Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lieldienu laika apcere: Kas tieši notiek bērēs?

Māc. Raimonda Sokolovska garīgais komentārs

Laikraksts Latvietis Nr. 250, 2013. g. 28. martā
Raimonds Sokolovskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

+++

Bērēs aizgājēja gars stāv blakus savam zārkam, saka Marija Anna Winkowska, Džeimss Van Praagh un daudzi citi, kam Debesis ir devušas dāvanu REDZĒT. (sk. When Ghosts Speak M. A. Winkowski, Talking to Heaven J. V. Praagh, u.c.) Visiem patīkot apmeklēt pašiem savas bēres. Tur tie labprāt pastaigājas pa bēru namu, izpētot – kas ir atnācis, kā arī uzmanīgi noklausoties katru atvadu runu. Sievietēm vairāk raksturīgi goddevīgi un ilgāk stāvēt pie sava zārka, kamēr vīrieši bez tam labprāt iepazīstas arī ar piebraukušo katafalku un vispārējiem bēru ceremonijas apstākļiem. Pēc tam aiziešana Gaismā lielākajai daļai notiekot tieši mācītāja lūgšanu laikā.

Otrkārt, aizgājēja gars saņem grūdienu doties Gaismā, kurā viņu aicina sagaidītāji no Debesīm. To stipri sekmē arī visu klātesošo lūgšanas, dziesmas un svētbijīgā noskaņa. Luterāņi dzied: „Mēs tevi nekavējam...“ un izlūdzas: „Mūžīgā gaisma lai pār tevi atspīd!..“ Bībelē tas ir pieminēts daudzās vietās, „Kad Lācars nomira, eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī..“ (sk. Lk.16:22 u.c.) Ja gars neizmanto iespēju aiziet Gaismā, tad tas kļūst par spoku, un uzturas Zemes plāna (angl.: Earth plane) tuvumā ilgāku laiku. Uz to norāda lielākā daļa Reliģisko rakstu, un to apstiprina mediju Redzējums. Arī Bībelē tas ir skaidri norādīts: „Centīsimies tāpēc ieiet šinī atdusā, lai neviens nekristu nepaklausībā pēc tā paša parauga“ (Ebr.4). Tomēr gars var apciemot bijušās dzīves vietas, kā arī pakāpeniski asimilēties pie jaunā stāvokļa. Pie tam – tas saglabā savas pazīmes un īpašības uz ilgu laiku, tāds, kāds tas bija Zemes dzīves laikā. Tas nepārvēršas ne par kādu monstru, kā dažreiz Holivudas filmās, kam nolūks ir radīt skatītājam asas izjūtas. Bet gluži otrādi – tas ir tāds pats, kā bija dzīves laikā. Un tikai pēc zināma laika – varbūt 40 dienām vai ilgāk, tas top gatavs atstāt Astrālo intermediālo plānu un doties augstāk.

„Ak, Dievs, es neesmu miris!“ ir vārdi, kurus Marija, Džeimss un citi mediji ir simtiem reižu dzirdējuši hospitāļos un mājās no tikko aizgājušu personu lūpām. Ticīgo gars visbiežāk neizrāda tik lielu pārsteigumu, ka tas ir dzīvs, kā ateists, stāsta M. A. Winkowska. Ticīgo reakcija uz notikušo ir – tas pieņem to kā pašu par sevi saprotamu, un gatavojas saviem nākamajiem eksistences līmeņiem. Protams, gars ļoti izjūt un pārdzīvo savu palikušo tuvinieku sēras, un mīlestībā mēģina visādos veidos tos sasniegt un mierināt. Te rodas bieži dzirdētās šajos gadījumos balsis, sapņi un sajūtas, kas liecina par nesen aizgājušā tuvinieka tiešo klātbūtni. Strādādams garīdznieka amatā (R.S.) vairāk nekā 23 gadus un jo sevišķi laikposmā, kad biju Rīgas I un II Meža kapu izvadīšanas garīdznieks – šādus gadījumus no piederīgajiem – esmu dzirdējis daudz.

Savās bērēs – sievietes paliek sievietes un vīrieši – kā jau vīrieši, tomēr visi izrāda lielu ziņkārību un goddevību attiecībā uz savas izvadīšanas norisi, tālāk stāsta M. A. Winkowska. Sievietēm savās bērēs raksturīgi pārliecināties par apģērba piedienību un puķu skaistumu. Vīriešiem – par auto kolonnas garumu un norisas tehnisko pusi. Pamanīdams, ka kāds no klātesošajiem spēj viņu REDZĒT, gars pirmajā mirklī izrāda lielu izbrīnu (jo ir jau pieradis, ka lielākā daļa viņu neredz), un tad visbiežāk uzreiz laipni cenšas komunicēt. Kad tas atklāj, ka kāds spēj viņu ne tikai redzēt, bet arī dzirdēt (kā Marijas un Džeimsa gadījumā ),– aizgājēja gars nekavējoties lūdz izmantot šo iespēju, lai vēlreiz ar šī medija starpniecību pateiktu mīļus vārdus saviem tuvajiem. Samērā bieži šāda komunikācija satur kaut ko tikai ģimenei zināmu vai saprotamu.

Attiecībā uz medijiem – Bībelē ir pieminētas šīs Debesu dāvanas: „citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam GARU PAZĪŠANA“ (I Kor.12:10). Kā stāsta abi minētie mediji – viņi tiek bieži lūgti – gan no aizgājušā piederīgo puses, gan no Viņpasaules, resp. no paša aizgājušā – uz kontaktu, un tie visbiežāk arī izpilda savu svētīgo misiju. Tai atalgojums vienmēr ir bijis pūļu vērts. Atkārtojot piederīgajiem aizgājēja gara sacīto, visbiežāk par kādām ģimenes lietām, par ko medijam nav ne jausmas,– bet piederīgo reakcija ir neapšaubāma. Tie uzreiz atpazīst savu mīļo aizgājēju, un visas situācijas dvēseliskums, apvīts ar mīlestību, liecina par Debesu gaismas klātbūtni.

Bībelē ir stāstīts par Jēzus komunikāciju ar Viņpasaules iemītniekiem, pašam esot zemes virsū. Uz to Jēzus paaicināja savus mācekļus līdzi kalnā. Tur Viņš sastapa no Viņpasaules ieradušos Mozu un Eliju. Jēzus ar tiem sarunājās vaigu vaigā, kur tos redzēja arī mācekļi. Un Mozus un Elija no Debesīm sniedza Jēzum informāciju par Viņa sagaidāmo nākotni. Tas ir Bībelē.

Liturģijas beigu daļā, atspīdot Debesu Gaismas kolonnai, gars sāk vērst savu uzmanību uz tanī tuvojošamies Viņpasaules tēliem, kas māj un aicina doties Gaismā. Aizgājēja gars vēl nevar ar tiem komunicēt, tikai redzēt. Tad tas atvadās no palicējiem un dodas Gaismā. Tur tas tiek transportēts uz augstākām sfērām. Tā tas notiek visbiežāk.

Interesanti, ka mediju novērojumi – ir tik līdzīgi, ka var teikt – vienādi. Tie atbilst Bībelē un citos reliģiskos rakstos paustajām vadlīnijām.

Un galvenā vēsts ir šāda: jūsu mīļie aizgājušie ir pilnīgā kārtībā. Viņi turpina dzīvot Viņpasaulē un viņi jūs svētī. Viņi grib, lai jūs svētīgi turpinat savas gaitas šeit Zemes virsū. Viņi jūs mīl.

+++

(referencēm sk. Bībelē Mat.17.nodaļu 1-9, Luk.9:28-32, vēstuli Ebr. 4.nodaļu, I Kor.12.nodaļu u.c., kā arī Mary Ann Winkowski, Gordon Smith, James Van Praagh, John Edward u.c).

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com