Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Olimpiskās spēles jau klāt!

Gunārs Bērzzariņš par Latvijas Olimpisko spēļu komandu

Laikraksts Latvietis Nr. 209, 2012. g. 11. jūlijā
Gunārs Bērzzariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Šī gada 27. jūlijā Londonā sāksies XXX Olimpiskās spēles (turpmāk OS). Apvienotās karalistes galvaspilsētā tās būs jau trešās. Pirmās notika tālajā 1908. gadā. Piedalījās arī Krievijas sportisti, taču latviešu viņu vidū nebija.

– Karā smagi cietusī Londona uzņēmās OS rīkot arī 1948. gadā. Latvija bija PSRS okupēta, taču daudzi sportisti bija paguvuši nonākt rietumos. Īpaši izcili viņu vidū bija soļošanas pasaules rekordists Jānis Daliņš (gan jau 42 gadus vecs) un šķēpmetējs Jānis Stendzenieks. Daliņš aicināja labākos latviešu sportistus gatavoties OS, uzskatot to par svētu pienākumu, kas kalpotu nevien latviešu sportam, bet latviešu lietai politiski.

Stendzenieks pat devās uz Angliju, lai trenētos un sacenstos tuvu OS vietai. Oficiālās sacensībās viņš bija aizmetis šķēpu tolaik izcilā attālumā – 71,30 m. – Taču Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) ignorēja trimdinieku centienus. Pat uz mūžu ievēlētais SOK loceklis Jānis Dikmanis vairs netika uzaicināts uz SOK sēdēm.

Un tā gan Stendzenieks, gan citi latvieši ar rūgtumu sirdīs sēdēja tribīnēs, vērojot, kā zelta medaļu izcīnīja soms Rautavara ar 69,77 m tālu metienu.

PSRS 1948. g. OS nepiedalījās.

Toties šīgada OS Londonā Latvija būs kupli pārstāvēta.

– Apskatīsim vispirms vieglatlētus, kas būs Latvijas lielākā sportistu grupa Londonā.

Vieglatlētikā katra valsts tiesīga pieteikt līdz trim sacensoņiem, ja viņi/viņas sasnieguši A standartu. Valstis, kam tādu nebūtu, drīkst pieteikt vienu sportistu ar B standartu.

Latviešiem tradicionāli spēcīgajā šķēpa mešanā ir kuplākais kandidātu skaits. Nr. 1 viņu vidū ir Atēnu 2004. g. OS sudraba medalists Vadims Vasiļevskis, kas vēl nesen sacensībās Jūdžīnā, Oregonā uzvarējis ar savu sezonas labāko rezultātu 84,65 (iepriekš viņš metis pat 88,22 m; A standarts ir 82 m). Tikai 20 g.v. Zigismunds Sirmais labojis pasaules junioru rekordu ar 84,69 m, taču pēc tam viņa rezultāti bijuši pieticīgi. Arī Ainārs Kovals (sudraba medalists Pekinā) beidzot pārsniedzis olimpisko A standartu ar 83,69 m.

Negaidīti, nesenējās Eiropas meistarsacīkstēs (turpmāk EM) Helsinkos neviens no viņiem nekvalificējās pat finālam!

Uz medaļu vismaz divi no viņiem varētu būtu spējīgi, taču jautājums – kā vienmēr – paliek: kāda būs forma un kādi nervi sacīkšu dienā.

Sieviešu šķēpmešanā jau labu laiku dominējusi Madara Palameika (ALSP uzmudinājuma balvas laureāte 2004. g.). Viņas veiksmīgākais metiens bijis 63,46 m (standarts 61 m). EM viņa sasniedza tikai 57,24 m un 8.v., taču iespējams, ka viņa taupījās Londonai un slīpēja tehniku. Līdz 6.v. ar 59,41 m tika Sinta Ozoliņa-Kovala (piedalījās Pekinā 2008. g.), taču līdz A normai pietrūka 59 cm.

Lodes grūšanā Māris Urtāns, arī Pekinas olimpietis un ALSP balvas laureāts (1999. g.), ir cīnījies ar savainojumiem. B standarts (20 m) viņam ir sasniegts (20,82 m), taču 20 m robeža viņam reti padodas.

Veiksmīgas bijušas Latvijas septiņcīņnieces, izcīnot divas vietas OS. Aiga Grabuste, kas pārstāvēja Latviju jau 2008. g. OS, tagad sasniegusi 6507 p. (standarts 6150). Maija beigās IAAF World Combined Events Challenge sērijas posmā Austrijā 20 g.v. Laura Ikauniece iespēja 6282 p. un EM patīkami pārsteidza ar jaunu personīgo rekordu – 6335 p., nopelnot bronzas medaļu (Grabuste ar 6325 p. bija ceturtā). Talants Laurai acīmredzot gēnos: viņas mātei Vinetai vēl arvien pieder trīs Latvijas rekordi: 100 m, 200 m un 400 m, un tēvs Aivars savulaik arī bijis teicams sprinteris. Arī Laura saņēmusi ALSP balvu – 2008. g. – Veiksmīgā dienā abas varētu kandidēt uz sešnieku.

Arī tāllēkšanā Latvijai divas vietas aizņēmušas iepr. gada Eiropas m/s bronzas medaliste Ineta Radēviča (šoreiz EM 6,55 m un 6.v.) un Lauma Grīva (EM 6,37 m). Nebūtu pārsteigums, ja Londonā Radeviča izsprāgtu līdz sešniekam.

A normu bija sasniedzis Ronalds Arājs (saņēma ALSP balvu 2004. g.) 100 m sprintā un Eiropas m/s iekļuva finālā, kas kādam latvietim sen nebija izdevies.

Finālskrējienā viņš, diemžēl, pārrāva Arhila cīpslu un krita. Londonu viņam neredzēt. Patiesi žēl.

A norma ir desmitcīņniekam Edgaram Eriņam, taču klibojusi veselība.

Soļotājas Agnese Pastare un Anita Kažemaka līdz šim bija izpildījušas B normu 20 km distancē, taču nesen sacensībās Alita, Lietuvā, Pastare sasniegusi A normu. – Turpat Alitā Aivars Rumbenieks 20 km izsoļojis B normu, ko jau agrāk 50 km distancē bija nodrošinājis Igors Kazakevičs.

Vēl Latviju varētu pārstāvēt vesera metējs, daudzkārtējais Latvijas rekordists Igors Sokolovs, 1500 m skrējējs Dmitrijs Jurkevičs un Valerijs Žolnerovičs maratonā, kam visiem kabatā B norma.

Izcilajai gargabalniecei Jeļenai Prokopčukai būtu vieta maratonā, taču viņai nepatīkot skriet vasaras karstumā un viņa mērķējot uz 10000 m. Viņa varētu būt pati labākā no baltajām skrējējām. – Maratonā varētu startēt Ilona Marhele vai Dace Līna (abām B norma).

Starts Londonā nav garantēts nevienam – veselības stāvokļa, vājas formas vai citu iemeslu dēļ.

G.E.B.
Laikrakstam „Latvietis“

Papildinājums

Londonai kvalificējušās vēl 2 šķēpmetējas: Sinta Ozoliņa-Kovala un Līne Mūze. Pirmā nupat noslēgtajā Latvijas olimpiādē aizmeta šķēpu 62,63 m; otra – Kauņā Lietuvas atklātajās vieglatlētikas m/s iespēja 61,04 m, par 4 cm pārsniedzot olimpisko A normu.

Līdz ar to Latvija sasniegusi vienreizīgu rekordu: šķēpa mešanā kvalificējušies maksimāli iespējamais skaits: 3 vīrieši (Vasiļevskis, Kovals, Sirmais) un 3 sievietes (Palameika, Ozoliņa-Kovala un Mūze).

G.E.B.

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com