Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ģirts Valdis Kristovskis

Intervija ar „Pilsoniskās savienības“ un partiju apvienības „Vienotība“ priekšsēdētāju

Laikraksts Latvietis Nr. 94, 2010. g. 14. jūnijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Vienotiba

PS

GNGVK

No kreisās: Dr. Gunārs Nāgels, Ģirts Valdis Kristovskis Melburnas lidostā. FOTO Ilze Nāgela.

Dr. Gunārs Nāgels: Vienotība ir cēls mērķis, bet šis vārds dažreiz izraisa asociācijas ar autoritāru valdību. Kas ir tās vērtības, Jūsuprāt, kas mūs vieno kā Latvijas pavalstniekus un balsotājus?

Ģirts Valdis Kristovskis: Vienotība tiešām tiek veidota sabiedrības spēku apvienošanai Latvijas nākotnes interesēs. Tas ir vārds, kas iemieso daudzu cilvēku, tautas, valsts kopību un savstarpējo solidaritāti. Protams, valsts vadīšana, valdības darbs prasa mērķtiecību, autoritāti, spēju stratēģiski domāt, pārredzēt daudzu jautājumu, problēmu risinājumu kopainu, kas ir pa spēkam labam vadītājam.

Domāju, ka Vienotībai autoritāra vadība nedraud, jo tā nav iespējama. Mēs attīstības procesā pārliecināmies, ka tikai saskaņota rīcība nes augļus. Vērtības, kas vieno Latvijas pavalstniekus un balsotājus ir mūsu valsts, kas sniedz gandarījumu. To rada pārliecība par Latvijas nākotni, jeb ilgtspēju, nacionālo kultūru, kā tās pamatu, kurā rodas radoši, konkurētspējīgi cilvēki un konkurētspējīga valsts, kas attīstās un nepazūd pasaules procesu ietvaros.

GN: Transparency International 2009. gada aptaujā par korumpētības šķietamību 180 valstīs Latvija ierindojās 56. vietā (Somālija ierindojās pēdējā, 180. vietā). No Vienotībā sastāvošo partiju tīmekļu vietnēm, tikai Jaunais laiks uzskaita tuvākos darbus korupcijas apkarošanai, un tad arī tikai vispārīgās frāzēs. Kādā veidā paredzēts izstrādāt visaptverošu pretkorupcijas procesu?

Ģ.V.K.: Latvijā ir bijušas neskaitāmas pretkorupcijas programmas, kurās uzskaitīti visi iespējamie, pasaulē pazīstamie paņēmieni korupcijas novēršanai. Taču tie nav pietiekami mērķtiecīgi realizēti vai pat ignorēti. Tātad problēma ir valsts pārvaldē, vadošajos politiķos, kas Latvijas neatkarības atgūšanas laikā ir pakļāvušies vieglas naudas, jeb koruptīvu darījumu vilinājumam. Ir vesela virkne redzamu politiķu, kas darot valsts darbu, izmantojuši savus amatus un kļuvuši par miljonāriem, aizbildinoties ar likuma trūkumu. Tā tiešām ir īsta valsts nozagšana. Pašreiz notiek cīņa starp šī tipa politiķiem un Vienotības paaudzi, kas vēlas politisko kultūru un atbildību valsts darbā pacelt jaunā kvalitātē. Tas ir galvenais garants, nevis rakstīti dokumenti. Ja runājam par rīcību, tad mana vadītā vienotības partija Pilsoniskā savienība nav nozīmējusi nevienu pārstāvi valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs, vadībā, kur nereti notiek valsts līdzekļu piesavināšanās process.

GN: Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā ir bijuši 11 ministru prezidenti. Jūs esat kalpojis gan kā iekšlietu ministrs, gan aizsardzības ministrs pie septiņiem no viņiem – no kura Jūs esat visvairāk mācījies, vai nu pozitīvā vai negatīvā nozīmē?

Ģ.V.K.: Domāju, ka neskatoties uz to, ka esmu virkni ministru prezidentu daudz kritizējis par trūkumiem to darbā, tomēr nevaru noliegt, ka šiem cilvēkiem ir piemitis gan talants, gan darba spējas. Tās ir ļoti svarīgas īpašības. Darba spējas esmu pats centies apliecināt. Apbrīnoju valdības vadītāju spēju pārredzēt lauciņu. Tomēr negatīvais ir tas, ka ļoti daudz lietu ticis kārtots šauru grupu, tuvu stāvošu interešu grupu labā. Īpaši valsts īpašumu privatizācijas laikā, tika apzināti nolaista tautsaimniecība, lai par lētu naudu to iegūtu ne tikai atsevišķi cilvēki, bet pat paši valdību vadītāji. Kā gan citādi viņi varēja uzreiz kļūt par iespaidīgu nekustamo īpašumu, miljoniem vērtu kontu īpašniekiem.

Es esmu sevi distancējis no šādu iespēju izmantošanas. Taču es nevaru pierādīt vai apsūdzēt šīs personas, jo neesmu valsts tiesībaizsardzības institūciju darbinieks. Tāpēc es atbalstu spēcīgu valsts pārvaldes izveides nepieciešamību. Tas ir mans moto, kas ir pretējs atsevišķu valdības vadītāju nerakstītajam viedoklim, ka ir labi, ja valsts ir vāja. Tad to var vienkārši izmantot. Viņi to ir darījuši.

GN: Jūs rakstījāt nodaļu par Zemessardzes dibināšanu Vējiņu un Timermaņu Latvijas vēstures grāmatā, un es to tulkoju angļu valodas izdevumam. Ja 1990os gados Zemessardzei bija svarīga loma ierobežot Krievijas bruņoto spēku nelikumības Latvijā, tad kāda nozīme ir Zemessardzei šodien, kad Latvija ir NATO biedre?

Ģ.V.K.: Jā. Zemeesardze ir mans gara un darba rezultāts. Pats rakstīju likumu un vēlāk mani nozīmēja 1991. gada vasarā zemessardzi izveidot, biju tās pirmais komandieris. Tolaik zemessardzei bija ļoti svarīga nacionālas pašapziņas un militārās un drošības varēšanas apliecināšanas jēga. Mums bija daudz jāstrādā, lai to strauji attīstītu. Tas izdevās. Bija pārsteidzoši labi rezultāti. Pašreiz Latvijas ārējo, jeb militāro drošību lielā mērā nosaka tieši Latvijas dalība NATO, kas ir kolektīvās drošības sastāvdaļa. Taču Zemessardzes nozīme un loma paliek. Tā ir integrēta nacionālajos bruņotajos spēkos un sniedz iespēju cilvēkiem uz brīvprātības principu pamata piedalīties valsts aizsardzībā, sevi pilnveidot militāri. Tā ir patriotisma kalve, kas ir ļoti svarīgi. Iespējams pat vissvarīgākais un nozīmīgākais zemessardzes uzdevums.

GN: Ņemot vērā līdzšinējo parādību – daudzu ievēlētu deputātu staigāšanu no vienas partijas uz citu, kāds iemesls ir ticēt, ka Vienotības ievēlētie deputāti paliks Vienotībā?

Ģ.V.K.: Galvenais deputātu staigāšanas iemesls ir Latvijas demokrātijas īsā pieredze, kā arī saskaldītais partiju spektrs. Diemžēl nav bijuši līdz šim tādi līderi, tajā skaitā ministru un valsts prezidenti, kas politikā nopietni būtu strādājuši ar partijām, tās attīstījuši par demokrātijas citadelēm. Rezultātā korumpētu interešu piesātinātajās partijās daudzi viļas un atstāj tās, veido jaunas cerībā, ka nākamā partija būs jaunas kvalitātes. To saka mana pieredze. Esmu apņēmības pilns šādu jaunas kvalitātes politiku un demokrātiju Latvijā veidot. Ja tas izdosies, tad mēs izveidosim spēcīgu partiju nākotnē, kas paņems plašu spektru politikā un vēlētāju apziņā. Pretī varēs stāvēt tikai liels spēks. Tātad nebūs nekur vairs iespēju pārstaigāt. Citu garantiju nav.

GN: Kuru partiju vai partiju apvienību Jūs uzskatāt par lielāko Vienotības sāncensi 10. Saeimas vēlēšanās?

Ģ.V.K.: Domāju, ka te viss ir skaidrs. Sāncenši ir oligarhu – Lemberga, Šķēles un Šlesera vadītie politiskie spēki. Protams, bez ievērības nedrīkst atstāt arī Saskaņas centru, kuru atbalsta nelatviešu vēlētājs.

GN: Kurā vēlēšanas apgabalā Jūs pats kandidēsiet? Kāpēc tieši tajā?

Ģ.V.K.: Es kandidēšu Rīgas apgabalā. Dzīvoju Rīgā. Zinu, ka man izdosies pārliecināt nacionālo vēlētāju Rīgā, ka tieši Vienotība ir Latvijas nākotnes izvēle!

GN: Austrālijas latvieši ir pagodināti, ka Jūs atkal būsit šai kontinentā, bet priekšvēlēšanu laikā katra diena ir svarīga. Kāpēc Jūs esat veltījuši gandrīz divas nedēļas Austrālijas apciemojumam?

Ģ.V.K.: Jāatzīst, ka esmu ļoti gandarīts, ka Austrālijas latvieši mani ir uzaicinājuši uz sarunu. Šī ir pēdējā iespēja to izdarīt pirms vēlēšanām. Manuprāt, katrs pilsonis, katra balss ir svarīga, katrs Austrālijas latvietis, kas būs mani dzirdējis un noticējis tam, ko saku labi varēs pārliecināt arī savus draugus un radus Latvijā. Galu galā, mēs esam viena tauta.

GN: Ko Jūs vēl vēlētos pateikt Austrālijas latviešiem?

Ģ.V.K.: Lai arī esat ģeogrāfiski patālu no Latvijas, tomēr uzturiet rūpi par Latviju! Jūs varat mums palīdzēt Latvijā lietas vērst uz labu! Kopā mēs esam spēks! ∎



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com