Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valters Nollendorfs

2012. gada Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības balvas laureāts

Laikraksts Latvietis Nr. 231, 2012. g. 27. nov.
PBLA pārstāvniecība un Latviešu Kopība Vācijā -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
PBLA

PBLA

PBLA 2012. gada balvu Valteram Nollendorfam pasniedza PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis 24. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā PBLA gadskārtējai valdes sēdei veltītajā pieņemšanā, kur pulcējās aptuveni divsimt piecdesmit Latvijas un dažādu ārzemju latviešu organizāciju pārstāvji. FOTO PBLA.

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) biedru organizācijas piešķirušas 2012. gada PBLA balvu Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdim un šī muzeja ārlietu direktoram, emeritētam profesoram Valteram Nollendorfam (Ph.D.) par izcilo, pašaizliedzīgo darbu Latvijas Okupācijas muzejā, tā Nākotnes nama projekta vadīšanā, Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un skaidrošanā Latvijā un ārzemēs. Valters Nollendorfs nozīmīgos amatus muzejā ieņem sabiedriskā kārtā kopš 1998. gada, bet muzeja darbību sekmējis jau kopš tā dibināšanas 1993. gadā.

Ar šo balvu PBLA vēlas pateikties pazīstamajam literatūras zinātniekam, publiskam vēsturniekam un sabiedriski nenogurstošam cilvēkam par līdzšinējā mūža ieguldījumu Latvijai un sasniegumiem, vērīgi un draudzīgi iepazīstinot latviešus un ārzemniekus ar mūsu valsts jaunāko laiku vēsturi, to stāstot, skaidrojot gan augstākajiem Latvijas ārvalstu viesiem – karaļiem, prezidentiem, politiķiem, gan arī daudziem skolniekiem un studentiem. V. Nollendorfs publicējis bagātu rakstu un eseju klāstu par Latvijas vēsturi un literatūru latviešu, vācu un angļu valodās. 2011. gada vasaras statistika liecina, ka V. Nollendorfs ir 2 grāmatu autors, vismaz 15 grāmatu redaktors (piemēram, Sandras Kalnietes grāmatai With Dance Shoes in Siberian Snows). Viņš sacerējis vairāk nekā 70 nozīmīgu rakstu, strādājis par zinātnisku žurnālu redaktoru (piemēram, žurnālam Monatshefte Madisonas universitātē). Laureāts piedalījies pāri par simts konferencēs un semināros, pats organizējis vismaz trīsdesmit. V. Nollendorfs ir padomnieks PBLA valdei un pārstāvniecībai Latvijā projektos, kas saistīti ar vēstures mācīšanu kā atsevišķo priekšmetu vispārizglītojošās skolās. Laureāta lielās darba spējas, harmoniskā personība, valodu zināšanas, kulturālā, politiskā domāšana un laba organizatora talants veicinājis gūt sekmes ne tikai viņa akadēmiskajā darba dzīvē. Laimīga roka – piesaistīt labas gribas cilvēkus, kas palīdz Latvijas Okupācijas muzejam ieņemt ievērojamāko vietu apmeklējamo vietu sarakstā Rīgā.

Valters Nollendorfs savas dzīves un skolas gaitas sācis Rīgā. Tēvs Kārlis Nollendorfs bija kārtībnieks Vecrīgā. Sarkanarmijai tuvojoties, Nollendorfu ģimene 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Rietumiem, nonākot Vācijā. Tieši turpat, kur Jānis Jaunsudrabiņš – Bindē (Bünde) un Grevenē, netālu no Minsteres, kur Valters mācījās latviešu ģimnāzijā. Nollendorfu ģimene ar trim dēliem 1950. gadā izceļoja uz Teksasu (Texas) ASV. Tur strādājot par kalpa zēnu, vēlāk studējot vācu, angļu literatūru Nebraskā, V. Nollendorfs 1955. gadā ieguva maģistra grādu vācu literatūrā. Sekoja doktorantūra Annarborā (Ann Arbor) netālu no Detroitas, disertācija (Ph.D. vācu literatūrā) Mičiganas (Michigan) universitātē 1962. gadā. Kļuvis par profesoru, Valters Nollendorfs desmit gadus vadīja Ģermānistikas nodaļu Viskonsinas-Madisonas (Wisconsin-Madison) universitātē. Kopš 1995. gada viņš ir šīs universitātes emeritētais profesors.

Līdztekus aktīvam, veiksmīgam profesionālam darbam V. Nollendorfs kopš 13 gadu vecuma bēgļu gaitās Vācijā vienmēr brīvprātīgi strādājis latviešu sabiedrībā (mazskautos, skautos u.c.). 24 gadu vecumā viņš kļuva par pirmo atbildīgo žurnāla Jaunā Gaita (rakstu krājums kultūrai un brīvai domai, ASV) redaktoru un turpina līdzdarboties tajā aizvien. Valters Nollendorfs XX gs. 50. gadu nogalē vadīja Amerikas Latviešu Jauniešu Apvienību, piedalījās Jaunatnes svētku organizēšanā, kas 1959. gadā pulcināja vienkopus 6000 trimdas latviešu jauniešu, strādājis bērnu žurnālā Mazputniņš, apgādā Ceļinieks, darbojies 2x2 un vēlāk 3x3 nometņu kustībā, vadījis jauniešu kursus Ziemeļamerikā u.c. Strādājis visās latviešu vidusskolās ASV un organizējis tālākizglītības seminārus skolotājiem. 1988/89. mācību gadā V. Nollendorfs vadīja vienīgo pilna laika latviešu ģimnāziju brīvajā pasaulē – Minsteres latviešu ģimnāziju (MLĢ) Vācijā. No 1996. līdz 2000. gadam bijis direktors Baltijas Studiju Veicināšanas Apvienības (AABS, Association for the Advancement of Baltic Studies) Baltijas birojā un jau tālajā 1976. gadā bija šīs apvienības prezidents ASV.

Pirmoreiz pēc ilgajiem trimdas gadiem Valters Nollendorfs dzimteni apmeklēja 1988. gadā. V. Nollendorfs 1990. gadā bija viens no pirmajiem t.s. Fulbraita (Fulbright) lektoriem Latvijā. Viņš ir Latvijas Zinātņu Akadēmijas loceklis kopš 1990. gada un Valsts Prezidenta Vēsturnieku komisijas loceklis kopš 1998. gada.

PBLA laureāts savā dzīves gaitā saņēmis atzinību un pateicības apliecinājumus gan no ārvalstu pārstāvniecībām un institūcijām, gan arī no latviešu sabiedrības. Augstāko apbalvojumu Latvijā – Triju Zvaigžņu ordeni – kā mūsu valsts atzinības apliecinājumu par vienreizēju devumu Latvijai, laureāts 1997. gadā saņēma no Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2011. gada valsts svētku priekšvakarā pasniedza V. Nollendorfam Ministru kabineta balvu, Latvijas valdības augstāko apbalvojumu. Līdzekļus, kas sekoja šim apbalvojumam, kā arī ģimenes svētkos un sēru gadījumā dāvanu, ziedu vietā atvēlēto V. Nollendorfs ziedojis muzeja Nākotnes Nama iekārtošanai un jaunajai ekspozīcijai.

Gandrīz ikviens ārvalstu vēstnieks Latvijā pazīst V. Nollendorfu. Un katrs Latvijas Valsts prezidents var sniegt rekomendāciju par 2012. gada PBLA balvas saņēmēju. V. Nollendorfs uz dzīvi Latvijā atgriezās 1996. gadā. Pieci viņa bērni ar ģimenēm dzīvo un strādā ASV. Laureāts visu mūžu rakstījis dzejoļus, kas vēl nav publicēti, viņa krājumā ir dzeja vismaz četriem, pieciem sējumiem!

Valtera Nollendorfa vīzija pirms pusotra gada par Latvijas Okupācijas muzeja nākotni: „... lai mums patiešām būtu šis muzejs, lai šī vieta izskatītos sakārtota uz 2014. gadu. Un it sevišķi – uz 2015. gadu, kad mūsu valsts varēs būt Eiropas prezidējošā valsts un Rīga būs Eiropas kultūras galvas pilsēta (2014). Vai tad kaut ko labāku var iedomāties? Ja man uzdāvinātu Nākotnes namu, tā man būtu lielākā dāvana. Bet ne jau manis dēļ. Un ne jau tāpēc, ka esmu ar to ilgi strādājis un dzīvojis. Mūsu visu dēļ. Mūsu nākotnes dēļ. Pagātne mums jāparāda tādā veidā, kā es teicu: pārdomājot, analizējot un pārliecinot.“ (Brīvā Latvija, Nr. 12., 2011. g. 19.-25. marts, intervija 80. g. jubileja – Es esmu mājās.).

PBLA 2012. gada balvu Valteram Nollendorfam pasniedza PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis 24. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā PBLA gadskārtējai valdes sēdei veltītajā pieņemšanā, kur pulcējās aptuveni divsimt piecdesmit Latvijas un dažādu ārzemju latviešu organizāciju pārstāvji. Šajā sarīkojumā PBLA izsludināja 2013. gadu par Latvijas Okupācijas muzeja gadu un aicināja pasaules latviešu organizācijas un latviešus dāsni atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja iekārtošanu Nākotnes Namā, lai tas vēl ilgi stāstītu un atgādinātu patiesību par Latvijas valsts un tautas likteni okupācijas laikā un par okupācijas atstātajām sekām mūsdienu Latvijā un tās sabiedrībā.

PBLA pārstāvniecība un Latviešu Kopība Vācijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com