Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija ar Andru Dārziņu

PBLA Krišjāņa Barona prēmijas saņēmēja 2012. gadā

Laikraksts Latvietis Nr. 235, 2012. g. 19. dec.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Andra Dārziņa. FOTO Rūdis Rahs (Rudi Rach).

Kompaktdisks „Latviešu impresijas“.

Ilze Nāgela: Apsveicam ar PBLA Krišjāņa Barona prēmijas saņemšanu! Ļoti priecājamies, ka Tavs lielais un nesavtīgais darbs ir bijis atzinīgi novērtēts! Kā jūties, saņemot PBLA balvu?

Andra Dārziņa: PBLA Balva ir par kompaktdisku Latviešu Impresijas un par to, ka popularizēju latviešu mūziku. Jūtos ļoti priecīga, ka latviešu sabiedrība, simboliski ar šīs balvas piešķiršanu, šo CD un manas pūles paaugstināt latviešu mūzikas atpazīstamību novērtē.

Gan pati atskaņoju koncertos latviešu komponistu darbus, gan ieteicu latviešu gabalus citiem, piemēram kolēģiem un maniem studentiem, gan esmu diriģējusi latviešu mūziku ar orķestri (Pētera Vaska Viatore ar Valdivias kamerorķestri Čīlē šī gada oktobrī).

18. novembrī šogad un pagājušā gadā sarīkoju svētku koncertu ar visiem studentiem no Latvijas, kas studē Štutgartes Mūzikas augstskola. Tur skanēja tikai latviešu mūzika un Universitātes kamermūzikas zāle bija pavisam pilna! Varbūt arī tāpēc, ka čakli palīgi bija uzcepuši pīrāgus un kliņģeri, ar ko varēja koncerta apmeklētājus vēl arī blakus mūzikai iepriecināt! Paldies atkal visiem palīgiem!

I.N.: Austrālijā tūliņ svinēs Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienas, un tās notiek Tavā dzimtajā pilsētā. Mani sekojošie jautājumi būs par tām. Kādas ir Tavas pašas pirmās atmiņas par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām? Kādas ir Tavas visspilgtākās atmiņas par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām? Cik pavisam KD esi piedalījusies – kā skatītāja, kā dalībniece?

A.D.: Manas pašas pirmās KD bērnības atmiņas ir par koncertiem un tautas deju uzvedumiem šausmīgā karstumā!

Spilgti atceros, ka skolas vecumā ar draudzeni Kati – flautisti, Rudīti pie klavierēm, es pie alta vijoles; mēs spēlējam mūziku tautas dejam.

Vēl atceros, ka spēlēju pirmatskaņojumu Tālivalža Ķeniņa Canzona Sonate altvijolei un stīgu orķestrim Adelaides Pilsētas nama zālē (Adelaide Town Hall). Toreiz vēl biju padsmitniece... gabals bija diezgan lēns un bēdīgs... laikam komponists, mani personīgi nepazīstot, negribēja rakstīt kaut ko pārāk virtuozu.

Jaunā CD ierakstā ar profesoru Venti Zilbertu esam toties ierakstījuši Ķeniņa gabalu Elegy un Rondo.

Kamēr dzīvoju Austrālijā, domāju, ka no apmēram 12 gadu vecuma visās KD Adelaidē, Melburnā un arī Kanberā piedalījos, vai nu spēlējot alta vijoli, vai arī koklētāju ansamblī, kuram toreiz veicu aranžējumus.

Kad aizbraucu no Adelaides (pēc bakalaura grāda iegūšanas) turpināt mūzikas studijas Berlīnē, piedalījos koncertos gan Minsteres Dziesmu svētkos un arī Helsingborgas Dziesmu svētkos Zviedrijā, spēlējot Gundara Pones Gran Duo Funebre ar čellisti Birutu Aļļi.

Brīnišķīgā kārtā, jau 80. gadu beigās radās iespēja braukt koncertēt uz Latviju. Kopā ar klarnetistu Pēteri Priedīti un vācu pianistu Volfgangu Kīnli (Wolfgang Kühnl) sniedzam koncertus gan Rīgā, gan apbraukājām Latviju, spēlējot koncertus Gulbenē, Valkā, Talsos un citās pilsētās. Koncerti Rīgā tika uzņemti televīzijā; veicām arī atsevišķus televīzijas un radio ierakstus.

Tas bija fantastiski, ka jau toreiz, pirms Latvija atkal ieguva neatkarību, varējām saprasties un sadraudzēties ar Latvijas mūziķiem. Toreiz jau sāku vākt latviešu komponistu repertuāru altam (to, kas nebija Ērika Biezaiša arhīvā). Dažas manas muzikālās draudzības, kas pastāv šodien, sakņojas no šiem maniem pirmajiem koncertceļojumiem Latvijā.

I.N.: Pastāsti mazliet par savu jauno kompaktdisku! Kādu komponistu skaņdarbus izvēlējies? Kādēļ tieši šos? Kas Tevi pavada?

A.D.: Kad izdomāju ierakstīt CD ar latviešu mūziku altam un klavierēm, biju pārsteigta, cik daudz interesantus gabalus iepazinu... domāju jau pie pirmā ieraksta, ka būs jāieraksta arī turpinājumu. Šinī turpinājumā esmu atļāvusies altam piesavināt dažus gabalus no vijoles vai čella repertuāra. Šos pārrakstīju/pielāgoju altam.

Par jaunajā CD ieskaņotajiem skaņdarbiem:

Pētera Vaska Mazo Vasaras Mūziku vijolei un klavierēm pielāgoju altvijolei. Laimīgā kārtā varēju manas mazās izmaiņas Pēterim Vaskam nospēlēt un nodrošināt, ka viņš ir ar šo apmierināts. Alta versiju varēju pirmatskaņot komponista klātbūtnē koncertā šī gada jūlijā Mazā Mežotnes Pilī kopā ar Laumu Skridi. Pēc manām domām šis gabals ir burvīgs altam... dvēseļu pilnās bēdīgas meldijas un zemnieciskas dejas, ko šinī gabalā sadzirdu, labi der alta tembram.

Šo CD ierakstu veicu kopā ar izcilo pianistu Venti Zilbertu. Ventis Zilberts ir Latvijas Mūzikas Akadēmijas profesors, esam pēdējos gados uzstājušies koncertos Latvijā. Venti es pazīstu no pašiem pirmajiem koncertceļojumiem Latvijā, jau toreiz viņš man uzdāvināja latviešu komponistu skaņdarbu notis.

Ierakstījām arī Lūcijas Garūtas Dramatisko Momentu. Par šo gabalu Ventis izstāstīja interesantu anekdoti. Pirmais nosaukums šim gabalam ir bijis Nožēla... bet tad, kad taisījās šo gabalu drukāt, viens kultūras darbinieks bija teicis, ka šis tituls „neies cauri“. Pēc kantātes Dievs, tava zeme deg komponiste nedrīkstēja tik negatīvu nosaukumu likt... izdomāja, ka Dramatisks moments būs izdevīgāks nosaukums. Tā līdz šodienai šo gabalu pazīst. Man šis stāsts likās ļoti interesants... tas man apstiprināja manu skatījumu par šo gabalu, ka viss nav tikai dramatisks, bet taisni vārds nožēla labi der.

Ierakstījām Pavasara Sonatīni. Helmers Pavasars pats savu čella Sonatīni pārlika altam. Šis ir krāšņs, impresionistisks gabals.

Mani iepriecina, ka izvēlējāmies gabalus, kuru autores ir trīs sievietes. Blakus Lūcijai Garūtai ierakstījām arī Laumas Reinholdes Baigo sapni (oriģināls vijolei) un Selgas Mences Inquieto (oriģināls čellam). Selga Mence ir Latvijas Mūzikas Akadēmijas kompozīcijas katedras vadītāja. Esmu pēdējos gados Latvijā daudzus interesantus viņas skaņdarbus dzirdējusi.

Vēl izvēlējāmies divas Imanta Zemzara miniatūras – skumju melodiju no viņa Makbeta teātra mūzikas un gabalu V. A. Mocarts un H. K. Andersens suvenīrindustrijas apstākļos. Vēlos šeit citēt asprātīgā Imanta Zemzara komentārus par šo gabaliņu: Lielveikala plaukti ir piekrāmēti ar dažāda kalibra Mocarta kūgeļiem, bet citus plauktus piepilda T-krekls ar Andersena jubilejas simboliku. Cits ar citu tie skumji sarunājas, atcerēdamies, ka reiz taču bija arī gars.

Vēl ierakstījām Jāņa Ķepīša Meitene un Oļģerta Grāvīša Attēlus.

Kā jau iepriekš minēju, no Tālivalža Ķeniņa izvēlējāmies Elegy un Rondo. Rondo ir enerģisks, ritmiski prasīgs gabals, metronoms uzdots ar ceturtdaļu 184 ātrumā, taktis nomainās no 6/4 uz 5/4 , 4/4 tad 5/4 un atkal 6/4!

Ierakstījām burvīgo Jāņa Ivanova Poema Capricciosa. Man ļoti patīk viņa savdabīgā, harmoniskā valoda, arī virtuozitāte šai gabalā ir aizraujoša.

Bija vēl arī citi interesanti gabali!! Izvēlējāmies šos, lai būtu kontrastējoši – gan ātri, gan lēni, priecīgi, bēdīgi, daži ar humoru! Dažos man ir jākāpj alta stratosfērā, t.i.,vijoles reģistrā, citos spēlēju čella reģistrā, baudot silto šī reģistra tembru.

Tos šodienas komponistus, ko ierakstījām, ļoti cienu gan kā māksliniekus, gan ka cilvēkus, tāpēc man bija sevišķa bauda ar viņu mūziku nodarboties.

I.N.: Par instrumentiem. Uz kādas alta vijoles patreiz spēle un cik ilgi jau uz šī instrumenta? Cik bieži maini instrumentus?

A.D.: Spēlēju jau pēdējos 10 gadus šo altvijoli, ko 1770. gadā gatavojis itālis Džuzepe Odoardi (Giuseppe Odoardi). Jūtu, ka šis instruments ir palicis kā mana balss... domāju, ka vairāk nemainīšu instrumentu.

I.N.: Vai starp Taviem patreizējiem studentiem Vācijā ir arī kāds latviešu izcelsmes students?

A.D.: Pie manis studē Isidore Tillere no Austrālijas – mākslinieka Imanta Tillera meita. Viņa ir Masters studente, ir arī apmeklējusi meistarkursus Siguldā, kur pasniedzu altistiem. Vēl viens jauneklis no Latvijas – Rihards Mališevs – studē pie manis Štutgartē.

I.N.: Ko gribētu novēlēt laikraksta Latvietis lasītājiem, zinot, ka to lasa latvieši visā pasaulē?

A.D.: Spēlējot mūziku kopā, ir jāieklausās partneri, mūzikas valoda ir internacionāla, varu muzicēt ar mūziķiem Čīlē, Vācijā, Austrālijā vai Latvijā... koncentrējoties uz saspēli, liekas iedomas vai aizspriedumi atkrīt. Kaut protu tikai mazliet spāniski, varēju lieliski saprasties ar mūziķiem Čīlē, kur nesen ciemojos.

Es vēlētos lai starp latviešiem Latvijā un visā pasaulē būtu šāda veida saprašanās.

Vēlu skaistus svētkus un iespējām pilnu Jauno gadu!

I.N.: Liels paldies, ka atradi laiku mūsu sarunai. Gaidīsim Tavu jauno mūzikas disku! Novēlu Tev un Tavai ģimenei gaišus Ziemassvētkus un laimi, radošas sekmes, jaunus koncertus un jaunus mūzikas ierakstus Jaunajā gadā! ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com