Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Islande un latvieši

Laikam nebūs neviens, kurš Islandi atstās vienaldzīgs

Laikraksts Latvietis Nr. 209, 2012. g. 11. jūlijā
Vera Rozīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Reikjavikas katedrālē. No kreisās: arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Vera Rozīte, Linda Peneze, Pēteris Leizāns un Mārtiņš Leizāns.

Arhib. Elmārs Rozītis sasniedzis Islandes ziemeļu tālo Hraunhafartangi bāku Islandes polārajā dienā stundu pēc pusnakts. FOTO Elmārs Ernsts Rozītis.

Arhib. E. Rozītis laikam grib norādīt pat ledus kalniem. FOTO Vera Rozīte.

No tā, cik daudz un dažādās pasaules valstīs dzīvo latvieši, varētu domāt, ka esam viena liela un varena tauta, un Latvija – tik pārapdzīvota zeme, ka nabaga latviešiem jāmeklē mājvietas tālu projām no Dzimtenes. Pat tik tālu, ar tik atšķirīgu klimatu, floru un faunu kā Islande.

Pēc oficiālajiem un svinīgajiem Islandes bīskapes konsekrācijas dievkalpojumiem un pieņemšanām varējām ietērpties tūristu stiprajos apavos un lietu necaurlaidīgās vējjakās, lai ar noīrēto autiņu trīs dienās apbrauktu apkārt Islandes salai un no visām pusēm apskatītu vietas, kurās dzīvo ne tikai islandieši, bet arī, pēc aptuveniem aprēķiniem, ap 400 latviešu, kas ir apmēram 1,9% no kopējā ārzemnieku skaita.

Reikjavikas Halgrimsširkas (Hallgrimskirkja) katedrālē tikāmies ar tur jau piekto gadu dzīvojošajiem Lindu Penezi un Pēteri Leizānu no Gulbenes novada. Viņus apciemot bija ieradies Pētera dēls Mārtiņš Leizāns, kurš studē Latvijas Sporta pedagoģijas Akadēmijā.

Linda strādājot Reikjavikas skolas virtuvē, kur pieskatot arī bērnus, bet Pēteris strādājot par autobusa šoferi. Abi ar dzīvi Islandē un darbu ir apmierināti, jo varot labi nopelnīt.

Rejkjavikā strādājot ap 300 latviešu, pārējie – citās pilsētās un ciemos. Lielākā daļa latviešu strādājot viesnīcās un tīrīšanas firmās, daļa – kafejnīcās un restorānos.

No Austrumeiropas visvairāk Islandē dzīvojot poļi, tiem sekojot lietuvieši un latvieši. Bet tur dzīvojot, kaut arī mazā skaitā – arī vācieši, dāņi, portugāļi, filipīnieši u.c. tautību pārstāvji.

Tā kā tuvojās līgo vakars, jautāju, vai Islandē paredzēta līgošana latviešiem, kā tas notiek citās zemēs. Linda un Pēteris atbildēja, ka kopīgus sarīkojumus latvieši Islandē neorganizējot, dzīvojot samērā nošķirti cits no cita, jo daudz strādājot un atpūtai īsti neesot laika. Arī braucieni uz slavenajām ģeotermālo ūdeņu peldvietām esot dārgi, ne visi to varot atļauties. Naudu taupot, lai atvaļinājumā aizbrauktu uz Latviju.

Jācer, ka pienāks diena, kad latvieši sāks pulcēties kopā arī Islandē, un visticamāk tas notiks tad, kad – kā pieredze rāda citās valstīs – mazie bērni būs paaugušies tik lieli, lai varētu sākt mācīties latviešu valodu. Tad vecāki sāk kopīgi veidot mazās latviešu skoliņas.

Linda skumīgi noteica, ka esot žēl, ka Islandē neesot pat Latvijas vēstniecības, vienīgi – Pārstāvniecība Rīgā.

Bet valstiskie sakari – sadarbība ar Islandi Latvijai sākusies jau vairāk nekā pirms 20 gadiem, kad Islande bija pirmā pasaules valsts, kura 1991. gada 23. augustā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Islandes vēsture

Savā ziņā Islandei ir daudz kas kopīgs ar Latviju – maza valsts, skaitliski maza tauta, kura cenšas saglabāt savu nacionālo identitāti un neatkarību un kura pašreiz iet cauri krīzes posmam.

Islande savu neatkarību atguva 1944. gada 17. jūnijā vecajā tautas sapulces laukumā, kur valsts tika pasludināta par neatkarīgu. Kad bijām uz turieni aizbraukuši, likās neticami – kā klinšu ietvarā plašā laukā, kur lejā tek dzidra upīte, tolaik ar zirgiem un pajūgiem sabraukuši tūkstošiem islandiešu, lai piedalītos nozīmīgajā brīvības pasludināšanas notikumā. Ja attēlos iespaids bija tik grandiozs, tad redzot dabā šo vietu, bija saprotams, cik iespaidīgs toreiz bijis šis notikums.

Atkāpjoties vēsturē, – Islandes pirmie iedzīvotāji bijuši īru mūki, kas tur ieradušies 8. g.s.pēc Kristus. Taču jau m.ē. 870.-930. gadam Islandi sākuši kolonizēt norvēģu ieceļotāji un 1262. gadā Islande nonākusi Norvēģijas pakļautībā.

Pēc norvēģu karaļa Olafūra pavēles, islandieši tikuši kristīti. Vietējie pagāni tam pretojušies. Kā stāstīja Anna M. Olafsdottir, – tajā laikā, kad pieņēma kristietību, Islandē bija lavas izvirdums, ko kristietības pretinieki tulkoja kā Dieva sodu. Uz to norvēģu kristieši vaicājuši: „Bet kas ir vainīgs pie tiem izvirdumiem, uz kuriem jūs patreiz stāvat?“

Tā 1056. gadā dienvidu Islandē tika nodibināts pirmais bīskapa krēsls, kas vēlāk kļuva par ievērojamu izglītības centru.

Katolicisms Islandē attīstījās līdz 16. g.s.1551. gadā Baznīcu reformēja, un baznīcas īpašums un vara pārgāja dāņu rokās. Dāņu karalis aizliedza Islandei tirgoties ar citām zemēm, izņemot Dāniju. Tāpēc laikā, kad citas Eiropas valstis attīstījās, Islande bija izolēta un līdz 1787. gadam, kad tirdzniecības aizliegumu izbeidza, tā nevarēja līdzvērtīgi attīstīties.

Tikai 1918.gadā Islande ieguva pašnoteikšanās tiesības iekšējās lietās, taču līdz pat 1944. gadam valsts valdnieks joprojām bija Dānijas karalis.

Līdzīgs liktenis, kā Latvijai, arī Islandes iedzīvotāji, neapmierināti ar notiekošo savā valstī, 19. g.s. laikā masveidā izceļoja uz Jauno pasauli, galvenokārt uz Kanādu. No apmēram 70 000 iedzīvotājiem, savu Dzimteni tolaik atstāja ap 15 000 islandiešu.

Otrā pasaules kara laikā Islande, tāpat kā Dānija, saglabāja neitralitāti. Taču 1940. gadā Dāniju okupēja Vācija. Islandieši izmantoja šo situāciju un Islandes valdība pārņēma Dānijas karaļa funkcijas, arī attiecībā uz ārlietām. Taču jau pēc mēneša Islandi okupēja Britu karaspēks, pārkāpjot tās neitralitāti, bet 1941. gadā Islande nonāca ASV atbildībā, un Sabiedroto spēki Islandē palika līdz pat 1946. gadam.

1949. gadā Islande formāli kļuva par NATO locekli. Tā ir vienīgā NATO dalībvalsts, kurai nav sava karaspēka. Islande ir pievienojusies Eiropas Ekonomiskajai zonai, bet nav Eiropas Savienības dalībvalsts. 2009. gada jūlijā Islandes parlaments nobalsoja par pieteikšanos dalībai Eiropas Savienībā.

No 2003. līdz 2007. gadam Islande kļuva par globālu finanšu centru, tāpēc 2008. gada ekonomiskā krīze to skāra visskaudrāk. Taču salīdzinājumā ar Latviju, kura centās glābt savas bankas, Islande pieļāva to likvidāciju, par ko nebija iepriecināti ārzemju investori, bet kas palīdzēja noturēties pašiem islandiešiem.

Islande šodien

Braucot pa teicami izveidotajiem Islandes ceļiem, kas pēc kvalitātes ir līdzīgi Vācijas ceļiem, un redzot priekšzīmīgi sakoptos laukus, kur vien lauki iespējami – atbrīvoti no lavas un akmeņiem, rūpīgi nokrāsotās mājiņas – dažādās krāsās ar baltiem, rozā, sarkaniem, ziliem un zaļiem jumtiem, un nepārskatāmos zirgu, aitu un govju ganāmpulkus – tas viss bija spilgta liecība Islandes treknajiem gadiem, kad valsts rūpējusies par savas tautas un savas zemes labklājību.

Ņemot vērā to, ka islandieši elektroenerģiju iegūst no varenajiem ūdenskritumiem un silto ūdeni no pazemes karstajiem avotiem, viņiem nav jāmeklē papildus enerģijas resursus. Turklāt, pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens un patīkams, neraugoties uz to, ka tā atrodas pavisam tuvu Polārajam lokam. Līdz slavenajai Hraunhafartangi bākai, kas atrodas tikai trīs kilometru attālumā no Polārā loka, bijām aizbraukuši un pēc pusnakts arī aizgājuši. Tas bija netālu no Raufarhofn ciemata, kurā dzīvojot tikai 200 cilvēki, pārsvarā zvejnieki un mazās zivju fabrikas strādnieki, kuri ražo ikrus eksportam uz Ameriku. Viesnīciņas īpašnieks, kurš tur aizvadījis gandrīz visu savas dzīves laiku, teica, ka nekad nemainītu šo vietu.

Dienā, kad tur ieradāmies, cilvēki bija aizbraukuši vasaras atvaļinājumā. Ciemats bija tukšs un kluss. Mēs tur bijām gandrīz vai vienīgie, izņemot pasta darbinieci, viesnīciņas īpašnieku un kādu zvejnieku, kurš bija atgriezies no jūras. Aizgājām no rīta līdz vietējai baznīciņai un kapsētai, kurā zvejnieku dusas vietas kā ar baltiem palagiem bija pārklātas ar baltiem gliemežvākiem.

Kāds islandietis vienā no ziemeļu ciematiem teica: „Sniegs pie mums uzsnieg kā nu kurā gadā. Vienreiz janvārī, citreiz aprīlī vai maijā. To nekad nevar iepriekš paredzēt.“

Vera Volgemute Rozīte
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com