Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Uz skolu

Laikraksts Latvietis Nr. 218, 2012. g. 4. sept.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Dar' man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt',
Šuj man svārkus, māmuliņa:
Skolā ieti man gribas!

Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem gabaliem:
Vidū maizes riecientiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!

Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc'.

Man jāiet skoliņā,
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.

Auseklis

Sveicināti, lasītāji!

Latvijā 1. septembris ir tradicionāli jaunā mācību gada sākums. Katra gada pirmajā septembra svētdienā Latvijas Universitāte (LU) Doma laukumā svin tā sauktos Aristoteļa svētkus, kuru mērķis ir, kā rakstu LU portālā: „dot iespēju jaunajiem Latvijas Universitātes studentiem kopīgi iesākt savu studiju dzīvi un iepazīties ar studiju biedriem un Universitātes vadību“.

Aristoteļiem arī bija sava loma Trešajā atmodā. Latvijas Universitātes himnas teksta autors bija padomju varai tik ļoti netīkamais Edvarts Virza (komponists Jāzeps Vītols), un to pirmo reizi varēja dzirdēt 1928. g. 28. septembrī. Visus garos padomju okupācijas gadus tā nedrīkstēja skanēt, bet, kad biju 1988. gada Aristoteļos Doma laukumā, pēkšņi dzirdēju kori Juventus dziedam:

Līdzīgi saulei Tu atnes mums dienu,
Gudrību vērīgiem gariem Tu sniedz.
Celdamās augstāku pati arvienu,
Tautai Tu augstāku pacelties liec.

Latvijas slava un Latvijas glītums,
Mākslām un zinībām patvērums tur.
Svešs lai, kā ozoliem mūžīgiem, vītums
Visiem, kas mūžīgu uguni kur.

Tā bija pirmā reize padomju gados, kad LU himna tika oficiāli dziedāta.

Izglītība latviešiem ir vienmēr bijusi ļoti svarīga, un katrreiz, kad latvieši devušies prom no Latvijas lielos skaitos, ir dibinātas skolas, lai nodrošinātu latvisku izglītību.

Pēdējo gadu emigrācijas vilnis ir radījis jaunas prasības latviešu skolām ārpus Latvijas. Tagad ir pilnīgi reāli, ka latviešu bērni pavada dažus gadus ārpus Latvijas, un tad atgriežas Latvijā, kur jāturpina izglītība. Tāpēc latviešu skolām ārpus Latvijas jānodrošina tāds līmenis (blakus mācībām emigrācijas zemes pilna laika skolās), lai skolnieki, atgriežoties Latvijā, varētu viegli ieņemt vietu savā klasē Latvijas skolā. Tas nav nieka uzdevums, un prasa rūpīgu salīdzinājumu starp mītnes zemes un Latvijas skolu programmām.

Jauna iespēja skolniekiem ārzemēs sekot Latvijas skolas programmai ir Rāmuļu pamatskolas piedāvātā pamatizglītība tālmācībā. Tā dod iespēju vienlaicīgi iegūt divas izglītības: vienu ārvalstīs un otru Latvijā.

Līdzīga mūslaiku problēma ir ārzemju latviešiem no vecās trimdas, kuri pārceļas ar bērniem uz Latviju. Tiem var palīdzēt jaunā Aijas Abenes dibinātā Mežparka angļu pirmsskola un pamatskola, kura var veidot tiltu, lai, turpinot mācības angļu valodā, sagatavotos pārejai uz mācībām latviešu valodā.

Pasaule ir maza, un pārcelšanās starp kontinentiem nav nekas neparasts. Latvietis izglītosies visur!

GN
2012. g. 3. sept.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com