Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Latvijas valsts – tā ir mūsu!

Laikraksts Latvietis Nr. 213, 2012. g. 31. jūlijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Olimpiskās spēles Londonā ir jau sākušās, un 46 Latvijas sportisti dara visu iespējamo iegūt Latvijas trešo Olimpisko zeltu. Jā, kaut arī latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem ir daudz vairākas zelta medaļas, Latvijas valsts ir zeltu izcīnījusi tikai vingrošanas brīvajās kustībās 2000. gadā Sidnejā (Igors Vihrovs) un BMX riteņbraukšanā 2008. gadā Pekinā (Māris Štrombergs).

Latvijas sportisti PSRS sastāvā nopelnījuši vienu zeltu Melburnā (1956), divus Tokijā (1964), trīs Mehiko (1968), divus Monreālā (1976), četrus Maskavā (1980) un trīs Seulā (1988). Interesanti, ka Seulas zelta medaļnieks ātršaušanā ar pistoli 25 m distancē Afanasijs Kuzmins šogad Londonā 65 gadu vecumā pārstāv Latviju viņa jau devītajās Olimpiskās spēlēs.

Mūsu liktenis ir bijis okupācija un izklīšana. Latvieši ir piedalījušies cara Krievijas un PSRS Olimpiskās komandās, kā arī dažādu mītņu zemju komandās.

Un kas mūs visus vieno? Valoda, kultūra, kopīga vēsture,... Tie visi ir iekšēji rādītāji, kuri arī lielākā vai mazākā mērā izpaužas uz āru. Bet rādītājs ar lielāko redzamību ir valsts – Latvijas valsts. Pat Austrālijas televīzija rādīja Latvijas valsts komandu ienākot Olimpiskā stadionā aiz Latvijas karoga un rādīja Latvijas Valsts prezidentu. Te mēs esam!... Skatieties uz mums!

Kā Pasaules latviešu zinātnieku kongresā paskaidroja Eiropas tiesas tiesnesis Egils Levits, Latvijas tauta (minēta Latvijas Republikas satversmē) nozīmē latvieši visā pasaulē kopā ar visiem Latvijas pavalstniekiem. Patlaban Saeimas komisija pārstrādā Latvijas pilsonības likumu. Vai nebūtu loģisks solis ietvert normu, ka visi latvieši visā pasaulē ir tiesīgi būt Latvijas pavalstnieki? Vienalga, kuru citu valstu pavalstnieki viņi reizē nebūtu?

Jus sanguinis – asins tiesības. Daudzās zemēs ir šāda norma. Dažas pieļauj dubultpilsonību, dažas ne. Mēs esam pārāk maz, un mūsu vēl nesenā vēsture ir pārāk grūta, lai varētu atļauties nogriezt veselus tautas zarus. Ir jau mums nelabvēļi, kuri to cenšas darīt. Nav mums jāpalīdz viņiem.

Saeimas komisija strādā, un ir paredzēts izvirzīt Pilsonības likumu otrajam lasījumam Saeimā septembrī, pēc kā būs vēl laiks iesniegt priekšlikumus pirms trešā lasījuma. Austrālija neesot aizmirsta.

Latvijas tauta – tie esam mēs; Latvijas valsts – tā ir mūsu!

GN
2012. g. 31. jūlijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com