Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Cēdelghēmas karagūstekņu nometne

Tapusi TV programma par Cēdelghēmu un latviešiem

Laikraksts Latvietis Nr. 223, 2012. g. 10. okt.
Arnolds Žubeckis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Cedelghēma 2011. g. decembrī. Šajā vietā vecās barakas ir nojauktas. FOTO Arnolds Žubeckis.

Saglabājušās barakas. FOTO Arnolds Žubeckis.

Barakas iekšpuse. FOTO Arnolds Žubeckis.

Barakas durvis ar veco uzrakstu. FOTO Arnolds Žubeckis.

Barakas zīme vēl pa daļai saglabājusies. FOTO Arnolds Žubeckis.

Kādreizējās dušu telpas un tualetes. FOTO Arnolds Žubeckis.

Beļģijas flāmu televīzijas kanāls VRT2 Canvas otrdien, 2012. gada 6. novembrī raidīs pusstundu garu programmu par bijušo Cēdelghēmas (holandiešu valodā Zedelgem) karagūstekņu nometni, kur 1945. gada 28. decembrī dibināja Daugavas Vanagu organizāciju, un par latviešiem, kas tur reiz bija ieslodzīti. Programma, ko regulāri skatās kādi 400 000 flāmu, ir daļa no televīzijas sērijas Publiek Geheim (Atklāts noslēpums), kas iepazīstina skatītājus ar maz pazīstamām vietām Flandrijā (Beļģijas ziemeļu daļā) un to vēsturi.

Karagūstekņu nometnes barakas atrodas Beļģijas armijas teritorijā Vloethemveld, kas visus pēckara gadus ir bijusi publikai slēgta. Tādēļ programmas režisoriem radās interese par šo aizliegto zonu, tās kādreizējo iemītnieku izcelsmi un turpmāko likteni. Lai gan nometnē kādreiz bija ieslodzīti ap 100 000 dažādu tautību karavīru, flāmi izvēlējās stāstīt tieši par latviešu leģionāriem, kas atšķirībā no daudziem citiem nometnes iemītniekiem neatgriezās mājās pēc ieslodzījuma.

Filmā vispirms stāstīs par nometnes vietas plāniem, kas glabājas Cēdelghēmas pilsētas arhīvos. Rādīs nometnes teritoriju, kur dažas barakas stāv vēl joprojām un kur vēl ir saglabājušies daži gūstekņu izveidoti mākslas darbi (piemēram, māte ar bērniem, Svētais Juris cīņā ar pūķi, dažādi zīmējumi uz baraku sienām). Stāstīs par to, kā latvieši nokļuva nometnē, kā un kādēļ dibināja leģionu un kādas bija leģionāru gaitas kara laikā un tūlīt pēc tam. Sērijas producenti šā gada martā apmeklēja Latviju, intervēja Okupācijas muzeja ārlietu direktoru Valteru Nollendorfu un filmēja 16. marta piemiņas brīdi pie Brīvības pieminekļa.

Filmā aplūkos dažus nometnes dzīves aspektus (pārtiku, slimības), kā arī stāstīs par latviešu gūstekņu īpatnējo rosību (dienasgrāmatas, grāmatiņu Viena diena Cēdelghēmā, nometnes avīzes, koris, Brīvības pieminekļa kopija un tās nezināmais liktenis...). Filmas tapšanā piedalījās kanaks Jānis Straupe, kas dzīvo Vācijā un vēl joprojām katru gadu piedalās aizvesto un karā kritušo piemiņas svētbrīdī Lommeles kapsētā Beļģijas ziemeļaustrumos, kur ir guldīti ap 90 latviešu, galvenokārt kādreizējie Cēdelghēmas nometnes iemītnieki.

Saistībā ar raidījumu Cēdelghēmas pašvaldība Cēdelghēmas pilsētas namā par nometni rīkos izstādi, kurā būs apskatāmi dažādi ar nometni saistīti priekšmeti un grāmatas. Izstādi svinīgi atklās 2012. gada 26. oktobrī, un to varēs apmeklēt no 29. oktobra līdz 9. novembrim. Turklāt VRT2 raidstacija ir radusi iespēju ierobežotam skaitam programmas skatītāju apmeklēt nometni 2012. gada 11. novembrī – dienā, kad Beļģija piemin 1. Pasaules karā kritušos.

Arnolds Žubeckis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com