Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Trīs tenori no Latvijas

Iepriecina un izglīto Brisbanes publiku

Laikraksts Latvietis Nr. 246, 2013. g. 27. febr.
Marija Svilāne -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Trīs tenoru koncerts Brisbanē. No kreisās: Gints Bērziņš, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs. FOTO Ance Deksne.

Es ar savu ģitāru, klejoju pa pasauli skan latviešu ziņģes vārdi. Tā lūk arī trīs tenori no Latvijas, Nauris Puntulis, Guntars Runģis un Miervaldis Jenčs kopā ar pianistu-pavadītāju Gintu Bērziņu, klejojot pa pasauli, kādā siltā sestdienas pēcpusdienā, šī gada 9. februārī nokļuva Brisbanes Latviešu namā, kur viņus ar sajūsmu sagaidīja krietni prāvs 65 klausītāju skaits!

Jau no paša sākuma četri latviešu mākslinieki apliecināja Dieva dotas dāvanas, meistarīgā skolā izkoptu muzikalitāti un droši enerģisku un noslīpētu skatuves stāju. Bet kas uzreiz saistīja uzmanību – īpaši jaukā veidā bija atsevišķo balsu atšķirība – gan tembrā, gan tesitūrā, gan izteiksmē – atšķirība, kas tomēr nekavēja nevainojamu saliedēšanos, kad visi trīs dziedāja unisonā. Un te jāpiemin, ka arī pavadītāja prasme pielāgoties dziedātājiem un viņus iejūtīgi atbalstīt bija viscaur nevainojama.

Citur ir izskanējusi doma, ka programmas pirmā daļa ar latviešu komponistu darbiem bija tikai ievads otrai, galvenajai un svarīgākai daļai ar spāņu – drīzāk sakot latino – komponistu darbiem. Bet varbūt ar gudru ziņu vieglie un populāri romantiskie gabaliņi (negribētos tos gluži saukt par grāvējiem) bija tikai kā iegansts pievilināt publiku ar iespēju to izglītot īpaši latviešu un – pasarg' Dies' – nopietnāka rakstura kultūrā. Fantazēts? Droši vien.

Katrā ziņā vismaz šai recenzentei noteikti pirmā daļa likās svarīgāka un arī labāk gāja pie sirds. Pat ļoti patika sēdēt uz sola latviešu kultūras skolā. Bet tas nebija latviešu kultūras dēļ vien. Mūsu laikos, kad ekstraversija visās dzīves jomās tiek forsēta ar brutālu skaļumu un banalitāti, un reizēm šķiet neiespējami izbēgt no tās uzbāzīgajiem apskāvieniem, tas ir kā vistīrākā ūdens malks tuksnesī – izbaudīt kaut ko tik sirsnīgu, dvēselisku un intīmu – prātā nāk vācu apzīmējums innig, ko dažkārt mēdz lietot arī angļi – kā šos trīs jauno latviešu komponistu dziesmu ciklus.

Tie liecina: latviešu sirds un dvēsele nav nomākta – vēl dzīva! Un tas fakts, drīzāk nekā kaut kāda moderna patērnieciskuma piekopšana (pilni vēderi un pilni naudas maki), palīdzēs Latvijai noturēties un cels Latvijas vārdu pasaulē. Juris Karlsons, Ingmārs Zemzaris, Ansis Sauka – latviešu gara mantu uzturētāji, nodrošinātāji un turpinātāji. Prieks iepazīties! Tikai žēl, ka par komponistiem nekas nebija rakstīts programmas lapiņā...

Bet tā lai Latvijas viesiem nepaliktu iespaids, ka man būtu piemetusies Core 'ngrato* (nepateicīgā sirds) liksta, atzīšu, ka, protams, arī koncerta otrā daļa bija pievilcīga. Dziesma sekoja dziesmai kā saldas un iemīļotas konfektes. Prasmīga valodas izruna. Pārliecinoši iejūtīga izteiksme. Interesantu instrumentu piespēle. Emociju kāpinājums. Aplausi. Publika ceļas kājās. Piedevas!

Un vēl pa starpu pianista lielais un virtuozais klavieru solo, spēlēts no galvas: Lista (Liszt) Rhapsodie espagnole (Spāņu rapsodija). Vai tas bija spāņu machismo, ko varēja izjust mākslinieka enerģiskajā sniegumā? Viņš spēlēja no visa pleca, burtiski vaiga sviedros. Šķiet, ka varbūt gribēja sekot paša Lista pēdās, par kuru stāsta, ka viņš, ne vienu reizi vien enerģiski un ar pārdzīvojumu spēlēdams, pārrāva flīģelim stīgas. Tāpēc reizēm uz skatuves stāvēja otrs flīģelis tieši tādai vajadzībai! Bet Latviešu namā nebija flīģelis, kaut gan šoreiz tas būtu ļoti noderējis.

Pēc koncerta iznāca aprunāties ar diviem nelatviešiem, kuri sastāv Brisbanes Vāgnera sabiedrībā, operas fanātiķiem ar izsmalcinātām zināšanām par operdziedoņiem un to balsīm. Spriedums bija atzinīgs. Un mazliet pārsteigums, ka tik mazā zemītē var izveidoties tik augsts mākslinieciskais standarts.

Latviešu mūziķi nu jau aizklejojuši atpakaļ uz Latviju, bet latviešu kultūras garu, ko tie pauda, vēl var izjust kā kvēlošu dzirkstelīti sirdī. Sirsnīgs paldies viņiem par to!

Marija Svilane
Laikrakstam „Latvietis“

* Core 'ngrato – populārs tenora solo gabals, kuru komponists Kardilo (Cardillo) veltīja slavenajam tenoram Enriko Karūzo (Enrico Caruso).



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com