Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija ar pianisti Artu Arnicāni

Piedalās konkursā Austrālijā

Laikraksts Latvietis Nr. 209, 2012. g. 11. jūlijā
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Arta Arnicāne.

Arta Arnicāne izmēģina Ojāra Grestes flīģeli. FOTO Ojārs Greste.

Latviešu pianiste Arta Arnicāne atbraukusi uz Austrāliju, lai piedalītos Sidnejas Starptautiskajā klavieru konkursā (The Sydney International Piano Competition of Australia – www.sipca.com.au). Viņu intervēja laikraksta Latvietis palīgredaktore Ilze Nāgela.

Ilze Nāgela: Vienmēr liels prieks, ka izcili latvieši spodrina Latvijas vārdu pasaulē, tieši šinī gadījumā – Latvijas vārds tagad atkal izskan Sidnejas Starptautiskajā klavieru konkursā, pateicoties Jums. Vai varu lūgt atbildēt uz dažiem jautājumiem laikrakstam Latvietis?

Vispirms, lūdzu, iepazīstiniet mūsu lasītājus mazliet ar sevi: rīdziniece, pilsētniece vai meitene no laukiem?

Arta Arnicāne: Esmu caur un caur rīdziniece, lai gan nācies dzīvot arī citās valstīs un pilsētās. Laukos esmu pavadījusi tikai vasaras, un arī tās kļūst ar katru gadu jo īsākas, daudzo koncertu dēļ!

IN: Zinot, ka Jūsu vecāki ir mūziķi, pastāstiet lūdzu, kādus instrumentus viņi spēlē, un kā tas ir Jūs ietekmējis?

AA: Mana mamma ir pianiste, un tieši viņai man jāpateicas par agro un profesionālo klavierspēles apguvi... Tētis spēlē fagotu, un laikam viņa dēļ esmu pārmantojusi mīlestību uz koka pūšaminstrumentiem. Vienu laiku ļoti vēlējos spēlēt klarneti, bet diemžēl visu paspēt nav iespējams... Toties elpas dabiskumu frāzējumā var lieliski izmantot arī klaviermūzikā!

IN: No cik gadu vecuma spēlējat klavieres, un kad pieņēmāt šo lēmumu – veltīt savu dzīvi klavierspēlei? Vai Dārziņskola Jums bija vecāku izvēlēts ceļš?

AA: Kad sāku spēlēt klavieres, es neatceros – tas bija tik sen! Mamma sāka mani mācīt jau kopš 3-4 gadu vecuma. Kad stājos Dārziņskolā, vēlējos kļūt komponiste! Man tā vienmēr ir bijusi Mūzika... Bet īpaši pēdējo 2-3 gadu laikā esmu sapratusi, cik daudz tā man nozīmē, ka bez mūzikas es savu dzīvi nespēju un nevēlos iedomāties, un tieši mūzikā es vēlos dzīvot!

IN: Kas ir bijuši jūs pirmie skolotāji?

AA: Pēc mammas, mans pirmais skolotājs bija prof. Teofils Biķis. Pie viņa es mācījos neilgi, jo ar visu ģimeni pārbraucām uz Maskavu, kad man bija 9 gadi. Tur es mācījos specializētā mūzikas skolā (Gņēsinu Licejā) 4 gadus, un, kad atgriezos Rīgā, mans skolotājs uz nākošajiem 12 gadiem (Dārziņskolā un vēlāk Mūzikas Akadēmijā) kļuva prof. Sergejs Osokins. Kopš 2008. gada es mācos Cīrihes Mākslu Universitātē pie prof. Homero Frančeša, un burtiski pirms 3 nedēļām es noslēdzu savas studijas ar piekto Maģistra grādu!

IN: Apsveicu Jūs!

Kāds īpašs, spilgts gadījums no Jūsu bērnības vai varbūt no Dārziņskolas laikiem?

AA: Es ļoti labi atceros savu pirmo uzstāšanos ar orķestri – tas bija Liepājā, kad man bija 11 gadi. Spēlēju Haidna koncertu, un toreiz vēl nezināju, kas ir uztraukums!

IN: Kurš no pedagogiem/pianistiem atstājis uz Jums vislielāko iespaidu?

AA: Visi... jo man ir ļoti veicies ar skolotājiem. To nav bijis daudz, bet katrs man ir devis jaunu un brīnumainu pasaules izpratni. Četras izpratnes – tas jau ir ļoti daudz!

IN: Mīļākais komponists? Skaņdarbs?

AA: Es atrodu veidu, kā iemīlēt katru skaņdarbu, ko spēlēju... Bet visjaukāk jūtos Mocarta un Ravela klaviermūzikā. Ja varētu visu mūžu spēlēt tikai Mocarta klavierkoncertus, es būtu laimīga!!

IN: Kādu skaņdarbu vēl neesat iestudējusi, bet noteikti to gribētu izdarīt?

AA: Brāmsa otro klavierkoncertu... jau sen par to sapņoju – un tikko saņēmu uzaicinājumu to spēlēt Čehijā pēc gada! Jau sāku uztraukties...

IN: Konkurss, kas līdz šim visvairāk palicis atmiņa?

AA: Es ļoti, ļoti spilgti atceros SIPCA 2004. Mans bērnības sapnis bija atbraukt uz Austrāliju, un, kad tas beidzot piepildījās, es biju laimes kalngalos! Bet, protams, labi atmiņā palicis arī mans pirmais Pirmās vietas konkurss Anglijā 2010. g. (Sussex IPC) un trīs nedēļas vēlāk Polijā (Baltic IPC), kā arī Prāgas Pavasara konkurss pagājušogad, kura finālā uzstājos slavenā Rudolfinum Zālē. Sajūta spēlēt konkursa finālā ir vienreizēja!

IN: Koncerts, kas līdz šim visvairāk palicis atmiņa? Kur esat koncertējusi, kur vēl noteikti gribētu spēlēt?

AA: Interesanti, ka katrs nākošais koncerts liekas jo spilgtāks un interesantāks par iepriekšējo... Laikam tas ir atkarīgs no attīstības posma, kurā atrodies; es tieši pašlaik jūtu, ka sen meklētais sāk pamazām atrasties un esmu ļoti, ļoti aizrāvusies! Protams, ka es ļoti vēlētos uzstāties Sidnejas Operas namā...

IN: Vai esat ģimenes cilvēks? Kā Jūsu ģimene palīdz Jūsu darbam?

AA: Esmu pagaidām viena, un savā ziņā karjerai tas nenāk par ļaunu. Mana ģimene mani ļoti mīl un atbalsta; lai cik tālu es nebūtu aizceļojusi, viņi vienmēr ir pavisam, pavisam tuvu – manā sirdī...

IN: Austrālijā neesat pirmo reizi; kādi ir Jūsu iespaidi par šo zemi līdz šim? Kādus koncertus šeit esat sniegusi? Kādos konkursos piedalījusies?

AA: No 2004. gada Austrālijas apciemojuma vislabāk atceros brīnumaino dienu, ko pavadīju Zilajos kalnos (Blue Mountains). Tik pasakains dabas skaistums! Vēlos tur vēlreiz nokļūt. Toreiz arī man bija brīnišķīga izdevība sniegt mājas koncertu latviešiem Sidnejā – satiku fantastiskus cilvēkus, un tas bija lielisks vakars!

IN: Vai esat ierakstījusi kādu kompaktdisku, kur varam Jūsu spēli klausīties?

AA: Mans CD tika ieskaņots Cīrihē pirms diviem gadiem. To var iegādāties Rīgā Musica Baltica veikalā vai arī es tos pati izsūtu pa pastu, ja cilvēkiem ir interese! Esmu veikusi daudz radio ieskaņojumus Rīgā un Prāgā, un internetā atrodas daudzi video ieraksti Youtube.

IN: Kas ir tas, ko nepajautāju, bet ko Jūs vēlētos minēt?

AA: Es vēlos pateikties daudzajiem latviešiem, kurus esmu satikusi dažādās pilsētās, valstīs un kontinentos. Lai kurā pasaules malā tas nebūtu, esmu vienmēr uzņemta ar siltumu un labsirdību, kura man ir neizsakāmi palīdzējusi un turpina atbalstīt! Vienīgais veids, kā varu pateikties, ir caur manu Mūziku, un tajā es ielieku visu savu sirdi.

IN: Novēlu Jums sekmes un veiksmi šajā Sidnejas Starptautiskajā klavieru konkursā, kā arī Jūsu turpmākajā dzīvē! Liels paldies par interviju! ■

Red.: Artas Arnicānes mājas lapa tīmeklī: http://www.artaarnicane.com/



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com