Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Olimpiādes spēles un Latvija

No Atēnām līdz Pekinai

Laikraksts Latvietis Nr. 208, 2012. g. 4. jūlijā
Zigurds Mežavilks -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Zigurds Mežavilks un Sebastians Kou (Sebastian Coe) Olimpiskajās spēlēs Maskavā 1980. gadā. Sebs Kou ir XXX Olimpiādes spēļu Londonā rīcības komitejas priekšsēdis. FOTO no Zigurda Mežavilka personīgā arhīva.

Georgs Gulaks (George Gulack) – pirmais vingrotājs pasaulē, kas apļos izpildīja krusta vingrinājumu.

Latvijas šķēpa metēji – Olimpiādes spēļu uzvarētāji Jāņa Daliņa Stadionā Valmierā Jāņa Lūša 70 gadu jubilejā. No kreisās: Jānis Lūsis (Zelta medaļa Mehikā, 1968. g.), Inese Jaunzeme (Zelta medaļa Melburnā, 1956. g.), Elvīra Ozoliņa (Zelta medaļa Romā, 1960. g.), Dainis Kūla (Zelta medaļa Maskavā, 1980. g.). FOTO Zigurds Mežavilks.

Jauno laiku olimpiādes – četrus gadus – skaita no Atēnām 1896. gadā, kad franču skolotājam Pjēram de Kubertēnam izdevās atjaunot seno olimpisko spēļu tradīcijas, kad, pārtraucot karadarbību, pasaules atlēti mērojās ātrumā, augstumā un spēkā. Senajās Olimpiskajās spēlēs startēja tikai vīrieši bez kāda apģērba un sievietēm pat skatīties bija aizliegts.

Atēnās startēja 13 valstu 311 vīrieši. Tikai V olimpiādes spēlēs Stokholmā 1912. gadā Krievijas impērijas komandā pirmo reizi Spēlēs startēja latvieši. Tad uz starta bija 28 valstu 2490 kungi un 57 dāmas, lai sacenstos 14 sporta veidos. Vienu no dažām medaļām, kuras ieguva Krievijas komanda, izcīnīja Haralds Blauss šaušanā pa lidojošiem mērķiem (māla baložiem), saņemot olimpisko bronzas medaļu. Stokholmā riteņbraukšanā startēja arī manas vecmāmiņas brālis Jēkabs Bukse, Baltijas valstu meistars šosejā un Latvijas motobraukšanas pamatlicējs.

Pirmā pasaules kara dēļ VI olimpiāde palika bez spēlēm, kurām bija jānotiek 1916. gadā Berlīnē. VII olimpiādes spēles varēja notikt pēc kara, 1920. gadā Antverpenē. Pa to laiku Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC) nolēma, ka Olimpiādes spēlēm jārada jaunākā māsa – Ziemas olimpiskās spēles, un tām ir kārtas numurs. Pirmās tādas spēles notika Francijas kalnu kūrortā Šamonī, 1924. gadā ar Latvijas līdzdalību ātrslidošanā un slēpošanā. Tajā pat gadā VIII Olimpiāde dabūja savas spēles Parīzē, kur startēja 37 Latvijas sportisti 44 citu valstu saimē ar vairāk kā 3000 dalībniekiem.

Tikai tālajā Losandželosā 1932. gadā, kur notika X Olimpiādes spēles, bija tikai 2 Latvijas sportisti un LOK prezidents Jānis Dikmanis, Latvija tika pie medaļas. Latviešu dievinātais soļotājs – valmierietis Jānis Daliņš 50 km soļošanā izcīnīja sudraba medaļu, bet desmitcīņnieks Jānis Dimza savainojuma dēļ palika 12. vietā. Taču šajās spēlēs zelta medaļu vingrošanā uz apļiem izcīnīja bijušais Latvijas vingrošanas meistarsacīkšu uzvarētājs Georgs Gulaks, kas pirms tam bija no Rīgas emigrējis uz ASV un vēlāk kļuva par Amerikas vingrošanas savienības prezidentu. To daudzi nezina vēl tagad. Taču pateicoties Gulakam, Rīga dabūja tiesības rīkot vairākas pasaules mēroga sacensības vingrošanā Rīgas Sporta pilī. Vēlāk Georgs Gulaks kopā ar kundzi bija mans personīgais viesis un braucām ar manu Zaporožecu, bijām Daugavas vingrotavā, Miera ielas mājā, kur olimpiskais uzvarētājs bija dzīvojis un startējis Latvijā. Taču tad palikām nezinājuši par viesa olimpisko zeltu, jo viņš pats neko nestāstīja un ārzemju sporta literatūra nebija pieejama. Tikai vēlāk sarakstoties, uzzinājām par to, ka bijušais rīdzinieks bijis ASV olimpiskās komitejas loceklis, pasaules vingrošanas federācijas FIG viceprezidents.

XI Olimpiādes spēlēs Berlīnē 1936. gadā Hitlera ēnā startēja 49 valstu vairāk kā 4000 atlētu 20 sporta veidos. Jānim Daliņam neizdevās atkārtos savu Losandželosas panākumu, toties mazāk pazīstamais Adalberts Bubenko 50 km soļošanā tika pie bronzas medaļas. Latviešu spēkavīri jau cariskajā Krievijā guva daudzas uzvaras, taču tikai Berlīnē to apliecināja Edvīns Bietags, grieķu-romiešu cīņā – izcīnot sudraba medaļu un Krišjānis Kundziņš, ierindojoties augstajā 5. vietā, par ko pienācās diploms.

Otrais pasaules karš laupīja spēles XII un XIII Olimpiādēm. Tikmēr okupētās Latvijas sportisti varēja tikt uz olimpiskajām spēlēm, tad, kad 1952. gadā padomija nolēma piedalīties XV Olimpiādes spēlēs. Reizē ar šim spēlēm sākās basketbola dzimtenes ASV sacensība šajā pasaules sporta spēlē ar padomijas sbornaju.* PSRS komandā pats jaunākais basketbolists bija 18 g.v. Maigonis Valdmanis un reizē ar komandu izcīnīja sudraba godalgu, zeltu atstājot amerikāņiem. Maigonis Valdmanis reizē ar Jāni Krūmiņu un Valdi Muižnieku katrs izcīnījuši 3 sudraba medaļas, viena tikusi Jurim Kalniņam. Tas notika Spēlēs Romā, Melburnā un Tokijā. Igors Miglinieks par olimpisko uzvarētāju basketbolā kļuva Seulā 1988. gadā un Cēzars Ozers – sudraba medaļu Romā.

Caur adatas aci izlīdusi bargajam padomijas olimpiskās kvalifikācijas sietam uz XVI Olimpiādes spēlēm Melburnā 1956. gadā aizbrauca Rīgas Medicīnas institūta studente Inese Jaunzeme. Melburnā Inese vienu pēc otra uzstādīja divus olimpiskos rekordus šķēpa mešanā un visbeidzot uzvarēja, atvedot uz Rīgu olimpisko uzvaru. Olimpiskajās spēlēs Monreālā un Maskavā, kad spēļu programmā jau bija iekļauts arī dāmu basketbols, dominēja padomijas sbornaja, kurā galvenā centra uzbrucēja bija Latgales meitene Juliana Uljana Semjonova. Viņas pārliecinošā darbība zem groziem nodrošināja zelta medaļas.

Vēsturiska netaisnība liedz Vilim Stendzeniekam, bēglim no okupētās Latvijas, startu britu komandā Londonas olimpiskajās spēlēs 1948. gadā. Taču kurzemnieks Jānis Lūsis, kas atzīts par Latvijas gadusimta sportistu, divkārtējs pasaules rekordists, savu olimpisko sēriju sāka 1964. gadā Tokijā, izcīnot bronzas medaļu, turpināja uzstādot pasaules rekordu Somijā un izcīnot dramatisku uzvaru XIX Olimpiādes spēlēs Mehiko pilsētā 1968. gadā. Tikpat dramatiska bija Jāņa Lūša divcīņa ar mājinieku Klausu Volfermanu Minhenes olimpiskajā stadionā 1972. gadā, kur 2 cm izšķīra, ka Jānis zaudē Volfermanim un iegūst tikai sudraba medaļu.

Romas olimpiskajās spēlēs zelta medaļu visgarākajā peldēšanas disciplīnā 1500 m distancē izcīnīja latvietis Jānis Konrāds, pārstāvot Austrāliju. Viņa māsa Ilze tika pie sudraba medaļas peldēšanas stafetē. Te vietā pieminēt, ka Jānim Konrādam peldēšanu izrakstīja ārsts, kas ārstēja bērnu triekas paralīzes. Turpat Romā bronzas medaļu paukošanā ar špagu izcīnīja Bruno Habarovs, kas pirms tam bija kļuvis par pasaules meistarsacīkšu uzvarētāju. Tokijā Hačioji velodromā Imants Bodnieks ieguva sudraba medaļu riteņbraukšanā trekā ar tandēmu. Vēl Mehiko pie zelta medaļas tika padomijas volejbola komandas saspēles vadītāja Tatjana Veinberga, un tādas pat vērtības otro zelta medaļu ieguva rīdzinieks Ivans Bugajenkovs.

XXII Olimpiādes spēles 1980. gadā notika Maskavā. Milzīga darvas karote olimpiskajā medus mucā bija padomijas vadoņa Brežņeva lēmums iebrukt Afganistānā, kādēļ daudzu valstu sportisti boikotēja šis spēles. Atriebības dēļ boikots nesaudzēja arī Losandželosas spēles. Maskavā bez Juliānas Semjonovas zelta medaļas ieguva volejbolists Pavels Seļivanovs un šķēpa metējs ventiņš Dainis Kūla. Pirmo reizi kāda Latvijas komanda tika pie olimpiskās medaļas. Sudraba godalgu izcīnīja akadēmisko airētāju četrinieks Arturs Goronskis, Dimants un Dzintars Krišjāņi, Žoržs Tikmērs un stūrmanis Juris Bērziņš.

XXIII Olimpiādes spēles boikotēja viss soclāgeris, izņemot Rumāniju. Volejbolā uzvarēja ASV olimpiskā komanda, kuras saspēles vadītājs bija Aldis Bērziņš.

XXIV Olimpiādes spēlēs Seulā, kur zelta medaļu ieguva jau pieminētais Igors Miglinieks basketbolā, satriecošu pārsteigumu sagādāja daugavpiliešu vecmeistars ātršaušanā ar pistoli Afanasijs Kuzmins, iegūstot zelta medaļu.

Tikai 1992. gadā XXV Olimpiādes spēlēs Barselonā 34 Latvijas sportisti atkal bija zem savas valsts karoga, un Afanasijs Kuzmins ar riteņbraucēju Daini Ozolu atveda sudraba, resp., bronzas godalgu.

Plaša bija Latvijas delegācija amerikāņu Atlantā, XXVI Olimpiādes spēlēs – startēja 47 sportisti. Pie vienīgās medaļās – sudraba – kanoe airēšanā tika Ivans Klementjevs.

Tālajā Sidnejā par lielu prieku soļošanas draugiem Aigars Fadejevs velnišķīgajā karstumā 50 km distancē tika pie sudraba godalgas, zaudējot tikai pasaules rekordistam polim Robertam Koržeņevskim. Bet vingrošanā brīvajās kustībās seno Georga Gulaka varējumu atkārtoja Igors Vihrovs, uzvarot brīvajās kustībās. Svaigākā olimpiskā medaļa Latvijā ir Vadimam Vasiļevskim, kas pirms četriem gadiem Atēnās, seno olimpisma principu zemē, izcīnīja bronzas medaļu šķēpa mešanā.

Pretrunīgi tika vērtēta IOC izvēlē XXIV Olimpiādes spēles rīkot Pekinā, vai kā ķīnieši to izrunā Beidzin, Maoczeduna ēnā. Ka tas būs grandiozs sarīkojums, šaubu nebija. Latviju tur visspožāk pārstāvēja mūsu dāmu basketbola valstsvienība. Te man jāpiemin, ka basketbolu pasaulē spēlē miljards atlētu 213 valstīs. Groza spēles virsorganizaciju – FIBA pasaules sporta milzeni pirms 80 gadiem Ženevā nodibināja 8 valstis, arī Latvija. Tā vārdā vēsturisko dokumentu parakstīja Jāzeps Šadeiko.

Zigurds Mežavilks
Laikrakstam „Latvietis“

* krieviski – „izlase“.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com