Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Un tad atnāca brīvība...

Tuvojas vēstures konference „DV 2010“

Laikraksts Latvietis Nr. 90, 2010. g. 19. maijā
Imants Balodis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV2010

Vilnis Zaļkalns un Valters Nollendorfs 2001. gadā Raiņa muzejā. FOTO Imants Balodis.

Jaunatnes darbu konkursa Trešā atmoda Latvijā nobeiguma sarīkojums 7. maijā Eiropas Padomes (EP) Informācijas biroja telpās Rīgā it kā apvienojās ar 1990. g. 4. maija 20 gadu atceres svētkiem. Latvijā daudzināja pusgadsimta lolotā sapņa piepildījumu: brīvība – augstākā vērtība!

Konkursa nobeiguma sarīkojumā bija pulcējušies labāko darbu autori un viņu skolu vēstures skolotāji. Apsveicēju runās izskanēja pārliecība, ka, ja vajadzētu, arī šodienas jaunatne ietu uz barikādēm. Nav šaubu! Tikai pavīd jautājums – par ko īsti un kā?

DV 2010 vēstures konferencē Bērzainē, Freiburgā no 11. līdz 14. jūnijam turpinās apskatīt konkursa tematiku. To ietvers Notikumu hronikas 1981 –1991 secībā. Sāks ar 1981. g., kad trimdā gandrīz visiem bija saprotams, ka sakari ar tautu Latvijā ir nepieciešami un vajadzīgi abām latviešu tautas daļām – dzimtenē un trimdā. Tie izveidojami galvenokārt tūristiem, privāti apmeklējot Latviju un nodibinot kontaktus ar saviem radiem, draugiem un privātām personām.

Toreiz šos labos nodomus šķērsoja mūsu pašu bāleliņi no Kultūras Sakaru Komitejas (KSK). Daži tautieši vēl joprojām savās atmiņās jūsmo, cik noderīgi bijuši šie atļautie oficiālie sakari. Taču pārlapojot 1981. g. Straumēnos, Anglijā 5. VLJK piezīmes, nepaiet secen Viļņa Zaļkalna Sensacionālie atklājumi: „Spēlēties ar KSK, resp., čeku ir tīra pārgalvība, jo KSK atbildīgie darbinieki bez izņēmuma ir profesionāli izglītoti un trenēti speciālisti, kamēr trimdinieki ar retiem izņēmumiem šais jautājumos ir amatieri.

Katram trimdiniekam, kurš tomēr jūtas spiests uzņemt kontaktus ar KSK, jāapzinās, ka tam ir darīšana ar čeku un nevis ar kādu kultūras veicināšanas iestādi. KSK un Rīgas Vasaras kursi primārais mērķis nav nest mums tīro latvisko kultūru, resp., iemācīt mums pareizāku latviešu valodu, bet esošo un topošo sabiedrisko darbinieku personības un rakstura izpēte un izvērtēšana, kā arī kandidātu atlasīšana tālākam, čekas nolūkam vēl noderīgākam uzdevumam.“

Pēc 5. VLJK visas latviešu Jaunatnes apvienības solidarizējās ar Latvijas pretestības kustības cīnītājiem, pieprasot viņu atbrīvošanu. Notika protestu demonstrācijas, un jaunieši piedalījās Solidaritātes sardzēs. ELJA izdeva īpašu Cilvēku tiesības. Apskats.

Arī Latvijā bija pamanāmi atmodas pirmsākumi. Bet tad nāca 1983. gada 6. janvāra rīts, kad ap 50 dzīvokļos visā Latvijā notika čekas organizētas kratīšanas. Pēc PBLA Informācijas vadītāja Jūlija Kadeļa domām, tas bija mēģinājums atrast kopsakarības ar Gaismas Akcijas, Latvijas Neatkarības kustības (LNK) un Folkloras kustības cilvēkiem un līdz ar to sagraut plašas pretestības kustības organizēšanos Latvijā. Taču apcietināto cilvēku fotogrāfijas un dzīves stāsti ar Gaismas Akcijas tiešo līdzdalību tika publicēti gandrīz vai visās Rietumu valstīs. No publicitātes viedokļa 1983. gada 6. janvāris Latvijas problēmu pacelšanai starptautiskā līmenī bija ļoti nozīmīgs datums.

Sekoja prāvas, kuras beidzās ar Gunāra Astras pravietojumu: „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs.“ – Zinām, ka atnāca brīvība, bet ļaunais murgs tomēr neizgaisa, jo viss izrādījās daudz sarežģītāk, nekā sākumā šķita. Par to rakstniece Anda Līce jau 2001. g. 2. augustā Literatūra un Māksla rakstīja: „ Jau labu laiku man nedod mieru sajūta, ka mūsu neatkarībai tāpat kā pagrīdnieku koferim ir dubults vai pat trīskāršs dibens, Padomju nomenklatūra un drošības struktūras neatkarību, izrādās, bija gaidījušas tikpat stipri kā disidenti, politiski represētie un tie, kam brīvība asinīs bija vēl palikusi no pirmās brīvvalsts. Visi gaidīja, tikai iemesli un mērķi bija atšķirīgi.“

Lūk, vēl daudz neatbildētu jautājumu! Skolas un studējošai jaunatnei ir tiesības uzzināt, kādēļ mēs esam nonākuši grūtībās un kas mums kopēji darāms, lai tās pārvarētu. Tūkstošiem latviešu dodas uz ārvalstīm un nav zināms, vai un cik atgriezīsies. Taču Svēts mantojums un atbildība prasa vēlamo skaidrību, jo liekas, ka daļa no šodienas vidējās paaudzes šobrīd dzīvo uz vecākās un jaunās paaudzes rēķina.

Imants Balodis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com