Valsts svētki Oslo

Palielināt / Enlarge

Latvijas vēstnieks Indulis Ābels. FOTO Harijs Valdmanis.

Palielināt / Enlarge

„Iļģi“. FOTO Harijs Valdmanis.

Palielināt / Enlarge

Dejo ansamblis „Ziemeļmeita“. FOTO Harijs Valdmanis.

Kultūras biedrība Norvēģija-Latvija, Latviešu biedrība Norvēģijā un Latvijas vēstniecība Norvēģijā aicināja piedalīties Latvijas Republikas proklamēšanas 94. gadadienas svinībās ar saukli Dziesma gaismai, dziesma Latvijai sestdien, 17. novembrī plkst. 17.00, Oslo. Aicinājumam atsaucās tuvu pie 200 dalībnieki – gan veci, gan pavisam jauniņi.

Sarīkojumu vadīja Kultūras biedrības priekšsēde Grete Skjelbred norvēģiski un valdes loceklis Viesturs Ķerāns latviski. Programmu iesāka Kastaņa skoliņas bērni ar dažām dziesmām. Svētku uzrunu teica Latvijas vēstnieks Indulis Ābels, minot, ka viņš tikai trīs mēnešus ir Norvēģijā, bet ir iepazinis šejienes latviešu sabiedrības aktivitāti. Vēstnieks pieskārās Latvijas ekonomiskai atplaukšanai, ārlietu aktualitātēm un uzsvēra Latvijas un Norvēģijas ciešo sadarbību gan saimnieciskā, gan it sevišķi militārā jomā. Runu nobeidza, uzsverot, ka mēs ikkatrs esam nozīmīgi Latvijai un aicināja kopīgi dziedāt Latvijas un Norvēģijas himnas. To darījām kopā ar iekonservētiem vareniem koriem. Man jāpiebilst, ka man labāk patīk himnu dziedāt pašiem, klavieru pavadījumā, bet rīkotāji varbūt domā, ka mēs esam par švakiem.

Sekoja latviešu tautas mūzikas un postfolkloras grupas Iļģi koncerts. Biju iedomājies, ka visumā pazīstu latviešu tautas mūziku, bet neko pazīstamu nevarēju saklausīt, vienīgi piedevām spēlēto Aiz kalniņa dūmi kūp... Kultūras biedrības biļetenā izlasīju, ka: „Iļģu skanējums kļuvis mūsdienīgs, plašākam jauniešu lokam pieņemams un palīdz sveikt svarīgu misiju – atrast šīs mūzikas ceļu pie jaunās paaudzes“. Tā sapratu, ka es ar saviem 89 gadiem nepiederu mērķauditorijai. Laika gaitā jau mainās ir tauta, ir tās folklora. Publikai koncerts patika, un Iļģi tika sumināti vareniem aplausiem.

Pārtraukumā spirdzinājāmies ar vēstniecības piedāvāto šampanieti un pašu sagādātiem groziņiem. Tad sekoja Oslo tautas deja ansambļa Ziemeļmeita priekšnesums. Vai ducis meitas un tikpat daudz puiši dejoja vairākas dejas gan kopā, gan puiši vien, gan meitas vien. Skaisti, ka ir tik daudz dejot gribētāju un varētāju. Turpinājumā Iļģi spēlēja piemērotu mūziku, un bērni, vecākiem un skolotājām piepalīdzot, gāja rotaļās.

Ar to man šis raksts jābeidz. Beigās bija paredzēta dancošana visiem, bet tā notika bez manis. Sarīkojums bija lielisks, par ko pateicība visiem rīkotājiem.

Harijs Valdmanis, Oslo
Laikrakstam „Latvietis“