Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Nāk rudentiņis

Tautas dejas Kultūras dienās Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 238, 2013. g. 9. janv.
Baiba Haringtona - (Harrington)


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL54KD400

Tautas deju uzvedums. Dejo Sidnejas „Jautrais pāris“. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. Melburnas „Ritenītis“. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. Dejo Kanberas „Sprigulītis“. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. Dejo Kanberas „Sprigulītis“. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. Melburnas „Piektais ritenis“. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. Kanberas „Sprigulītis“. FOTO Roberts Birze.

Piektdiena, 28. decembris. Austrālijas tautas dejotājiem šī dieniņa, šī naksniņa bija tā ejamā, lecamā. Mēģinājumi sākās jau no paša rīta, tautas deju uzvedums bija pievakarē un pēc tam apkūlības. Piedalījās gandrīz simts dalībnieku no Adelaides, Melburnas, Kanberas un Sidnejas. Seši muzikanti no Brisbanes, Sidnejas un Melburnas veidoja Vepons ov Rok grupu, kura pavadīja dejas. Uzveduma vadītāja bija Rasma Celinska.

Rasma uzauga Sidnejā, mūsu vidū, bet nu jau kādus 9 gadus dzīvo Adelaidē bez vecākiem, bez radiem. Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienās Rasma uzņēmās lielu, labu, Dievam tīkamu darbu, vadīt tautas deju sarīkojumu.

Kņada pie teātra zāles pirms uzveduma bija milzīga. Skatītāji visos gadu gājumos līksmā, pacilātā omā sasveicinājās un sarunājās. Šķita, ka šai laužu burzmā visi jutās piederīgi. Pa starpu dejotāji tautas tērpos. Stāstīja, ka esot tikai vienu vienīgu reizi izdevies uz skatuves izmēģināt visu programmu no sākuma līdz beigām.

Rasma uzvedumam bija izvēlējusies rudens tēmu, jo rudens paražas ir mazāk pazīstamas. Teicējs Māris Caune, dūšīgs, izskatīgs vīrs, ar skaidru dikciju stāstīja par rudeni un lasīja arī attiecīgas dainas. Miķeļi ir rudens saulgrieži. No Miķeļiem līdz Mārtiņiem ir veļu laiks. Ar Mārtiņiem rudens beidzas un sākas ziema. Dejas saistījās ar ražas ievākšanu, auglības dievību Jumi, Miķeļu mielastu, veļu mielastu, Mārtiņiem un Budeļiem.

Programmā bija kādas 30 dejas. Vispirms teicējs iepazīstināja deju kopas un muzikantus. Melburnieši piedalījās viskuplākā skaitā ar divām deju kopām – jaunieši Ritenītī un gados vecāki dejotāji Piektajā Ritenī. Kanberieši pārsteidza ar veseliem 7 dejotāju pāriem, jo pirms gada Jaunatnes dienās Sidnejā bija tikai 4 pāri. Par muzikantu grupu Vepons ov Rok ir jābrīnās, kā tie spēja tik brīnišķīgi sagatavot programmu, dzīvojot dažādās pilsētās, lielos attālumos viens no otra.

Visas dejas no sākuma līdz beigām tika raiti, izteiksmīgi un priecīgi nodejotas. Adelaides bērnudārza un skolas bērni ar savām dejām un rotaļām ļoti iepriecināja publiku. Skaistu deju bija daudz. Sevišķi izcēlās Seši mozi bundzenieki, kuru dejoja Auseklītis. Horeogrāfija bija Dailas Šmitas. Daila ir nesen beigusi vidusskolu, un šī bija viņas pirmā horeogrāfija un arī pirmizrāde. Bija arī vecas, pazīstamas dejas, kā piemēram Sudmaliņas, kurām tik ļoti gribējās līdzi lekt un dziedāt. Mazāk pazīstams, bet interesants bija Kurzemnieku pērkoņdancis, Zigurda Miezīša horeogrāfijā, kuru tik skaisti nodejoja Ritenītis. Dažas citas dejas, ko gribas pieminēt, bija Āzītis, pirmizrāde Jura Runģa horeogrāfijā, kuru dejoja Jautrais pāris. Sejas bija maskotas un galīgi nepazīstamas. Varbūt tāpēc kustības izdevās tik sevišķi izteiksmīgas. Interesantas bija arī Eglītes deja, Upe nesa ozoliņu, Audēju deja un citas. Nevar taču visas noskaitīt!

Atliek tikai pateikties Rasmai un visiem dalībniekiem un palīgiem par varenu uzvedumu. Gaidīsim Rudentiņu!

Baiba Vītola Haringtona
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com