Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Olimpiskās spēles Londonā

Vispirms negaidīta bronza, tad cerētais zelts...

Laikraksts Latvietis Nr. 215, 2012. g. 16. aug.
Gunārs Bērzzariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

10. augustā LR Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sveic BMX braucēju Māri Štrombergu pēc iegūtās zelta medaļas Olimpiskajās spēlēs Londonā. Fotogrāfijā BMX riteņbraucēju komanda, treneri un olimpiskās delegācijas pārstāvji. FOTO Ilmārs Znotiņš.

Olimpiskās spēles (OS) Londonā, ko Starptautiskās olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žaks Roge apzīmēja par priecīgām un spožām, noslēgušās.

Kā allaž, tās sacensoņiem nesa gan triumfu, gan sarūgtinājumu, gan apmierinājumu par to, ka izdarīts viss iespējamais, kaut arī bez uzvarām vai augstām vietām.

Ko varētu sacīt par Latvijas sportistu dalību? Vai olimpisko panākumu trauks bija puspilns vai pustukšs? Piekritēji, droši vien, būs abiem variantiem. Izsekosim viņu gaitām.

* * *

Abi Latvijas smilšu volejbola pāri Mārtiņš Pļaviņš ar Jāni Šmēdiņu un Aleksandrs Samoilovs ar Ruslanu Sorokinu, bija iekļuvusi astotdaļfinālā, pirmais pāris uzvarot visas trīs spēles priekšgrupā; otrais – ar divām uzvarām, vienu zaudējumu.

Samoilovs/Sorokins astotdaļfināla zaudēja Eiropas čempioniem vāciešiem 0-2 un izstājās, bet Pļaviņš ar Šmēdiņu pieveica norvēģus Skarlundu/Spinaugu 2-0, iekļūstot ceturtdaļfinālā. Tas jau bija uzlabojums 2008. g. OS.

Arī ceturtdaļfinālā latviešiem spēle gāja no rokas: sīvā cīņā viņi izsita amerikāņus Gibu/Rozentālu ar 19-21, 21-18, 15-11.

Pusfinālā latviešu uzvaru sēriju apturēja brazīlieši Seruti un Rego, kas uzvarēja 21-15, 22-20. Pļaviņam un Šmēdiņam, kas bija novērtēti ar 17. vietu olimpiskajā rangā, cīņā par trešo vietu pretim stājās holandieši Nummerdors/Šuils. Latvieši zaudēja pirmo setu 19-21, uzvarēja otro 21-19 (iedzenot no 3-8) un triumfēja arī trešajā ar 15-11, nopelnot neviena negaidītu bronzas medaļu. – Viņu treneris bija Ivo Lakučs.

Zeltu ieguva vācieši Brinks un Rekermans, sudrabu – latviešiem pāri darītāji – brazīlieši Seruti un Rego.

* * *

Toties cerēta, ja ne gaidīta, bija zelta medaļa Latvijai BMX riteņbraukšanā, kur Latviju pārstāvēja 2008. g. olimpiskais zelta medaļnieks Māris Štrombergs, Eiropas meistars Edžus Treimanis un Rihards Veide, kā arī sieviešu sacensībās – Sandra Aleksejeva.

Viegli pie šī goda tikt nebija. Par Štromberga galveno konkurentu varēja uzskatīt pasaules meistaru adelaidieti Semu Vilobiju.

Šo sportu nereti apzīmē par traku un, protams, bīstamu. Īpaši izbūvētā trasē dominē līkumi un pakalni, pēc kuru pārvarēšanas lielā ātrumā sacensoņi burtiski lido. Sacensībās, diemžēl, netrūkst kritienu, jo startē līdz 9 sacensoņi vienlaikus.

Visdrošāk izvairīties no kritiena ir izrauties priekšā jau no starta, ko, protams, mēģina visi...

Sacensības sākās ar individuāliem braucieniem uz laiku, lai iegūtu labāko starta pozīciju (iekšējo), kad sākas priekšbraucieni (tāpat arī vēlāk). Tieši šajā laika braucienā, neviena netraucēts, krita Treimanis, kas deva viņam priekšbraucienā sliktāko (ārējo) pozīciju. Laimīgā kārtā viņš tika cauri bez nopietna savainojuma.

Dalībnieki bija sadalīti 5 priekšbraucienos, kādu arī bija 5. Pēc trim priekšbraucieniem četri ātrākie (skaitot vietas) nopelnīja vietu ceturtdaļfinālos; pārējiem bija jāstartē vēl divos, lai noskaidrotu, kas vēl varēs turpināt. Štrombergam, Vilobijam un diviem holandiešiem – van der Biezenam un van der Vendam pietika ar trim braucieniem; pēc pieciem (kuros netrūka kritienu) ceturtdaļfinālos iekļuva arī Treimanis un Veide. Arī tur visiem trim latviešiem veicās.

Pusfinālos izstājās Treimanis un Veide, atstājot Štrombergu kā vienīgo Latvijas pārstāvi finālā.

Tajā, diemžēl, viss jāliek uz vienas kārts, jo brauc tikai vienu reizi. Štrombergs beidzot pierādīja savu klasi ar varenu izrāvienu startā. Visu distanci viņu izmisīgi mēģināja iedzīt Vilobijs, taču bija spiests apmierināties ar otro vietu. Štrombergs kļuva par vienīgo latvieti visā Latvijas sporta vēsturē, kas izcīnījis zelta medaļas divās olimpiskajās spēlēs. Trešo vietu ieguva Zabala (Kolumbija); abi augstāk minētie holandieši palika 5., resp. 6. vietā.

Sandra Aleksejeva viņas pirmajās OS kvalificējās pusfināliem kā trīspadsmitā (mazāka dalībnieku skaita dēļ nevajadzēja ceturtdaļfinālus), bet finālam nekvalificējās. Šīgada pasaules meistarsacīkstes (PM) viņa bija beigusi 16 .vietā, bet guvusi smagu savainojumu.

* * *

Vieglatlētikā Latvijai bija kupls dalībnieku skaits.

Nieka divi centimetri šķīra Inetu Radēviču no bronzas medaļas. Viņa sasniedza 6,88 m – savu sezonas labāko rezultātu un 4 cm no sava Latvijas rekorda. 6,90 būtu devis bronzu, bet amerikāniete Delouča aizlēca 6,89...

Pirmās divas pārvarēja 7 m robežu: angliete Britnija Rīse iespēja 7,19 m, krieviete Jeļena Sokolova 7,07 m.

Lauma Grīva ar 6,10 m atpalika no sava šīgada labākā lēciena.

Vērtīgu 8. vietu šķēpa mešanā ar 60,73 m. izcīnīja Madara Palameika.

Finālā neiekļuva ne Sinta Ozoliņa-Kovala, ne Līna Mūze, paliekot tālu aiz saviem labākajiem varējumiem. Uzvarētāja Eiropa rekordiste čehiete Špotakova aizmeta 69,55 m.

Veiksmīgi savās pirmajās OS debitēja 20 g.v. Laura Ikauniece, iegūstot 9. vietu septiņcīņā ar personīgo un atkārtotu Latvijas rekordu, ko viņa tagad dala ar Aigu Grabusti. Pēdējā, diemžēl, izstājās savainojuma dēļ.

Poļina Jeļizarova 3000 m šķēršļu skrējienā sasniedza personīgo rekordu; ko vairāk varētu gribēt? Taču tas pietika tikai 13. vietai.

Pārējiem vieglatlētiem bija jāapmierinās ar samērā pieticīgām vietām. 22. vietu ieguva gan desmitcīņnieks Edgars Eriņš ar 7649 p., vairāk kā 600 p. aiz sava personīgā rekorda, gan kārtslēcējs Mareks Ārents – 5,35 m.

No soļotājiem augstāko vietu – 24. – ieņēma Agnese Pastare 20 km distancē, uzrādot savu sezonas labāko laiku; identisku vietu – 45. – izsoļoja Arnis Rumbenieks 20 km un Igors Kazakevičs 50 km distancēs.

Maratonā Dace Lina pie mērķa pienāca 98. vietā, bet vīriešu maratonā Valērijs Žolnerovičs izstājās kājas sāpju dēļ jau 6. kilometrā.

Tālāk par priekšskrējienu netika Eriks Leitis 400 m skrējienā.

Vissmagākais – un arī visnegaidītākais – fiasko piemeklēja latviešu šķēpmetējus, tieši no kuriem vieglatlētikā bija gaidīts visvairāk. Nekvalificējās ne Atēnu sudraba medaļnieks Vadims Vasiļevskis, ne Pekinas otrās vietas ieguvējs Ainārs Kovals, ne junioru pasaules rekordists Zigismunds Sirmais. Tas bija negaidīts sitiens nevien šiem sacensoņiem, bet arī trenerei Valentīnai Eidukai un visiem Latvijas sporta mīļotājiem.

Negaidīts uzvarētājs izrādījās junioru pasaules meistars Volkots (Trinidada un Tobago) 84,58 m. Gan Vasiļevskis, gan Sirmais šogad bija metusi tālāk par viņu...

Ukrainis Pjatņica palika tikai 7 cm aiz Volkota. Bronza krita somam Ruskanenam – 84,12 m, atstājot 4. vietā čehu Veseliju – 83,34 m. Diviem sezonas lauvām – somam Pitkameki, pirms 4 gadiem bronzas medalistam, (82,80 m) un uzvarētājam Pekinā norvēģim Torkildsenam (82,63 m) bija jāapmierinās ar 5., resp.6. vietu.

* * *

Astotniekā vietas ieguva vēl divi Latvijas pārstāvji. Artūrs Plēsums svara kategorijā līdz 105 kg uzcēla 390 kg, kas deva 7. vietu.

Jeļena Rubļevska savās ceturtajās OS (atcerēsimies viņas otro vietu Sidnejā) modernajā pieccīņā izcīnīja 8. vietu ar 5228 p. Viņa pierādīja sevi par labāko paukošanā, bet peldēšana nav viņas stiprā puse. Šeit zeltu izcīnīja lietuviete Laura Asadauskaite (kas 2008. g. palika 15.v.).

Vīriešu klasē Deniss Čerkovskis ierindojās 19. vietā. Arī viņam paukošanā veicās labi, bet neizdevās nokontrolēt zirgu.

* * *

Smaiļošanas divnieks (K2) Krists Straume ar Alekseju Rumjancevu 1000 m B finālā iespēja 3.v., t.i., kopvērtējumā 11.v.

Pirmo reiz OS vēsturē Latvijai bija pārstāvis galda tenisā: 22 g.v. Matīss Burģis cīnījās godam – pirmajā kārtā smagā cīņā uzvarēja Kanādas pārstāvi ar 4 setiem pret 3, bet zaudēja otrajā kārtā.

Veterāns Afanasijs Kuzmins savas devītajās OS priekšsacīkstēs palika 17.v. un finālā neiekļuva.

Peldētājs Uvis Kalniņs 100 m brīvajā stilā uzrādīja 30. labāko laiku, Gabriela Ņikitina 50 m brīvajā stilā 39. laiku.

Brīvā cīņā Armands Zvirbulis līdz 84 kg klasē uzvarēja pirmajā kārtā, zaudēja nākošajā. Līdzīgi veicas arī Anastasijai Grigorjevai līdz 63 kg klasē un džudistam Jevgeņijam Borodavko (līdz 100 kg klasē), bet džudists Konstantīns Ovčiņņikovs zaudēja 1. kārtā.

Vingrotājs Dmitrijs Trefilovs ieņēma 38. v., šosejas riteņbraucējs Aleksejs Saramotins 56.v.

Kā vērtēt sasniegto?

Par to, vai Londonā sasniegtais bija labs, vājš vai normāls, kritiķu uzskati noteikti dalīsies, īpaši, atkarībā no tā, ar ko salīdzinās. Nu, medaļu (viena zelta, viena bronzas) šoreiz gan bija mazāk kā 2008. gadā (tad no katra kaluma pa vienai). 2004. gadā veselas četras, bet nevienas zelta – visas sudraba. 2000. gads – Sidnejā bija īpaši veiksmīgs – viena zelta, četras sudraba, viena bronzas. 1996. g. bija jāapmierinās ar vienu vienīgu sudrabu, bet 1992. g. Barselonā – pirmajā startā pēc neatkarības atjaunošanas – divas sudraba, viena bronzas.

Taču medaļas vēl nav viss; pirmajā desmitniekā šoreiz iekļuva veseli 8 sacensoņi, kamēr Pekinā tikai četri.

Ja paskatāmies uz mūsu kaimiņiem, tad Lietuvai šīs bija varenas spēles: divreiz zelts (peldētājai Rutai Meilutītei un mod. pieccīņniecei Laurai Asadauskaitei), viens sudrabs – kanu sprintā (K1 2000 m), divas bronzas (boksā un brīvajā cīņā) – salīdzinājumā ar Pekinas trim medaļām.

Igaunijai – sudrabs brīvajā cīņā, bronza veterānam Gerdam Kanteram diska mešanā, kas Pekinā izcīnīja zeltu.

Valstu iegūtās medaļas: 1. ASV – 46 zelta, 29 sudraba, 29 bronzas, kopā 104; 2. Ķīna 38 - 27 - 23 = 88; 3. Lielbritanija 29 - 17 - 19 = 65;. ... 10.v. Austrālija 7 - 16 - 12 = 35; ... 34.v. Lietuva 2 - 1 - 2 = 5; ... 49.v. Latvija 1 - 0 - 1 = 2; ...64.v. Igaunija 0 - 1 -1 = 2.

Un kā būtu, ja aprēķinātu medaļas uz iedzīvotāju skaita? – Viena vienīga medaļa dotu 1. vietu Grenadai; 2. vietu ar 12 medaļām Jamaikai, 3.v. ar 4 medaļām Trinidadai un Tobago. Ceturtā būtu Jaunzēlande (13 medaļas), 12. vietā Lietuva, 13.v. Austrālija, 14. v. Igaunija, 24. v. Latvija.

Varbūt – cik vērtētāju, tik būs arī atzinumu...

G.E.B.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com