Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū“

Sandras Kalnietes pavārgrāmatas atvēršana

Laikraksts Latvietis Nr. 234, 2012. g. 12. dec.
Dace Balode -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Grāmatas „Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū“ vāks.

Sandra Kalniete grāmatas atvēršanā.

Sandra Kalniete (centrā) grāmatas atvēršanā.

Sandra Kalniete (no labās) grāmatas atvēršanā.

Ceturtdien, 29. novembrī, plkst.18.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, Skārņu ielā 10/20 notika Sandras Kalnietes jaunās grāmatas Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū atvēršana. Tā ir īsta pavārgrāmata, kurā autore apkopojusi ap 250 pašas gatavotu ēdienu recepšu, taču vienlaikus tā ir arī veselas paaudzes garšas sajūtu vēsture, kas aizsākusies Latvijā pēckara gados un turpinās līdz šodienai, kad arvien vairāk apgūstam Eiropas un pasaules ēšanas tradīcijas.

Politiķe, diplomāte un mākslas zinātniece Sandra Kalniete grāmatā atklāj, ka ēst gatavošana viņu ļoti saistījusi jau kopš skolas gadiem, viņa apmeklējusi arī īpašus kulinārijas kursus un centusies apgūt visus latviskās virtuves noslēpumus. Savukārt iepazīšanās ar Eiropas virtuves tradīcijām iesākās aptuveni pirms 20 gadiem, uzsākot diplomātes gaitas Ženēvā.

„Pirms Ženēvas savu garšas sajūtu es sauktu par karbonādes līmeni. Ar šo apzīmējumu es nedomāju neko nicinošu par latviešu virtuvi. Tas ir fakta konstatējums, jo garšas ziņā es biju tieši tikpat aizvērta, cik mūsu sabiedrības absolūtais vairākums. Dzīvojot aiz Dzelzs priekškara, mums nebija iespēju lēnām un pakāpeniski pieņemt dažnedažādās lietas, kas pāri okeāniem un kontinentiem līdz ar informācijas, tehnoloģiju un transporta attīstību mainīja Eiropas tautu dzīves veidu. Tas notika arī ar ēšanas paradumiem. Cilvēki paši pat nemanīja, kā sāka ēst jogurtu un kivi, avokado un mīdijas arī tajās valstīs, kur šie produkti agrāk gandrīz nebija pieejami vai nepiederēja pie tradicionālās pārtikas,“ grāmatā raksta S. Kalniete.

Īpašu vietu grāmatā ieņem franču virtuve, kuru Sandra Kalniete aizrautīgi apgūst laikā, kad viņa ir Latvijas vēstniece Francijā. Tāpēc grāmatā ir atrodamas receptes gan franču pastētēm, gan jūras veltēm, gan pat ēdieniem no Luija XVIII vakariņu galda.

Tikpat saistoši ir stāsti par to, kā autore centusies popularizēt latviešu virtuvi, meklējot labāko veidu, kā frančus iekārdināt ar rupjmaizi, gailenēm un baravikām vai sklandraušiem.

Viena no spilgtākajām grāmatas nodaļām saucas Kā tika atklāta kādas mazas valsts vēstniecība Parīzē. Tas ir aizraujošs stāsts par to, kā tieši pirms 15 gadiem – 1997. gada novembrī – uz valsts svētkiem pēc remonta tika atklāta Latvijas vēstniecības Francijā jaunā ēka. Ierobežoto līdzekļu dēļ lielāko daļu darbu, tai skaitā ēdienu gatavošanu, uzņēmās veikt paši vēstniecības darbinieki ar vēstnieci priekšgalā. S. Kalniete grāmatā daļēji citē vēstuli saviem vecākiem, kurā aprakstījusi tās dienas notikumus: „Visu saplānoju, aprēķināju produktu daudzumu un svinību dienā jau agri no rīta viss vēstniecības sieviešu personāls vēstnieces kundzes vadībā un dalībā sāka tēlot restorānu. (..) Kad beidzot devos augšā uz savu dzīvokli, lai sakoptos un sagatavotos svinīgajam vakaram, izdzirdēju Marseljēzu. Tikko atbraukusī Antra Bigača iemēģināja balsi vakaram. Tas bija tik saviļņojoši! Tur nu es stāvēju, nogurusi un netīra pēc ilgās smērēšanas, griešanas, nogaršošanas, rotāšanas, ar lielu paplāti rokās, uz kuras bija sakrauti visvisādi saimniecības priekšmeti, ko nesu uz dzīvokli. Stāvēju bijīgi sastingusi, pēkšņi apzinoties: Tas brīdis tuvojas! Tas darbs ir padarīts! Man saskrēja acīs asaras…“

Grāmatas tapšanas gaitā praktiski visus ēdienus autore šovasar gatavoja no jauna, lai vēlreiz pārbaudītu receptes un iemūžinātu fotogrāfijās to pagatavošanu. „Katru sava vasaras atvaļinājuma dienu es pavadīju, gatavojot piecus līdz septiņus ēdienus. Rekords vienā dienā bija vienpadsmit ēdieni. Vīrs Ansis un mazdēls Armands pārmaiņus fotografēja visu, ko es darīju pie plīts vai galda, un kopumā tapa ap 7000 fotogrāfiju,“ atceras S. Kalniete.

Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū ir Sandras Kalnietes ceturtā grāmata. Pirms tam viņa sarakstījusi grāmatas Latvju tekstilmāksla (1989), Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām. Viņi lūza (2000) un Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (2001). Pēdējā jau tulkota 12 pasaules valstu valodās (nākamgad iznāks arī japāņu un ungāru valodā) un kļuvusi par visvairāk tulkoto latviešu mūsdienu literatūras darbu.

Grāmatas izdevējs ir apgāds Zelta grauds. Grāmatas māksliniecisko iekārtojumi veidojis Uldis Sosnovskis.

Informāciju sagatavoja

Dace Balode
Publiskā tēla aģentūra „Merkel“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com