Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


54. Kultūras dienu atskats

Ivara Mirovica skatījums

Laikraksts Latvietis Nr. 239, 2013. g. 13. janv.
Ivars Mirovics -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ausma un Ivars Mirovici Kultūras dienu mākslas izstādes atklāšanā. FOTO Ilze Nāgela.

Kad elpa atvilkta, piedzīvotais, redzētais un dzirdētais pārdomāts, var atlaisties atmiņās par pavadīto nedēļu latviskā gaisotnē: dziesmu skaņās, mūzikas ritmos, tautas tērpu krāšņumā un teātra uzburtās dekorācijās.

Notikumu secībā gribās pacilāt lietas, kas, kā skatītājam, patika, uzkrita, daudzo aktivitāšu izraisītas šajos Austrālijas latviešu tautas svētkos Adelaidē, 2012. gadu noslēdzot.

Kultūras dienu rīkotāji bija izmeklējuši piemērotas telpas sarīkojumiem. Tie notika vai nu Latviešu namā, vai dažu minūšu gājienā no nama. Šo izkārtojumu jo sevišķi izjuta iebraucēji, ietaupot laiku un galvassāpes, kā tur tikt un kur novietot autiņus. Vienīgais izņēmums bija tautas deju uzvedums, kam, protams, ir sevišķas prasības – lielā skatuve un daudzie skatītāji.

Atklāšanas koncerts sākās ar karoga ienešanu, svinīgām uzrunām un apsveikumiem. Kultūras dienu priekšsēdis pieteica šos Austrālijas latviešu tautas svētkus vispirms ar īsu uzrunu angliski. Šodien tā varētu būt pareiza un pieklājīga izturēšanās pret ieaicinātiem ciemiņiem no austrāliešu sabiedrības. Šeit, varbūt, piederas arī piezīme par Kultūras dienu programmas iespiešanu latviešu un angļu valodās. Cik zināms, tas ir noticis pirmo reizi, izraisot kritiku šādai rīcībai. Ņemot vērā pēdējo gadu paātrināto asimilācijas procesu un daudzām jauktām laulībām, varbūt laiks ir pienācis to darīt, lai pieturētu šo jaukto laulību ģimenes latviskās kultūras ietekmē vēl vienu paaudzi.

Pirmā koncerta daļā ar interesi varēja noklausīties Latvijas Republikas kultūras ministres jūsmīgo uzrunu, cildinot Latvijas kultūru un liekot pie sirds sargāt un turpināt latviešu Dziesmu svētku tradīcijas kā Latvijā, tā šeit trimdā. Pēc uzbrukuma latviešu valodai ar izraisīto referendumu 2012. gadā, būtu bijis patīkami dzirdēt līdzvērtīgu degsmes izpaudumu latviešu valodas prognozei. Tas izpalika. Valoda laikam neietilpst Kultūras ministrijas programmā. Jācer, ka par to rūpējās kāda cita ministrija.

Otrā daļā visi skaņdarbi – vokālie un instrumentālie – bija lieliski izpildīti. Viesu mūziķi tika labi uzņemti. (Daži skaņdarbi tika atkārtoti vēlāk viesu mūziķu koncertos). Būtu gribējies redzēt vairāk pašu mājas mākslinieku piedalīšanos. Šeit ir izauguši un dzīvo daudz jauni, latviešu izcelsmes, mūziķi, kas būtu pelnījuši to godu piedalīties šādā koncertā. Vai sākam aizmirst, ka šie svētki vēl ar vien saucās Austrālijas latviešu kultūras dienas?

Mākslas un foto izstādē Austrālijas un Latvijas daba bija redzami daudzi jauki darbi, kam diemžēl nebija dota iespēja visā pilnībā izcelties, novietoti šaurā, saspiestā izklāstījumā, ne pārāk labi apgaismotā telpā. Katram mākslas darbam ir vajadzīga piemērota personīga telpa, lai to apskatītu netraucēti no daudziem blakus stāvošiem objektiem. Izstādes nosaukums arī varēja dažus māksliniekus atturēt izstādīties. Bija maza neskaidrība, vai tas ietvēra abus novirzienus: dabas ainavas un kluso dabu (piem. puķe vāzē)? Pēdējos gados Kultūras dienās ir bijusi tendence izstādei piešķirt šauru tematiku; tā ierobežojot labāko Austrālijas latviešu mākslinieku piedalīšanos.

Teātris šajos svētkos uzziedēja pilnībā: kā latviešu valodas, kultūras kopējs un pārstāvis trimdā. Kultūras dienu rīcības komiteja bija pareizi izvēlējusies viena latviešu klasiķa lugu (A. Eglīša Pēc kaut kā cēla, nezināma) – saistošu šodienas skatītājiem – kur satiekas divu dažādu laikmeta izceļotāji Amerikā, lai izsekotu, izskaidrotu kādu kopīgu jaunības atgadījumu. Viss tas tika pasniegts ar jauku humora pieskaņu, radot, aizskaram atveroties, tūlītēju kontaktu starp skatuvi un zāli. Paldies Sidnejas teātrim par jauko uzvedumu. Lieliska režija, labi aktieri – cita par citu labāka; izcilas dekorācijas, ar kurām varētu lepoties lielie, profesionālie teātri.

Tautas dejas, kā vienmēr, izraisīja skatītāju un dejotāju lielāko atsaucību. Zāle un skatuve bija ļaužu piepildītas. Dzirdot pirmos soļu piesitienus, ritmiskās mūzikas pavadījumā, skatītāji zālē savienojās kopīgā priekā ar virpuļojošām, krāšņos tērpos izdaiļotām, tautu meitām un zābakotiem tautu dēliem uz skatuves. Kultūras dienās ar katru reizi esam piedzīvojuši kaut ko jaunu tautas deju uzvedumā. Tautas dejas ir vienmēr bijušas pievilcīgas; pat sākuma gados, kad tās tika pasniegtas diezgan nemainīgās variācijās. Tagad skatāmies uzvedumu, kas pa šiem daudziem gadiem ir pārvērties no tradicionālas, tautiskas dejošanas par jauna paveida skatuviskas tautas mākslas izpaudumu. Varbūt piedzīvojam to, kas 19. gs. vidū notika ar mūsu tautas dziesmām. Šajās Kultūras dienās skatījāmies atkal uzvedumu ar tautisku sižetu, interesantām svaigi horeogrāfētām dejām un lielisku, labu mūziķu izpildīto, pavadījumu. Liekas, ka mūsu tautas mākslā mazais dejotāju Džīnijs ir izsprucis ārā no atkorķētās pudeles un kļuvis brīvs. Šajā uzvedumā varējām arī redzēt, kā modernā saziņas tehnoloģija palīdzēja uzveduma vadītājam pieteikt dejas un paskaidrot uzveduma simbolisko nozīmi bez koncentrētas prožektoru gaismas brīžos, kad skatuve prasīja tumšākas ēnas. Tas tika panākts pieteicējam nolasot pieteikumus no pašapgaismota, rokā turēta, plāna, viegla iPad datora.

Vēl vienu modernās tehnoloģijas izmantošanas gadījumu, sazinoties ar ilgi neredzētu draugu, bija iespēja novērot kādā koncertā. Kad visi jau bija ieņēmuši savas numurētās vietas, kāds piecēlies skatītājs, rindas vidū zāles priekšpusē, bija saskatījis senu paziņu zāles otrā galā un, sajūsmā sasaucot to, skaļā balsī sāka sarunāties. Tūlīt gan apķerdami, ka tas varētu traucēt citus, abi draugi izņēma mobilos telefonus, piezvanīja viens otram un klusām turpināja draudzīgo sarunu, līdz kamēr skatuves priekškars atvērās.

Kopkoru koncerts, papildināts ar viesu dziedātājiem, instrumentālistiem un diriģentiem pacēla koncertu un, reizē ar to, Kultūras dienas jaukā, dziesmotā svētku noskaņā. Pieaicinātais Adelaides Filharmonijas koris piedeva kritisko masu, nodrošinot katram balss nogrupējumam – soprāniem, altiem, tenoriem un baritoniem – iespēju pilnībā izpildīt savu partitūru. Instrumentālais pavadījums, kas bieži tiek pielietots segt vājāka kora nepilnības, šoreiz bija kā patstāvīga sastāvdaļa kopīgam mērķim pacelt kompozīcijas skanīgumu mērķētā gaisotnē. Jaukie tautas tērpi koristēm vai piemēroti modernie apģērbi mūsu diriģentēm un filharmonijas kora dziedātājiem piedeva jauku svētku noskaņu skanīgam koncertam. Latviešu tautas folklora ir dziesmās, teikās un pasakās skaidri iezīmējusi ikdienas drēbes darbam un goda svārkus svētkiem. Kaut kā tas tomēr pagājis secen dažam diriģentam. Ne jau ka tas būtu – vienādi vai otrādi – ietekmējis dziesmas skanīgumu; tas būtu tikai vēl drusku vairāk pacēlis dziesmoto svētku noskaņojumu. Kultūras dienas ir mūsu tautas svētki Austrālijā.

Pa brīviem brīžiem bija arī iespēja apskatīt Adelaides Latviešu biedrības namu un jauki iekārtoto latviešu muzeju. Iznāca arī izdevība iegriezties viesmīlīgajā DV namā, kas izgreznots neskaitāmām spožām, smalkos diegos iekārtām sniega pārsliņām, radīja jauku, kaut arī virtuālu, ziemas noskaņu.

Iznāca arī iegriezties un apskatīt seno vācu imigrantu ciematu Handorfā un tur pusdienās apēst pusmetru garu bratvurst ar skābiem kāpostiem, klāt piedzerot kausa alus. Šo ilgi tradicionālo nomaļas vācu ciemu multikultūras ietekme ar ir beidzot atradusi; šodien, ja negrib ēst vācu ēdienus, tur var tagad pusdienot vienā indiešu un divos ķīniešu restorānos.

Bez apcerētiem lieliem saietiem, KD programmā vēl bija daudzi citi mazāki, tomēr savā veidā nozīmīgi sarīkojumi un nodarbības. To visu var tikai pilnībā izjust, pašam klāt esot. Paldies KD rīkotājiem par šo skaisto, latviskā vidē pavadīto, nedēļu!

Ivars Mirovics (Viens no skatītājiem)
Melburnā, 9/01/2013



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com