Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Nacionālais attīstības plāns – laimības sapnis vai nolādēts liktens

Laikraksts Latvietis Nr. 222, 2012. g. 4. okt.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Vai mēs visi esam jau izlasījuši Latvijas nākotnes noteicošo dokumentu, Nacionālo attīstības plānu (NAP)? Kādu tad īsti gaišo nākotni paredz šis dokuments?

Plānā lasām citātus no Raiņa, Imanta Ziedoņa, Zentas Mauriņas darbiem. Un tad pirmais, lielos burtos rakstītais mērķis parādās 23. paragrāfā (dokuments sanumurēts no pirmā līdz 424. paragrāfam):

„LKN2011* kā galveno ieteikumu izvirza nepieciešamību orientēties no efektivitātes virzītas ekonomikas uz inovāciju virzītu ekonomiku. Tādējādi kā būtiskākais vidēja termiņa mērķis tautas saimniecības izaugsmes stimulēšanai un iedzīvotāju labklājības pieaugumam NAP2020 kontekstā ir izvirzīts EKONOMIKAS IZRĀVIENS“. (* Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011).

Tātad šis daiļi formulētais paragrāfs gāž seno Leonīda Iļjiča atklājumu, ka Ekonomikai jābūt ekonomiskai. Ko vispār nozīmē orientēties no efektivitātes virzītas ekonomikas uz inovāciju virzītu ekonomiku? Vai tagad no augstskolu kursiem tiks svītrotas visas plašās apmācības par saimniecisko efektivitāti, par inženiertehnisko efektivitāti, par loģistisko efektivitāti? Mūsu konkurenti par to tikai priecāsies, jo efektivitāte un inovācija neizslēdz viena otru. Tieši otrādi – efektivitāte ir vajadzīga vienmēr, ar vai bez inovācijas.

Bet priekšnoteikumus, kā tikt pie šīs spējas radīt inovācijas, lasām NAP pielikumā, LR vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža dokumentā: Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020. gadā – zaļākā valsts pasaulē. Tur lasām, ka „Latvijas valsts un tās cilvēki par savu ir pieņēmuši patiesību, ka, tikai mērķtiecīgi, gudri un dāsni investējot izglītībā, valstij ir iespēja nodrošināt augstu konkurētspēju un izaugsmi ilgtermiņā.“ Ar vārdu sakot, te ir no jauna atklāta vēl senākā Vladimira Uļjanova patiesība: Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!

Ja tomēr skatāmies tālāk par gan plakātisko, gan samocīto valodu, atrodam interesantus rādītājus, par ko ir rūpējies Pārresoru koordinācijas centrs. Paragrāfos 180, 181 un 189 redzam rādītāju: Patēriņš atpūtai un kultūrai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem (%). Bāzes vērtība 2010. gadā ir 7%, bet plāns paredz mērķi, ka 2014. gadā tam jābūt 7,3%, 2017. gadā tam jābūt 7,8%, bet 2020. gadā tam jāsasniedz 8,1%.

Varētu uzrakstīt veselu eseju par šo rādītāju vien. Kādā veidā šis rādītājs ir atkarīgs no mājsaimniecības ienākumiem, cilvēku skaita un vecuma mājsaimniecībā? Kādā veidā plānotā ienākumu nevienlīdzības samazināšana (Paragrāfi 180 un 181) pati no sevis mainīs šo rādītāju (un kurā virzienā)? Vai 183. paragrāfā rakstītais, ka šī rādītāja palielināšana „liecina par zināmu labklājības līmeni un piederību Latvijas kultūras telpai“ nozīmē, ka bezmaksas kultūras pasākumi neveicina piederību Latvijas kultūras telpai, un ka, no otras puses, pirktie, svešā valodā ierakstīti ārzemju video ieraksti un datora spēles veicina piederību Latvijas kultūras telpai?

Ja mājsaimniecībā patēriņi ir kopā, teiksim Ls500, tad plāns nosaka, ka 2010. gadā Ls35 tika izdoti atpūtai un kultūrai, bet 2020. gadā ar likumu apstiprinātā plānā izdevumiem būs jābūt Ls40,50 (ja kopējais patēriņš nemainās). Kāpēc?

Citējot pirms 145 gadiem, 1867. gada 3. oktobrī dzimušo dzejnieku Eduards Veidenbaumu:

Laimības sapņi -
Blēņas un nieks;
Nava virs zemes
Sagaidāms prieks.

Ciešanas, sāpes
Sirds tikai jūt,
Nolādēts liktens
Cilvēkam būt!

Tomēr laimības sapņi nav tikai blēņas un nieks. Tie ir mums vajadzīgi, lai varētu iet no šodienas uz rītdienu. Bet kādu lomu spēlē Nacionālais attīstības plāns – laimības sapnis, blēņas vai arī tikai nieks? Par to balsos mūsu priekšstāvji, 100 ievēlētie Saeimas deputāti.

GN
2012. g. 4. okt.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com