Divi tāli viesi Brisbanē

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Latvijas arhīva direktora vietnieks Gatis Karlsons un LAAJ prezidija priekšsēdis Pēteris Strazds. FOTO Arnis Siksna.

Brisbanes latviešu sabiedrība sestdien, 25. augustā tikās ar diviem tālu ceļu mērojušiem viesiem.

No Adelaides bija ieradies Pēteris Strazds, LAAJ prezidija priekšsēdis, un no Latvijas – Gatis Karlsons, Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks.

Šī tikšanās bija jau plānota kopš aprīļa, kad uzzinājām, ka Brisbanē notiekošajā Starptautiskā arhīvu padomes (International Council of Archives) kongresā piedalīsies arī trīs arhivāri no Latvijas, un Pēteris Strazds nolēma atbraukt uz Brisbani, lai tiktos gan ar Latvijas arhivāriem, gan ar šejienes latviešu sabiedrību. Laika gaitā izrādījās, ka kongresā piedalīsies tikai viens Latvijas arhivārs – Gatis Karlsons, kurš kongresā sniedza referātu par Universitātes studentu lietu izvērtēšanu un pārvaldīšanu (Appraisal and Management of University Student Records).

Abi ciemiņi kopā ar Brisbanes latviešiem vispirms piedalījās Daugavas Vanadžu sagatavotās zupas pusdienās, kur varēja baudīt ne tikai vienu, bet veselas sešas dažādas zupas! Pēcpusdienā ap 30 labi paēduši brisbanieši noklausījās abu viesu stāstījumus.

Pirmajā sarīkojuma daļā Pēteris Strazds, kurš LAAJ prezidiju vada kopš šī gada sākuma, pastāstīja par LAAJ organizācijas pagātni un pašreizējo darbību Austrālijas latviešu sabiedrībā; par nākamo trīs gadu mērķiem un projektiem; par LAAJ lomu PBLA darbā un atbildēja uz vairākiem publikas jautājumiem. Viņš arī visus aicināja uz Adelaidi piedalīties Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienās un 30. Austrālijas 3x3 saietā.

Pēc kafijas un kūkām starpbrīdī Gatis Karlsons paskaidroja, kas ir arhīvi un to nozīme un vērtība nacionālo dokumentāro mantojuma saglabāšanā. Klausītāji guva labu pārskatu par to, kādi dokumenti veido sabiedrisko, profesionālo, reliģisko un kultūras organizāciju mantojumu un kādi vislabāk atspoguļo personu, ģimenes un dzimtas vēstures.

Gatis Karlsons mudināja saglabāt gan organizāciju, gan personu arhīvus. Jautājums, kur tos labāk glabāt – šeit Austrālijā vai Latvijā – ir jāatbild katrai organizācijai vai personai pašai. Taču tādēļ, ka Latvijas Nacionālā arhīvā ir speciāla nodaļa, kas uzkrāj, izvērtē un sakārto trimdas latviešu organizāciju un personu dokumentus un tur tos var uzglabāt piemērotos apstākļos, labākais risinājums tomēr būtu sekot viņa aicinājumam – sūtīt dokumentus uz Latvijas Nacionālo arhīvu. Gatis uzsvēra, ka sūtītajiem dokumentiem būtu jāpievieno pēc iespējas sīks apraksts par vietu un laiku, kad tie ir radīti.

Noslēgumā LAAJ vicepriekšsēdis Kvīnslandē Arnis Siksna pateicās Daugavas Vanadzēm par brisbaniešu miesīgo stiprināšanu un tālajiem viesiem par prāta rosināšanu!

Sīkāka informācija par Latvijas Nacionālo arhīvu atrodama mājas lapā: www.lvarhivs.gov.lv, it sevišķi skatoties zem nodaļas: Arhīva dokumenti > Dokumentu raksturojums > Trimdas latviešu organizācijas.

Arnis Siksna
Laikrakstam „Latvietis“