Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs esot izteicies Maskavas Deņ-TV raidījumā, ka „Padomju Savienībā Latvija bija Savienības eiropejiskā seja. Tagad Eiropas Savienībā Latvija ir Eiropas pakaļa“.

Ja palūkojamies mazliet tālāk pagātnē, tad jāatceras, ka pirmskara Latvijas labklājības līmenis bija drīzāk Eiropas priekšgalā nekā pakaļgalā.

Kas mainījies, lai Eiropas priekšgals kļūtu par Eiropas pakaļgalu, starplaikā īslaicīgi lepojoties par savu eiropejisko seju izbijušā Eirāzijas impērijā? Lielākā daļa Eiropas smagi cieta kara laikā, bet reti kāda cita valsts piedzīvoja tik mērķtiecīgu valsts nākotnes potenciāla iznīcināšanu kā Latvija.

Bet par spīti tam, ne tikai esam vēl dzīvi, bet varam pamatoti cerēt uz labklājības uzplaukumu.

Apvienoto nāciju oficiālie dati liecina, ka, pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas, mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP) uz cilvēku (GDP per capita) sākumā dažus gadus krita, bet tad auga katru gadu līdz dižķibeles gadam.

Kas notika šai pašā laikā Krievijā? IKP uz cilvēku katru gadu kopš 1998. gada ir bijis zemāks par Latvijas rādītāju. Tātad bagātā Krievija ar visiem saviem dabas resursiem nespēj tikt līdz pat Eiropas pakaļai.

Tad jāprasa, kādam nolūkam ir domāta šī demagoģija? Lai latvieši justos pazemoti savā zemē? Lai Latvijas cittautieši pieprasītu tuvākas saites ar austrumu kaimiņu? Bet, kā redzam, tāds ceļš vestu tikai uz Latvijas dzīves līmeņa pazemināšanu.

Latvijas labklājība nenāks uz balta (vai (balti-zili-)sarkana) zirga no austrumiem. Mēs veltīgi gaidījām, lai Krievija pildītu 1920. gada miera līguma 13. pantu un atdotu Latvijai Pirmā pasaules kara laikā no Latvijas uz Krieviju evakuētās fabrikas iekārtas. Evakuētos baznīcas zvanus gan, lielā mērā, dabūjām atpakaļ.

Tāpat mums nekādus labumus nenesīs pakļaušanās austrumu kaimiņam un tās darboņiem Latvijā.

Cita lieta ir attiecību uzlabošana ar Krieviju. Tas nāktu par labu gan Latvijai, gan Krievijai. Pagājušā nedēļā Latviju apciemoja bijušais Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs, bijušais Krievijas premjers Jevgēņijs Primakovs, kurš tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Primakovs teicis, ka „prezidenta kungs, tā pat kā mēs, uzskata, ka nepieciešams mainīt vairākas nostādnes politiskā plānā, kas traucē attīstīties abu valstu attiecībām.“

Kas gan tās varētu būt? Varbūt vienojušies, ka turpmāk Krievija bez ierunām atzīs, ka Padomju Savienība pretlikumīgi bija okupējusi Latviju, pārstās atklāti draudēt Latvijai un izbeigs atbalstu pretlatviskiem spēkiem Latvijā?

Tad Krievijas seja kļūtu vēlamāks viesis Latvijā.

GN
2012. g. 15. okt.