Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Baltijas studiju konference Melburnā

Referāti par dažādām tēmām

Laikraksts Latvietis Nr. 226, 2012. g. 24. okt.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
aabs

No kreisās: Dr. Deleinijs Skerets (Delaney Skerret), Dr. Uldis Ozoliņš, Aleksandrs Gārša OAM. FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Dr. Deleinijs Skerets (Delaney Skerret), Dr. Uldis Ozoliņš, Odrija Peipere (Audrey Peyper). FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Odrija Peipere (Audrey Peyper), Biruta Melliņa, Dr. Ivo Jūrvē (Juurvee), Dr. Edvards Reilijs (Edward Reilly). FOTO Gunārs Nāgels.

Grāmatu galds konferencē. FOTO Gunārs Nāgels.

Konferences dalībnieki. FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Dr. Deleinijs Skerets (Delaney Skerret), Dr. Algimantas Taškūnas OAM, Aleksandrs Gārša OAM. FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Dr. Deleinijs Skerets (Delaney Skerret), Grazina Pranauska (Pranauskas). FOTO Gunārs Nāgels.

Maija Madisone (Mai Maddisson) . FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Dr. Deleinijs Skerets (Delaney Skerret), Austrālijas Lietuviešu fonda priekšsēdis Algirdas Šimkus OAM. FOTO Gunārs Nāgels.

Dr. Luda Popenhāgena (Luda Popenhagen). FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Dr. Deleinijs Skerets (Delaney Skerret), Dr. Edvards Reilijs (Edward Reilly). FOTO Gunārs Nāgels.

Dr. Kristina Brazaite (Brazaitis). FOTO Gunārs Nāgels.

Grāmatas „Austrālijas Lietuvieši“ („Australian Lithuanians“) autore Dr. Luda Popenhāgena ar laikraksta „Latvietis“ redaktoru Dr. Gunāru Nāgelu. FOTO Dr. Uldis Ozoliņš.

Dr. Ivo Jūrvē (Juurvee). Ekrānā kadrs no 1970. gada propagandas filmas „Baltā laiva“ („Valge laev“), kur referents norādījis Igaunijas valsts karogu, SS uniformu, igauņu virsnieka zobenu, Zviedrijas trimdas igauņu laikrakstu. FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Dr. Deleinijs Skerets (Delaney Skerret), Eva Podžinaite Viksa (Puodžiūnaitė Wicks). FOTO Gunārs Nāgels.

Marju Brodere (Broder). FOTO Gunārs Nāgels.

Sestdien, 29. septembrī Melburnas Universitātē (University of Melbourne) notika Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS – Association for the Advancement of Baltic Studies) Austrālijas nodaļas 16. konference. Bija pulcējušies pāri par 20 dalībnieku (apmēram trešdaļa latvieši) no dažādām Austrālijas pilsētām, kā arī pētnieks no Tērbatas (Tartu) Universitātes.

Ievadvārdus teica Uldis Ozoliņš. Konferenci atklāja AABS Austrālijas nodaļas prezidents Deleinijs Skerets (Delaney Skerrett).

Pirmais referēja Latvijas Goda konsuls Kērnsā (Cairns) Aleksandrs Gārša, iztirzājot Latvijas Satversmes vēsturi un atklājot tajā dažādas problēmas.

Odrija Peipere (Audrey Peyper) no Tasmānijas Universitātes dalījās ar saviem pētījumiem par Atskaņu jeb Rīmju hroniku, īpaši par krustnešu ētiku.

Biruta Melliņa no Monaša Universitātes (Monash University) ar fotogrāfiju palīdzību salīdzināja Vidzemes bruņniecības nama (tagad Saeimas nama) arhitektūru ar Itālijas Renesanses palaco (palazzo).

Pēc pārtraukuma Algimantas Taškūnas no Tasmānijas Universitātes stāstīja par dažām mazāk zināmam lietām sakarā ar bēdīgi slaveno Vitlama (Whitlam) valdības lēmumu 1974. gadā atzīt de jure Baltijas valsts inkorporāciju PSRS.

Dzejnieks Edvards Reilijs (Edward Reilly) no Viktorijas Universitātes (Victoria University) stāstīja par tikšanos Lietuvā ar tur dzīvojošo amerikāņu dzejnieku Keriju Šonu Kīzu (Kerry Shawn Keys).

Grazina Pranauska (Pranauskas) runāja par piederības sajūtu vai tās trūkumu, kad imigranti ir atstājuši savu dzimteni, un iepazīstināja ar Homija Babas (Homi Bhabha) trešās telpas koncepciju.

Maija Madisone (Mai Maddisson) aprakstīja viņas izveidoto atmiņu stāstu krājumu no igauņiem, kuri kā bērni ir dzīvojuši Geislingenes (Geislingen) bēgļu nometnē Vācijā; grāmata saucas Kad troksnis bija beidzies (When the Noise Had Ended).

Pēc pusdienām tuvējā kafejnīcā, Austrālijas Lietuviešu fonda priekšsēdis Algirdas Šimkus prezentēja Ludas Popenhāgenas (Luda Popenhagen) grāmatu Austrālijas Lietuvieši (Australian Lithuanians). (Par grāmatas atvēršanu 2. jūnijā Adelaides Lietuviešu namā, skat. LL204).

Uldis Ozoliņš no Rietumsidnejas Universitātes (University of Western Sydney) iepazīstināja konferences dalībniekus ar šā gada valodas referenduma nozīmi Latvijā.

Deleinijs Skerets (Delaney Skerrett) no Kvīnslandes Universitātes (The University of Queensland) stāstīja par saviem pētījumiem igauņu valodas lietošanā sabiedriskā telpā Igaunijā un par savu pieredzi doktorantūrā Austrālijā, pētot Igaunijas valodas politiku.

Kristina Brazaite (Brazaitis) no Melburnas Universitātes iepazīstināja ar tekstu tulkošanas problemātiku un lika konferences dalībniekiem pašiem izmēģināt tulkot īsu tekstu no vācu, lietuviešu vai latviešu valodas uz angļu valodu.

Igaunijas čekas darbības pētnieks Ivo Jūrvē (Juurvee) no Tērbatas Universitātes (Tartu Ülikool) runāja par 1970. gada Igaunijas propagandas filmu Baltā laiva (Valge laev). Tās sižetā ļaunie emigranti ar CIP un raidstacijas Amerikas Balss palīdzību aizvilināju naivos igauņu jauniešus uz Zviedriju. Sekmīga čekas operācija Stokholmā viņus tomēr izglāba un atgrieza uz pareizā ceļa, pie reizes atmaskojot igauņu emigrācijas sadarbību ar CIP. Filma bija pārsvarā uzņemta Stokholmā, un, rādot rietumu dzīves stilu, drīzāk kalpoja par pretpropagandu. Pēc maksimāli pāris nedēļām tās demonstrēšana tika pārtraukta Igaunijas kinoteātros.

Eva Podžinaite Viksa (Puodžiūnaitė Wicks) no Grifitas Universitātes (Griffith University) aprakstīja 173 Lielbritānijas pavalstnieku bēgļu gaitas no Baltijas valstīm 1940. gadā. Tie ir šķērsojuši Padomju Savienību līdz Vladivostokai un tad ar kuģi S.S.Haitan devušies uz Austrāliju. Tikai viena trešdaļa esot bijuši briti, pārēji bija baltieši, kuri tikpat kā neprata angļu valodu, un lielāko savu mūža daļu bija dzīvojuši Baltijas valstīs. Austrālijas valdība piespiedu 150 bēgļus ar ierobežotiem finansiāliem līdzekļiem atstāt kuģi Brisbanē, bet citi ceļoja līdz Sidnejai.

Marju Brodere (Broder) iepazīstināja ar budisma tradīciju dibināšanu un attīstību Igaunijā padomju okupācijas laikā.

Gunārs Nāgels
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com