Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Latviešu Dziesmu un deju svētki ir latviešu tautas lepnums. Uzņemti UNESCO Kultūras mantojuma sarakstā, kā arī Latvijas kultūras kanonā. Cieši saistīti ar Latvijas valsti.

Bet kurš var uzminēt, kuras valsts vārds ir vēl ciešāk saistīts ar Latviešu Dziesmu un deju svētku oficiālo attēlojumu tīmeklī? Palīdzēšu – tā ir maza valsts Klusā okeānā. Starp 10 un 11 tūkstošu iedzīvotāju. Nezinu, vai kāds no tiem ir latvietis.

Tīmeklis tagad bieži ir pirmais pieturas punkts iegūt informāciju par kādu pasākumu. Loģiski būtu domāt, ka Dziesmu svētku oficiālā tīmekļa adrese būtu dziesmusvetki.lv. Skaidrs nosaukums. Pēdējie divi burti beigās, „lv“, norāda, ka tā ir Latvijas adrese.

Pārbaudot publiski pieejamu informāciju, viegli noskaidrot, ka šīs adreses īpašnieks ir „Nemateriala kulturas mantojuma valsts agentura“, tātad aģentūra, kas ir oficiāli atbildīga par svētkiem, un ka skaitļotājs, kas apkalpo adresi dziesmusvetki.lv atrodas Rīgā, Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas Institūtā.

Tiktāl viss kārtībā. Bet ievadiet šo adresi pārlūkprogrammā, un jūs tūlīt tiksiet pāradresēti uz Latviešu Dziesmu un deju svētku īsto tīmekļa mājvietu: dziesmusvetki.tv Pēdējie divi burtiņi „tv“ norāda, ka šī adrese pieder Tuvalu valstij, tuvāk Jaungvinejai un Jaunzēlandei nekā Latvijai.

Izrādās, ka īstā adrese ­dziesmusvetki.tv pieder uzņēmumam SIA McCann Riga, kura ir dabūjusi Ls 159 880 latus vērto līgumu par Dziesmu un deju svētku komunikācijas izstrādes un īstenošanas pakalpojumiem. Apkalpojošais skaitļotājs gan atrodas Rīgā pie Lattelecom Technology Sia.

Kāpēc bija vajadzīga šāda Dziesmu svētku veidola degradēšana? Tīmekļa domēni reģistrēti Tuvalu ir iecienīti televīzijas kanāliem un programmām dēļ „tv“ galotnes, bet latviešu dziesmu svētkiem?...

Interesanti, ka domēni ­dziesmusvetki.com un dziesmusvetki.org pieder Amerikas latvietei Līgai Sūrītei, un abos ir tikai reklāmas, kam nav nekāda sakara ar Dziesmu svētkiem. Toties domēns dziesmusvetki.net tūliņ pāradresējās uz dziesmusvetki.lv, kurš, savukārt pāradresējas uz oficiālo Tuvalu Latviešu dziesmu un deju svētku adresi dziesmusvetki.tv.

Varbūt šis tomēr ir dziļi pārdomāts diplomātijas solis, lai beidzot Latvijas Ārlietu ministrija saprastu, ka Klusā okeānā ir daudzas mazas valstis, katra ar vienu balsi Apvienotās Nācijās? Ārlietu ministrijai ir norādītas pārstāvniecības – gan rezidējošas, gan nerezidējošas daudzās mazās valstīs, bet ne Tuvalu, Nauru, Kiribati, u.c.

Kas ir īstais stāsts?

GN
2013. g. 11. aprīlī