Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ciemošanās Brisbanē

Kā atgriešanās mājās

Laikraksts Latvietis Nr. 226, 2012. g. 24. okt.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ciemošanās Brisbanē man vienmēr ir kā atgriešanās mājās, lai gan Adelaidē ir nodzīvots jau teju 50 gadu un piedzīvoti bērni un mazbērni. Vienmēr var atrast kādu, ar kuru atcerēties senos laikus un bijušos draugus un paziņas, arī tādus, kas jau sen dus smilšu kalniņā. Ik mēnesi Brisbanes brīvļaudis (citi teiktu – pensionāri) satiekas savās otrās mājās – Brisbanes Latviešu namā, iebauda otrās brokastis, patērzē līdz pusdienām un tad labi paēduši gan ar miesīgo, gan kulturālo un sabiedrisko maizi dodas mājup līdz nākamam mēnesim. Oktobra sanāksme izcēlās ar to, ka tikšanās notika pie Margas un viņas dzīves biedra Rej (Ray), lai brīvļaužu pulciņš varētu apskatīt viņu izslavinātā dārza ziedošo burvību un paēst pusdienas svaigā gaisā.

Dārzs ielas pusē jau pilnos pavasara ziedos ar košuma krūmiem un puķu dobēm, bet aizmugurē atklājas pavisam cita aina: glīti iekārtotās dobēs aug vesels pārtikas un veselības produktu klāsts. Visi dārzeņi iekārtoti starp puķēm un garšaugiem; šaurās dobes atdalītas ar ķieģeļu celiņiem, lai dārzs būtu viegli kopjams, un viens dārza stūrītis nožogots kā mājoklis vairākām saimniecībai nepieciešamām brūnām vistiņām, kas savu iztiku nopelna ar svaigi dētām olām un bagātīgu mēslojumu dārzam. Margas dārzs aprakstīts žurnālā Your Veggie Garden; raksts bagātīgi rotāts ar krāsainiem attēliem. Sevišķi izcelti Margas pašas audzētie, latviskā gaumē skābētie gurķīši un pašceptā rupjmaize, jo minēts, ka Marga dzimusi Latvijā. Dārzs radies kā terapija pēc smagi pārciestas slimības, kad radās vēlme pārtikt no visa dabiskā, ar lielu mīlestības piedevu un bez ķimikālijām audzētā.

Plašas verandas ēnā ar skatu uz dārzu kādi 20 seniori, to starpā četri kungi, iebaudīja kafiju ar kūciņām un pankūkām, kamēr Marga pastāstīja par dārza tapšanu un drosmīgākos pacienāja ar spilgti zaļu, no nupat salasītām zālītēm gatavotu, veselības dzērienu. Kas nolika pie malas savus aizspriedumus pret dzēriena neparasto izskatu, atzina to par gluži baudāmu un noteikti ļoti veselīgu. Skanēja dziesmas viena pēc otras, un neaizmirsām arī ar dziesmu un kūciņu apsveikt Ingrīdu dzimšanas dienā. Aina pastāstīja jokus, galda lūgšanas vietā Maiga nolasīja īsu izvilkumu no sprediķa par Dieva bagātīgo un skaisto pasauli (uz kuru patiešām arī visi tanī brīdī skatījāmies), un drīz jau klāt bija pusdienu laiks. Aromāts no lauku pavardā ceptām desām sadzina siekalas mutē, un salāti, tikko svaigi no dārza saplūkti, bija reta bauda ar pavisam citu garšu un vitamīnu devu nekā veikalā pirkti. (Lai nemaz nedižojās pārtikas veikals, kas sevi reklamē kā fresh food people (svaigās pārtikas ļaudis)). Turklāt nama tēvs neskopojās ar šampanieti. Zemenes ar saldējumu un putukrējumu lika pārdomāt tiem, kas nupat vēl bija dievojušies, ka – nudien, nevaru vairs ne kumosiņa–! Saldam ēdienam taču ir atsevišķs vēders, un ir vispār atzīta patiesība, ka otrdienās, tievēšanas dietas neiedarbojās.

Svaigā gaisā viss labāk veicas: pusdienas labāk garšo, dziesmas un sarunas raitāk vedas, smiekli un labsajūta manāmi vairojas. Sevišķi vecākiem ļaudīm ir ļoti svarīgi nesēdēt visu laiku istabā. Paldies Margai un viņas dzīves biedram Rejam par viesmīlību.

Lai neviens nesaka, ka Brisbanes latviešos nekas nenotiek. Sestdienas rītā tikai dažas dienas pēc jaukās brīvļaužu ekskursijas bija izdevība apmeklēt Brisbanes jauktā kora mēģinājumu. Ar šo kori pirms daudziem gadiem iesākās mans mīlas romāns ar latviešu kora dziesmu, un, Brisbanē būdama, nekad nepalaižu garām iespēju iegriezties un paciemoties. Maz palikuši no bijušiem dziedātājiem, un kopš kora dibinātājs un ilggadīgais diriģents Ēriks Ozoliņš pats diriģē eņģeļu kori, Brisbanes koris krietni sarucis un mainījis sastāvu – ne visi dziedātāji vairs ir latvieši. Tomēr, tā kā vairāki koristi taisās piedalīties Adelaides KD kopkora koncertā, bija izdevība paklausīties, kā viņi gatavojās uz svētkiem un piepalīdzēt ar dažu dziesmu āķīgiem ritmiem. Diemžēl, pats diriģents Juris Meija bija aizņemts citur, bet vienmēr čaklā pavadītāja un balsu apmācītāja Maiga Mežmale cītīgi nodarbojas ar dziesmu mācīšanu, lai arī Brisbanes koristi varētu kuplināt KD kopkora koncertu.

Knapi bija beidzies kora mēģinājums, kad jau blakus telpā pulcējās vietējie Vanagi un Vanadzes vispirms uz kārtējo valdes sēdi un pēc tam uz nodaļas pilnsapulci. Cik labi, ka ir pašiem savs nams, kur satikties. Diemžēl nama izdevumi vienmēr draud apsteigt ienākumus, un tikai ar ļoti gudru un uzmanīgu saimniekošanu izdodas noturēt degunu virs ūdens. Jāsaka gan, ka Brisbane nav vienīgā vieta, kur nama saimniekiem jātiek galā ar šāda veida galvas sāpēm.

Jā, ciemojoties Brisbanē, vienmēr jūtu, ka esmu atkal mājās, bet cik ilgi, pirms būs jāsaka, kā vācu dzejniekam, ...und keiner kennt mich mehr hier...? (bet šeit neviens mani vairs nepazīst).

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com