Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienas Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Atklāšana. Karogs ar jauniešu goda sardzi. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

AL54KD rīcības komitejas priekšsēži Inta un Juris Skābe Atklāšanas koncertā. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

LAAJ priekšsēdis Pēteris Strazds Atklāšanas koncertā. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende Atklāšanas koncertā. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

„Trio Šmite Kārkle Cinkuss“ Atklāšanas koncertā. No kreisās: Ivars Cinkuss, Kristīne Kārkle-Puriņa, Zane Šmite. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Vijolnieki Rasma un Gunārs Larseni un pianiste Monika Lačofija (Laczofy). FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Radošā apvienība „Mūza“ Atklāšanas koncertā. No kreisās: Andris Poga, Sondra Lejmalniece, Ints Dālderis, Pēteris Endzelis. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

„Jumalēni“ Atklāšanas koncertā. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Atklāšanas koncertā. FOTO Gunārs Nāgels.

Vai atsevišķās, atšķirīgās koncerta daļas deva latviskas mūzikas noapaļotu pārdzīvojumu? Atbilde: noteikti, ka – jā. Vai kā mēs ikdienā teiktu: absolūti!!!

Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienu Atklāšanas koncerts bija lielisks sākums Kultūras dienām Adelaidē 2012. gada 26. decembrī. Skaists laiks, interesanta vieta, daudz svētku drēbēs ģērbušos cilvēku. Valdīja svētku un prieka sajūta visapkārt – sapazīšanās un satikšanās kultūras un mūzikas gaisotnē. Daudz tautas – KD preses sekretāre ir darījusi teicamu un veiksmīgu darbu, nepārtraukti sludinot KD, un rezultātā ir sanākuši tik daudz cilvēku, ka zāle ir pilna!

Koncerts notika Anneslijas Koledžas skaistajā Gillinghama zālē, ļoti piemērotā šādam svarīgam notikumam. Zāle ir vismaz 100 gadus veca ar skaistām griestu velvēm, bieziem akmens mūriem un vitrāžām logos un atzinības sarakstiem par labākiem skolniekiem uz sienām. Skaisti, konservatīvi un svinīgi.

Zāles priekšā šoreiz bija sienas aizkars, kas deva zināmu siltumu un patīkamu skaņu.

KD karogu ienesa pie Trio Šmite Kārkle Cinkuss pavadījuma ar pārsteidzoši lielu skaitu goda sardzes zelteņu tautiskos tērpos. KD vadītājs Juris Skābe uzrunāja publiku angliski un vadītāja Inta Skābe uzrunāja publiku latviski. Abas runas iedvesmoja klausītājus un deva cerību uz ilgu dzīvi latviešu kultūrai Austrālijā. LAAJ prezidija priekšsēdis Pēteris Strazds apsveica KD komiteju par lielo darbu un iepazīstināja ar Latvijas Republikas Kultūras ministri Žaneti Jaunzemi-Grendi. Ministre spārnotos vārdos vēstīja, ka taisni latviešu kultūra ir tā, kas mūs iztaisa par latviešiem. Viņai ir prieks un lepnums, ka mēs cenšamies godāt un atcerēties savu priekšteču atstāto mantojumu. Ministre Austrālijas latviešus lūdza ciemos uz Latviju, it īpaši tādēļ, ka Rīga 2014. gadā būs UNESCO protektorātā un 2015. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Mēs ar prieku dzirdējām, ka ministre apsolīja, ka izkārtos iespēju ārzemju latviešiem oficiāli iegādāties biļetes, ja viņi brauktu uz Dziesmusvētkiem 2013. gadā.

Kā pirmos dziedoņus mēs dzirdējām Trio Šmite Kārkle Cinkus, kas sasaukšanās tehnikā dziedāja vairākas dziesmas. Piedalījās Žane Šmite, Kristīne Kārkle-Puriņa, Ivars Cinkuss un Edgars Kārklis. Mēs dzirdējām vareni dziedātas dziesmas, ar kurām var droši un efektīgi sasaukties no pakalna uz pakalnu, un varējām iedomāties, ka esam Jāņu vakarā Latvijas ārēs. Zālē tās manuprāt skanēja par skaļu, jo sienas atbalsoja skaņu un to mēģināja ierobežot.

Koncerta nagla bija abi vijolnieki Larseni: tēvs – mums visiem labi pazīstamais vijolnieks Gunārs un meita – Šveicē uzaugusī vijolniece Rasma. Skaisti un iejūtīgi spēlēja Jāņa Mediņa Gunāram Larsenam komponēto Concertino divām vijolēm un klavierēm. Meistarīgi spēlēja Helmara Pavasara Andante Sostenuto, kas apbūra publiku. Publikai ļoti patika, ko varēja dzirdēt aplausos. Pavadītāja Monika Lačofija (Laczofy) ārkārtīgi piemēroti spēlēja klavieres.

Nākošie spēlēja kvartets Mūza. Andris Poga – klavieres, Sondra Lejmalniece – flauta, Pēteris Endzelis – oboja un Ints Dalderis – klarnete. Skanēja braši, skaisti un iejūtīgi. Viņi cita starpā spēlēja divus no visskaistākajiem gabaliem latviešu mūzikā – Mediņa Āriju un Emīla Dārziņa Melanholisko valsi. Abi skaņdarbi publikai ļoti patika.

Koncerts nobeidzās ar skaistu pārsteigumu un mielastu acīm – Daugavas skolas skolotājas Jolantas Lārmanes vadīto grupu Jumalēni; visi desmit jaunie cilvēki etnogrāfiski pareizos tautas tērpos gan dziedāja, gan spēlēja dažādus instrumentus: kokli, flautu, vijoli, akordeonu, saksofonu un dažādus ritma instrumentus. Divi no šiem pēdējiem izskatījās kā didžeridū. Spēlētāji (kā programmā): Lija Andersone, Daina Jefimova, Šarlote Jakse, Ingrīda Dārziņa, Ronans Lārmanis, Kintija Jakse, Jolanta Lārmane, Kaija Lārmane, Zandis Baumanis, Freja Kučere-Ozoliņa. Šī pašdarbnieku spēlētāju grupa labi iederējās pārējo profesionālo mūziķu vidū ar savu lielisko devumu. Spēlēja un dziedāja trīs tautas dziesmas – katra savādāka. Šie jaunieši ir noteikti pielikuši lielas pūles, lai viņu standarts būtu tik augsts. Publika bija sajūsmināta un ilgi aplaudēja. Apsveicam vadītāju par pašaizliedzīgo darbu, apmācot jauniešus.

Visiem māksliniekiem kā pateicību pasniedza ziedus. Tas rādīja, ka koncerts galā, kaut gan likās, ka tas tikko sācies!! Apsveicu, ka koncerts ilga zem divām stundām – tas ir lielisks sasniegums koncerta vadītājam Andim Bērziņam. Viņš šinī īsajā laika posmā bija aranžējis lielu dažādības un kontrasta klāstu latviešu mūzikā, kam visam cauri skanēja tautas dziesmu motīvi. Publika domāja, ka varētu klausīties vēl, un tas ir labi. Vienmēr jāatstāj kaut kas nākamai reizei.

Lielisks koncerts!

Dace Dārziņa
Laikrakstam „Latvietis“