1999. gadam Ivars ir bijis pasniedzējs Starptautiskajā senās mūzikas vasaras skolā Ēdolē. No 1998. – 2004. gadam strādājis par Latvijas radio kora mākslinieku un senās mūzikas programmu veidotāju. No 1996. – 1998. g. vadījis Rīgas Doma zēnu kori, bet no 1995. – 1998. gadam bijis Vokālās nodaļas vadītājs Rīgas Doma kora skolā.

Šobrīd Ivars Cinkuss ir Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora Gaudeamus, kamerkora Ventspils un jauktā kora Cantus Fortis diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Līdzās tiešajiem diriģēšanas pienākumiem, Ivars darbojas kā Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, Ventspils pilsētas un rajona koru un Rīgas vīru koru virsdiriģents. Ivars ir arī aicināts lektors dažādos semināros vokālās fonētikas, kora literatūras un stilistikas jautājumos Latvijā, kā arī uzstājies semināros Anglijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā, Vācijā un Dānijā, runādams par latviešu koru kultūras vēsturi un tās vietu jaunajā Eiropas ģeopolitiskajā situācijā.

Ivars ir pazīstams senās mūzikas entuziasts. Ir veidojis programmas ar tādiem pazīstamiem koriem un ansambļiem kā Latvijas Radio koris un Collegium Musicum Rīgā. Kā virsdiriģents sadarbojies arī ar Valsts Akadēmisko kori Latvija, Liepājas simfonisko orķestri un Latvijas filharmonijas kamerorķestri. Latvijas radio fondi Ivara vadībā papildināti ar aptuveni piecpadsmit dažādām senās mūzikas programmām.

Starp nozīmīgākajām diriģenta interpretācijām pagājušā koncertsezonā ir minamas Frīdriha Hendeļa Mesija, Maijas Einfeldes Un Dievs nožāvēs visas asaras... pirmatskaņojums, Uģa Prauliņa Venus et Amor pirmatskaņojums, Henrija Persela opera Didona un Enejs, Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēms, Johana Sebastiana Baha Magnifikats un Lielā mesa si minorā, kā arī Arvo Pērta Jāņa passija.

Diriģenta darbība papildināta arī ar solo dziedāšanu, izpildot baritona solo partijas pārsvarā baroka laikmeta skaņdarbos. Šis darbs ir saistījis Ivaru ar Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Rīgas kamermūziķiem un Latvijas Filharmonijas kamerorķestri.

Ivara darbība cieši saistīta arī ar muzikālo teātri. Ir nospēlētas septiņas dažādas lomas, tai skaitā četras galvenās pie režisoriem Daces Micānes Zālītes, Ketijas Boides (Skotija), Dž. Dž. Džilindžera un Baņutas Rubeses, kuras vadībā Ivars debitēja dramatiskā lomā lugas Glābšanās no Trojas izrādē, kas notika Liepājas Karostas jūrmalā.

Par savu radošo darbību Ivars Cinkuss 2005. g. apbalvots ar Latvijas Kultūras ministrijas un Rīgas domes gada balvām.

Edgars Kārklis

Edgars dzimis un audzis Līvānos, kur jau vairāk kā 20 gadus darbojas folkloras kopā Ceiruleits. Pašlaik dzīvo Rīgā un strādā Folkklubā Ala Pagrabs par menedžeri. Folkklubs Ala Pagrabs, kas atrodas Vecrīgā, būs daudziem Austrālijas latviešiem pazīstams, jo īpašnieks ir bijušais adelaidietis Krišjānis Putniņš. Paralēli šim darbam, Edgars Kārklis darbojas dažādos muzikālos projektos gan kopā ar māsu Kristīni Kārkli-Puriņu, gan citiem pazīstamiem Latvijas māksliniekiem. Piedalījies dažādos lielāka un mazāka mēroga pasākumos, festivālos, koncertos Latvijā un pasaulē. Tie ir Vispārējie Dziesmu un deju svētki, izrādes Nacionālajā un Dailes teātrī, dažādi ieraksti, televīzijas uzvedumi u.c. Edgars arī darbojas grupā Auļi, kas pēdējos gados Latvijā un ārpus tās ir guvuši lielu popularitāti. Edgars ir piedalījies Garezerā Vasaras vidusskolā ASV, gan arī mūsu pašu Annas Ziedares Vasaras Vidusskolā.

* * *

Nu jau vairākus gadus mēs esam lutināti ar daždažādu talantīgu latviešu viesošanos Austrālijā. Bez šaubām mūsu Latvijas viesu devums nākamām Kultūras dienām arī būs bagātīgs un vērtīgs. Un pēc KD noslēguma balles viņi turpinās savu darbu mūsu labā: Zane un Ivars dosies uz 3x3 saietu Adelaides kalnos, bet Kristīne un Edgars uz Dzintariem darboties ar AZVV audzēkņiem.

Rudīte Bērziņa
AL54.KD informācija
arberz@optusnet.com.au



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com