Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Daugavas Vanagu sveiciens Valsts svētkos

Latvijas Republikas 94. gadadienā

Laikraksts Latvietis Nr. 229, 2012. g. 15. nov.
Andrejs Mežmalis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Daugavas Vanagu organizācijas vārdā es sirsnīgi sveicu Daugavas Vanagus un visus tautiešus plašajā pasaulē mūsu tautas svētkos – 11. novembrī Lāčplēša dienā un 18. novembrī Latvijas valsts neatkarības dienā.

Abi šie svētki ir mūsu tautai lieli svētki, ar piemiņu dievkalpojumiem baznīcās, ar militāru parādi pie Brīvības pieminekļa Rīgā un citur; ar koncertiem un dažādiem pasākumiem skolās un kapsētās. Atskatoties Latvijas nesenā vēsturē, mēs redzam, ka abas šīs Latvijas svētku dienas ir maksājušas mūsu senčiem ļoti dārgi – samaksājot par tām ar savu dārgāko – savām dzīvībām.

Kad Pirmais pasaules karš beidzās 1918. gada 11. novembrī, nedēļu vēlāk – 18 .novembrī, Latvija pasludināja neatkarību, kuru jau tūlīt mums mēģināja atņemt boļševiki, iebrūkot Latvijā 1918. gada 30. novembrī no Krievijas un arī to okupējot.

Tai pašā laikā mūsu karavīriem, Lāčplēšiem, bija paralēli jācīnās pret vēl diviem citiem ienaidniekiem, kuri bija savstarpēji sazvērnieki pret latviešu tautu, vācu ģenerālis fon der Golcs un Bermonts, katrs ar saviem bruņotiem spēkiem, kas tīkoja pēc mūsu tēvzemes. Kopējie latviešu un igauņu spēki sakāva fon der Golcu Cēsu kaujās 1919. gada 22. jūnijā; tā ir diena, kuru mēs atzīmējam, kā Varoņu piemiņas dienu un kuru mēs arī svinam katru gadu kopā arī igauņiem Cēsīs.

Pēc Cēsu kaujām sakautie vācu karavīri masveidīgi iestājās Bermonta armijā, jo fon der Golcam ar Bermontu bija savstarpēja saprašanās par vācu virskundzību Baltijā. Bermonts, kura īstais vārds bija Pāvels Rafalovičs Avalovs, bijušās cariskās Krievijas armijas virsnieks, piesolīja saviem vācu un krievu baltgvardu karavīriem latviešu zemi par brīvu. Tomēr cīņā par Rīgu Bermonts tika sakauts 1919. g. 11. novembrī, dienā, kuru mēs atceramies un svinam kā Lāčplēša dienu.

Pēc 11. novembra kaujām cīņa turpinājās, un arī boļševiku Sarkanā armija tika izdzīta no Latvijas, lai mūsu tauta varētu pēdīgi dzīvot paši savu dzīvi mierā un labklājībā.

Tad nāca Otrais pasaules karš, Molotova-Ribentropa pakts un 50 gadu garais Padomju Savienības okupācijas laika posms, kad mūsu tauta gandrīz tika iznīcināta – jā, gandrīz iznīcināta, jo tas bija Padomju Krievijas mērķis, realizējot to ar deportācijām, slepkavībām, kolonizāciju un mūsu tautas pārkrievošanu mūsu pašu tēvzemē Latvijā. Godināsim mūsu kritušos Lāčplēšus 11. novembrī un mūsu tēvzemi Latviju valsts neatkarības svētkos 18. novembrī. Vienmēr būsim modri cīņā par mūsu tēvzemi un tautu, kā to tik skaisti dzejā ir ievijis Andrejs Eglītis:

Liec zobenu zem galvas
Un dziļi neiemiedz,
Tavs gods un tēvu zeme
Tev acis aizvērt liedz.

Andrejs Eglītis, 1940.g. jūnijā

Andrejs Mežmalis, atv. flotiles admirālis
Daugavas Vanagu priekšnieks un DV CV priekšsēdis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com