Pārdomas par AL54KD lugu

Inta Rodžersa, teātra kritiķe, bija izteikusi savā aprakstā par Sidnejas Latviešu teātra uzvesto Anšlava Eglīša lugu Pēc kaut kā cēla, nezināma, sekojošo: Atzīšos, ka Sidnejas Latviešu teātra izrādi 2. decembrī apņēmos noskatīties ar pilnīgi naivām acīm. Zināju tikai, ka citi Anšlava Eglīša darbi ir ļoti patikuši un ka luga sacerēta Amerikā. Lai savu naivumu saglabātu, biju rūpīgi izvairījusies lugas tekstu, jeb ko citu par to lasīt. Pat Kārlas Jaudzemas un Lijas Andersones jauko, gaidu un sajūsmas pilno vēstuli izlasīju tikai tad, kad šī recenzija jau bija prātā sastādīta.

Rakstu nobeidzot, Inta rakstīja: Tā, gaišās MLV skolnieces, patiktos domāt, ka nejutāties vīlušās SLT izrādes pasniegtos raksturos, bet kļuvāt iedvesmotas jaunā sajūsmā pret latviešu teātri. Būtu jauki kaut kad to uzzināt!

Mēs atsaucāmies uz Intas izaicinājumu. Luga bija daudz labāka, nekā mēs bijām sagaidījušas. Mums patika skatuves iekārta ar Vijas Spoģes-Ērdmanes dekorācijām, un aktieri ļoti labi tēloja savas lomas. Mēs nezinām, kā Jānis pie beigām varēja tik ilgi sēdēt nekustīgi, pēc tam, kad viņš bija uzzinājis rūgto patiesību.

Mēs tomēr paliekam pie sava secinājuma, ka Jānis ir bēdīgs vecs vīrs, jo viņš nespēj pieņemt realitāti, ka viņš neatradīs savu iedomāto Brauna kundzi. Mēs jutām līdzi viņa sievai Sofijai.

Sakarā ar to, ka bijām rakstījušas laikrakstiem par šo lugu, Adelaides 54KD rīcības komiteja uzrakstīja mums pateicības vēstuli un uzlūdza pasniegt aktieriem ziedus pēc KD izrādes. Mēs jutāmies pagodinātas un to ar lielu prieku darījām. Mēs ļoti iesakām melburniešiem apmeklēt šo izrādi – svētdien 3. martā!

Kārla Jaudzema un Lija Andersone
MLV 2. klase