Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Pirmais šī gada laikraksta numurs ir veltītas nule Adelaidē notikušajām Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienām.

Kamēr mēs svinējām latviešu kultūru, Latvijas medijos izskanēja sašutums par LR kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes vizīti Austrālijā, it kā būtu izšķērdēti valsts līdzekļi, viņai dodoties komandējumā pie mums.

Dzīves realitāte ir tāda, ka latviešu tauta nav skaitliski liela, un ir izkaisīta pa visu pasauli. Ja beidzot Latvijā atzīts, ka jāstiprina saites starp diasporas latviešiem un Latviju, tad, neizbēgami, mums laiku pa laikam jāredz Latvijas valsts pārstāvjus arī uz vietas diasporas zemēs, lai arī cik tālu tās nebūtu.

Nedrīkstam novilkt līniju pie kāda cilvēku skaita vai ceļojuma izmaksām un teikt – „jūs neesat pietiekami lieli vai svarīgi, lai kāds Latvijas ministrs jūs jebkad pagodinātu ar savu klātbūtni“. Apsveikumā Kultūras dienās Valsts prezidents Andris Bērziņš rakstīja: „Šajās tikšanās reizēs rodas iespēja satikt tautiešus, runāt latviski un caur deju, dziesmu un mākslu ne tikai apliecināt savu cieņu un piederību Latvijai, bet arī popularizēt tās kultūru plašākai sabiedrībai“.

Mēs arī sagaidām, ka mums izrāda cieņu un apliecina mūsu piederību Latvijai tādā veidā, ka tieši kultūras ministre drīkstētu apciemot tieši Kultūras dienas bez pārmetumiem.

Es esmu gan sašutis, gan apbēdināts, lasot Latvijas medijos daudzus anonīmos komentārus par tēmu „ko viņa darīs Austrālijā brīvdienu laikā“. Tas norāda uz to, ka Latvijā vēl arvien ir maz zināšanas par to, cik plaši, patiešām, mēs esam pārstāvēti visā pasaulē, un cik aktīvas ir latviešu sabiedrības gan lielās, gan mazās diasporas zemēs. Tieši Kultūras dienu laikā vienā pilsētā var satikt lielāku skaitu Austrālijas latviešu sabiedrības vadības un kultūras darbiniekus.

Kultūras ministre atklāja Kultūras dienas un strādāja visu laiku, gan tiekoties ar sabiedrības un kultūras darbiniekiem, gan apmeklējot sarīkojumus. Mākslas izstādes atklāšanā viņa tikās ar Anlijas pilsētas mēru, kurš atklāja izstādi. (Anlijas pilsētas iedzīvotāju skaits ir līdzīgs Ventspilij). Izsmeļošā referātā viņa izklāstīja savu skatījumu par Latvijas kultūrpolitiku un arī deva padomus, kā veicināt sadarbību kultūras laukā starp Latviju un diasporas tautiešiem.

No visas šīs epopejas tomēr varam atrast kādu labumu tanī faktā, ka tiek veicinātas pārrunas par diasporas lomu latviešu tautas nākotnē. Sadarbošanās nesīs labākus augļus nekā neievērošana vai pat apkarošana.

GN
2013. g. 9. janv.