Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pilsonības likums

Maiņas dubultpilsonības valstu lokā

Laikraksts Latvietis Nr. 248, 2013. g. 13. martā
Uldis Brūns un Jānis Andersons -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Tūlīt pēc vēsturiskā komisijas balsojuma. No kreisās: Uldis Brūns, Ingmārs Čaklais un Jānis Andersons. FOTO no Ulda Brūna personīgā arhīva.

Otrdien, 12. martā, Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti nobalsoja par Austrālijas, Jaunzēlandes un Brazīlijas iekļaušanu dubultpilsonības valstu lokā kopā ar jau esošajiem valstu blokiem (ES, NATO un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija). Par šīm maiņām nobalsoja 5 deputāti (Ingmārs Čaklais, Vienotība; Valdis Liepiņš un Inese Lībiņa Egnere, Reformu partija; Dzintars Rasnačs, Nacionālā apvienība; Jānis Upenieks, pie frakcijām nepiederošs deputāts), atturējās 2 deputāti (Boriss Cilēvičs un Valērijs Agešins, abi Saskaņas centrs), Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) un Ilma Čepāne (Vienotība) nebija ieradušies uz šo sēdi. Līdz ar to likums šādā redakcijā aizies uz Juridisko komisiju, kur paredzams ZZS atbalsts, un tālāk 3. lasījumā Saeimā likums tiks pieņemts šādā redakcijā.

Pirms balsojuma par šo triju valstu iekļaušanu, Gunārs Kusiņš uzsvēra, ka atsevišķu valstu nosaukšanai nepieciešama argumentācija, kāpēc tieši šīs valstis, uz ko Ingmārs Čaklais šodien sēdē atbildēja, ka par šim trim valstīm ir bijis liels daudzums pamatotu iesniegumu no PBLA un LAAJ, par to argumentēts pagājušā pavasara pilsonības konferencē LU, un šais trijās valstīs dzīvojošo latviešu skaits ir tik liels, ka ar Ministru kabineta atļauju palīdzību risināt viņu dubultpavalstniecības problēmu nozīmētu pārslogot Ministru kabinetu. Tiesa, Boriss Cilēvičs tūdaļ uzstāja, ka saraksts būtu papildināms ar Izraēlu, savukārt Valdis Liepiņš minēja, ka arī citās valstīs, piemēram, Venecuēlā, Argentīnā ir pietiekams latviešu skaits, lai tās iekļautu, uz ko Čaklais atbildēja, ka par šīm valstīm nav saņemti nekādi diasporas organizāciju (PBLA, etc.) prasījumi, bet, ja tādi rīt vai nākamnedēļ būtu, tad tos izskatītu.

Pieņemtie grozījumi nozīmē, ka tie Latvijas pilsoņi Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā, kas jau ir Latvijas pavalstnieki, varēs savu Latvijas pilsonību vienmēr saglabāt blakus savai Austrālijas, Jaunzēlandes un Brazīlijas pilsonībai, bet tie Brazīlijas pilsoņi, kas nekad Latvijas pavalstnieki nav bijuši, varēs caur t.s. latviešu un līvu pantu (2. pants topošajā likumā) iegūt papildus Latvijas pilsonību, apliecinot dokumentāri savu saikni ar Latviju kopš 1881. gada un nokārtojot mutisku valodas pārbaudījumu (šobrīd vēl ir diskusija, vai ir vajadzīgs apliecinājums arī par piederību latviešu kopienai attiecīgajā zemē, kas gan visticamāk, pēc Gunāra Kusiņa teiktā, tiks noraidīts), un tad saglabāt abas pilsonības.

Informāciju sniedza
Uldis Brūns un Jānis Andersons



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com