Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Brisbanes Latviešu nams

Nākotnes plāni

Laikraksts Latvietis Nr. 211, 2012. g. 24. jūlijā
Saule Ltd valde -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Postskripts: Brisbanes Latviešu nama sabiedrības Saule Ltd sapulce sestdien, 2012. g. 2. jūnijā atrisināja nama grāmatvedībā iestigušo aizdevumu jautājumu.

Sapulci vadīja Saule Ltd. jaunākie direktori: priekšniece Inga Česle un juridisko jautājumu padomdevējs Kārlis Menings (Manning). Inga un Kārlis kopā ar Daci Dambergu, Brigitu Nīmani, Greimu Teiloru (Graham Taylor), Edvinu Leconu, Andreju Oliņu un Andri Franci gādā par nama kārtību – vārda pilnā nozīmē.

Visi 34 Brisbanes latvieši, kuri balsoja – klātienē 23, neklātienē 8 – atbalstīja priekšlikumu aizdevumus dzēst. Neviens nepieprasīja ne savu, ne tuvinieka aizdevumu atmaksāt, un neviens neatbalstīja ieteikumu – aizdevumus pārvērst pajās.

K. Manings paskaidroja, ka Saule Ltd. statūti tādu risinājumu vispār nepieļautu, jo kā direktoriem, tā biedriem ir liegts no nama sabiedrības darbības personīgi pelnīt. Viņš atgādināja, ka direktoru darbs nav atalgots, un ja – vai kad – pienāks brīdis, kad latviešu sabiedrība Brisbanē vairs nepastāvēs un namu nāksies pārdot, neviens indivīds peļņu negūs. Atlikums, kad visi ar pārdošanu saistītie izdevumu būs segti, aizies organizācijai ar līdzīgiem mērķiem – t.i. latvietības saglabāšanai.

To, ka tikai 31 tautietis piedalījās lēmumā, nevar uzskatīt kā sabiedrības vienaldzību, bet apstiprinājumu tam, ka tie, kurus šis jautājums tieši skar, vairs nav mūsu starpā. Sabiedrība jau pirms gada apstiprināja atbalstu, ziedojot naudu, lai namu glābtu no neparedzēti smagiem izdevumiem.

Sekoja jautājumi un atbildes par saimnieciskām lietām – kā izdevumus samazināt un ienākumus pastiept lielākus. Saule Ltd direktori cenšas atrast pareizo formulu.

Visu ar nama aprūpi un remontu saistīto, kas pašu spēkiem veicams, uzņemas direktori un mazs, bet ļoti atsaucīgs talcinieku pulciņš, kur izceļas arī dažu jaunieceļotāju palīdzība un zelta rokas. Tekošos izdevumus cenšas samazināt, izmantojot visas pieejamās pavalsts un pašvaldības atlaides un subsīdijas. Ne katru gadu tādas piešķir. Pagājušā 2011. gadā maksājumus atviegloja vienīgi plūdos cietušajiem. K. Menings painteresēsies par iespēju Saule Ltd. pierakstīt labdarības sabiedrību reģistros (angl.: charity).

Sekoja nama ienākumu un izdevumu pārskats, kur diagrammas rādīja, ka ienākums no pašu sarīkojumiem, sapulcēm un mēģinājumiem nesegtu gada izdevumus. Liela ienākumu daļa nāk no īrniekiem, tomēr šis gads beigsies ar $1000 iztrūkumu. I. Česle paskaidroja, ka intensīvāka nama telpu iznomāšana sākās tikai šī gada februārī, un tikai nākamā finansiāla gada beigās parādīsies skaidrāka diagramma – cerams ar optimistiskākiem rādītājiem. Viņa brīdināja, ka uz to nevar paļauties, un aicināja visiem namu atbalstīt, iesaistoties nama sabiedrībā. Gada biedru maksa pašreiz ir $20. Ja laimētos piesaistīt 50 biedrus, kasē būtu garantēts vēl viens $1000. (Lai segtu gada izdevumus vajag tuvu 30 tādus tūkstošus). Bet ne jau dēļ biedru naudas vien Saules direktori priecātos par jauniem biedriem. Daudz vērtīgāka būtu sagaidāmā līdzdalība un interese nama darbībā.

Divi no klātesošiem pieteicās. (48 vietas stāv brīvas).

Pacēlās jautājums par biedra atbildību gadījumā, ja nams krīt nenovēršamos parādos. A. Francis paskaidroja, ka nevienu – ne biedrus, ne direktorus – neskar ne nama parādi, ne peļņa. Saules direktoru – tāpat kā jebkuras kompānijas direktoru – pienākums ir būt vērīgiem un, ja nams nespēj segt izdevumus, momentā nama darbību izbeigt, kā prasa likums.

Sekoja jautājums, kuru grūtāk nācās atbildēt... tur prasās dzejnieka vārdi.

„Kāpēc mums šis nams ir vajadzīgs?“ Jautātājs teikto papildināja – „Kāpēc man šis nams ir vajadzīgs, ja tikai reti te kaut kas notiek?“

Tā jau gluži nav – 2011. gadā bija labi apmeklēti Jāņu un Ziemassvētku sarīkojumi un tautas svētku un sēru dienai veltītās pēcpusdienas un baznīcas gadskārtējais bazārs... Bet nevar noliegt, ka sarīkojumu kalendārā ir pārāk daudz brīvu datumu. Brisbanes latviešiem sen vairs nav sava teātra, savas deju kopas, un reiz skanīgo Beverīnas kori atvieto mazs, kaut sirsnīgs dziedātāju ansamblītis. Nevar visu sagaidīt no tiem labajiem cilvēkiem un no brisbaniešu lepnuma, ansambļa Zigrīda. Tas viss rūp arī Saules direktoriem, un doma ir censties kaut ko mainīt lietas labā, bet ko un kā... Tas ieveda sarunas strupceļā, kur gribēšana saskrējās ar varēšanu.

A. Francis, Saule Ltd. seniors, sarunu uzveda uz pilnīgi cita ceļa, paužot personīgu uzskatu, ka pienācis laiks vietējās sabiedrības ziedotās naudas nesūtīt uz Latviju, kā līdz šīm, bet paturēt šeit – izmantojot tās, lai sabiedriskā dzīve mūsu namā nenoslāptu. Sapulce domu atbalstīja, bet tur, protams, būtu vajadzīga visas sabiedrības piekrišana. Tad varbūt varētu tukšos datumus aizpildīt, atvedot kādu skatuves mākslinieku, teātri vai referentu no citiem latviešu centriem, vai sagaidīt tos Latvijas ciemiņus, kuri pēdējā laikā pie mums neiegriežas. Ja namā biežāk notiktu kaut kas vērtīgs un interesants, tad nebūtu jājautā... kamdēļ nams mums vajadzīgs.

Kaut kas tāds varbūt piesaistītu zudušo vidējā vecuma paaudzi un varbūt ka namā biežāk iegrieztos nesen ieceļojušie latvieši. Dažus no viņiem jau mēs labi pazīstam. Viņu labestība un izpalīdzība izjusta un turēta augstā vērtē. Latvijai vajag, lai itin visi tautieši – šeit un Latvijā dzimušie – neizklīstu. Par to mums Latvija vairāk pateiktos, nekā par to simtiņu vai tūkstoti, ko sūtam kādam labam mērķim. Klātesošie piekrita. Varbūt patiešām... ja namā biežāk notiktu kaut kas jauns un interesants.

Bet kaut kas jauns interesants kaut mazs jau notiek.

Īpašu enerģiju namā 2010. gadā ieveda bērnu grupiņa Cepums. To dibināja Baiba no Latvijas, un tagad vada Latvijas latviete Vita. Viņas darbu uzņēmās savu bērnu dēļ – tiem jāzina mātes valoda un dziesmas.

Svētdien namā skraidīja15 dažādu vecuma bērni, un Latviešu nams jutās jautrāks un jaunāks. Tur pašreiz aust maza cerība, ka patiešām nams varētu turpināt pirms sešdesmit gadiem sākto darbu – saturēt kopā tālā svešumā nonākušos latviešus. Kaut viss ir līdz nepazīšanai mainījies kopš 1960. gada, kad latvieši Brisbanē ieguva savu namu, Saule Ltd. direktori cer, ka devīze, kas mudina uzdrīkstēties, ir saglabājusies un stāv spēkā – Mēs maza saime, mums liela griba un sagaida sabiedrības atbalstu un līdzdalību turpmākā nama darbā.

„Saule Ltd“ valde
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com