Vienmēr smaidīgais Vitauts aizsaulē

Vitauts Mengelsons
25.2.1925. – 16.11.2012.

Vitauts Mengelsons visu mūžu nodzīvoja vecpuisī. Varbūt tieši tādēļ viņš bija vienmēr smaidīgs, ka viņu nenospieda ģimenes rūpes. Dzimis 1925. gada februārī Sauļos, Latvijā, viņš 15 gadu vecumā uzgrieza muguru skolai Jelgavā un stājās pieaugušo kārtā. Astoņpadsmit gadu vecumā viņu iesauca armijā un aizsūtīja uz Vāciju kara gaitās. Kara beigas viņš sagaidīja gūstekņu nometnē un pēc atbrīvošanas dzīvoja Falingbosteles dīpīšu nometnē. Jau 1948. gadā Vitauts ieradās Austrālijā ar kuģi Protea.

No smaga darba Vitauts nebijās. Labu laiku viņš strādāja uz būvēm, bet uz ļoti specializētām būvēm. Viņš būvēja molus, kur piestājas kravas kuģi. Viņa darbi vēl šodien redzami tādās vietās kā Portlinkonā (Port Lincoln), Portviktorijā (Port Victoria), Muntā (Moonta) un Valarū (Wallaroo) Dienvidaustrālijā.

Vitauts bija sirsnīgs, draudzīgs un izpalīdzīgs, un ne tikai pret vietējiem latviešiem. Viņš daudz palīdzēja arī tautiešiem Latvijā ar humanitārās palīdzības saiņiem un naudu. Viņš sastāvēja Daugavas Vanagos, Latviešu Biedrībā un Ev. lut. draudzē. Pensijas gados viņš ar lielu prieku piedalījās Rosmes sanāksmēs un Laimas izbraukumos, tāpat visos latviešu sarīkojumos Adelaidē. Vitauts mīlēja grāmatas un asprātīgi aprakstīja Laimas un Rosmes sarīkojumus un izbraukumus vietējiem laikrakstiem.

Daudzie draugi un labvēļi atvadījās no Vitauta 26. novembrī Adelaidē ar dievkalpojumu Sv. Pētera baznīcā un bēru mielastu Daugavas Vanagu namā. Lai viņam vieglas smiltis.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“