„Veci cilvēki jocīgās drēbēs“

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Otrais aizmugurē no kreisās: Artūrs Berķis. Pirmais aizmugurē no labās: Imants Kronītis. FOTO Māra Baumane.

Nav noslēpums, ka visām latviešu organizācijām rūpes dara pastāvīgi sarūkošais biedru skaits, un kaut kādā veidā jāmēģina piesaistīt jaunus biedrus ar jaunām idejām. Tā kā Vanagi jau no paša sākuma atbalstījuši Annas Ziedares Vasaras vidusskolu (AZVV), tad likās piedienīgi apciemot skolu un pastāstīt audzinātājiem par Daugavas Vanagu (DV) organizācijas vēsturi un mērķiem. Kas zina? Varbūt izdosies kādu iedvesmot, stāties mūsu rindās, un, ja ne, tad vismaz jauniešiem radīsies kāds kuplāks un patiesāks priekšstats par organizāciju, ko daudzi uzskata vienkārši par Ziemassvētku vecīšiem. Pilnās Vanagu un Vanadžu formās ierodamies ar ciema kukuļiem – augļiem un svaigi ceptiem pīrāgiem – jo paēdis cilvēks vienmēr labāk dzird un pārstrādā informāciju. Mēs septiņi, audzinātāji un skolotāji – divpadsmit.

Nodaļas priekšnieks Imants Kronītis īsumā iepazīstina jauniešus ar DV vēsturi un mērķiem: Cedelghēma, 1945. gada 28. decembris, kara gūstekņi; vajadzība atbalstīt karā kritušo atraitnes un bāreņus un karā ievainotos karavīrus; gudrie, tālredzīgie vīri, kas organizāciju dibina uz stingriem, likumīgiem pamatiem... un tad stāda priekšā vienu no bijušiem Cedelghēmā ieslodzītiem dibinātājiem: Artūru Berķi. Lai pastāsta savu pieredzi. Artūrs stāsta par gūstekņu nometnes apstākļiem – par badu, par aukstumu un nepiemērotām, neapsildāmām telpām, kurās nodzīvoja 15 mēnešus kopā ar 12 000 citiem ieslodzītiem; par britu sargu nežēlību, negodīgumu, pat kriminālu rīcību pret saviem apsargājamiem. Taču šādos necilvēcīgos apstākļos dzima organizācija, kas šodien ir visizplatītākā latviešu organizācija visā pasaulē: Daugavas Vanagi, ar devīzi Daugavas Vanagi, sasauksimies!

Kad gūstekņus no nometnes atbrīvoja, 30 000 baltos vergus izsūtīja gan uz Angliju, gan uz britu kolonijām, un visur dibinājās DV nodaļas. Artūrs nonāca Anglijā un tūliņ iestājās tur jau nodibinātā nodaļā. Savus līguma gadus izstrādājis, viņš emigrēja uz Austrāliju, kur Adelaidē palīdzēja dibināt vietējo nodaļu, un nu jau 61. gadu uzticīgi kalpo organizācijas mērķiem.

Imants tālāk paskaidroja, ka Vanagi katru gadu rīko trīs piemiņas sarīkojumus; martā atceramies Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku Oskaru Kalpaku un viņa lomu Latvijas brīvības cīņās 1919. gadā, maijā atceramies Kurzemes Cietoksni un novembrī pieminam Lāčplēša/Varoņu dienu. Šos notikumus un brīvības cīnītājus atcerēties, godināt un pieminēt ir Vanagu organizācijas svēts pienākums, jo viņi cīnījās par Latvijas brīvību.

Ko dara Vanadzes? Vanadzes strādā, lai ievāktu līdzekļus palīdzības darbam. Organizējam sarīkojumus ar un bez loterijām, cepam, vāram, taisām pankūku pēcpusdienas, filmu pēcpusdienas un lustīgās pēcpusdienas; klājam viesību galdus un kafijas galdus, katru sestdienu DV namā gatavojam pusdienas, lai tikai naudiņa šķindēdama birtu mūsu kasē, un atrastu ceļu tālāk uz mērķi: palīdzēt bijušiem leģionāriem, daudzbērnu ģimenēm un audžubērnu ģimenēm Latvijā. Esam dibinājušas stipendijas, lai veicinātu izglītošanos maznodrošinātiem studentiem. Nenoraidām nevienu pamatotu lūgumu ne šeit, ne Latvijā.

Uzstādām klausītājiem jautājumu: Kāds ir Jūsu līdzšinējais priekšstats par Vanagiem? Vai esam tikai veci cilvēki jocīgās drēbēs? Neveikls klusums. Laikam jau nekāds sevišķs priekšstats nav bijis, bet zināja gan, ka Vanagiem var prasīt naudu visādiem pabalstiem. Dejotājiem dota ceļa nauda uz Kultūras dienām un Jaunatnes dienām citās pavalstīs un atbalstīta Annas Ziedares Vasaras Vidusskola. Tātad, esam kaut kas līdzīgs Ziemassvētku vecītim. Nu ir iespēja paskaidrot, ka prasām arī no viņiem pabalstu... stāties mūsu rindās, apmeklēt mūsu sarīkojumus, nākt ar jaunām idejām, kā mēs varētu piesaistīt jauniešus un iemācīties turpināt mūsu svētīgo darbu.

Imants parāda nodaļas karogu ar karoga kātā iesistām naglām un pastāvīgo sēru lenti. Tiek paskaidrota DV nozīme: zilās debesis, brīvi lidojošais vanags un trīs zelta zvaigznes, atdarinot brīvības pieminekļa zvaigznes, kas simbolizē Latvijas apgabalus: Kurzemi-Zemgali, Vidzemi un Latgali. Pastāsta, ka mirušo biedru bērēs stāvam ar karogu goda sardzēs. Nu ir laiks padziedāt; iemācām Še kopā mēs, biedri, kas jau pēc dažiem mēģinājumiem izskan pavisam pārliecinoši arī no jauniešu puses. Apķērīgi ļaudis! Imants izdala informācijas lapiņas, kurās īsumā paskaidrots DV nosaukums, nozīme un devīze, DV mērķis un aicinājums, atstāstīta DV dibināšana un organizācijas noteikumi. Tur var lasīt arī svinīgo solījumu un DV dziesmu ar visām notīm. Ceram, ka jaunieši šo kopsavilkumu izlasīs, jo lielāko tiesu esam jau izrunājuši.

Laiks kļūst kritisks. Ja senāk trimdas zemju nodaļās bijām daudz un spēka gados, un jaunu biedru iesaistīšana nelikās tik spiedīga, tad tagad situācija ir mainījusies, jo esam lielākoties nevecojuši, nodaļas krietni samazinājušās (vai pat slēgušas durvis pavisam) un jaunus biedrus piesaistīt ir grūti. Tādēļ ļoti priecājamies, kad mūsu apciemojuma beigās varējām apsveikt jaunu Vanadzi – Lauru Daenki, kas ar savu iestāšanos seko mammas Lilitas pēdās. Tūliņ nokārtojām formalitātes un apmīļojām jauno biedri.

Sekoja izcili garšīgas pusdienas ar AZVV saimi. Paldies par viesmīlību!

DAUGAVAS VANAGI, SASAUKSIMIES!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“