Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Atvērsim durvis uz nākotni!“

„Garezera“ konference Amerikas latviešu skolu skolotājiem

Laikraksts Latvietis Nr. 252, 2013. g. 11. apr.
Daina Grosa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Iveta Grīnberga apmāca skolotājus, kā lietot jaunu latviešu valodas mācību grāmatu studentiem. FOTO Daina Grosa.

Pie Saulgriežu ēkas Garezera Vasaras vidusskolā. FOTO Daina Grosa.

Skolotāju konference. FOTO Daina Grosa.

Ierados ASV jau nedēļu pirms konferences un pāris dienas pavadīju Kalamazū pie galvenās rīkotājas, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares priekšsēdes Andras Zommeres. Katru dienu Andra nāca mājās no sava maizes darba (Andra strādā par pārzini vietējā katoļu pamatskolā) un ar lielu izbrīnu, bet arī patiesu prieku paziņoja jaunākās ziņas. „Šodien pieteicās vēl 2 skolotāji!“ – Andra atstāstīja pa dienu saņemtos e-pastus. Nākamajā dienā līdzīgs stāsts: „Skaits jau pāri par 45 dalībniekiem!“ Vēl konferences pirmajā dienā tika visiem paziņots, ka beidzamajā brīdī pieteikušies vēl pāris dalībnieku,– un dalībnieku skaits sasniedzis apaļus 50!

50 dalībniekos ieskaitīti arī viesi no tuvākām un tālākām ārzemēm. Piedalījās divas pārstāves no Kanādas, LNAK Izglītības padomes – priekšsēde Elita Pētersone ar meitu Grietiņu, kas māca Toronto Latviešu skolā. Dalībniekos arī bija PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis ar kundzi Aiju. Šis fakts liecina par ļoti svarīgu lietu: izglītība atzīta par PBLA prioritāti, jo priekšsēža klātbūtne atspoguļoja šo uzsvaru. Es pati, pārstāvot PBLA Izglītības padomi, ierados no Austrālijas; no Latvijas bija ieradusies PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece sadarbībai ar Latviju Dace Mažeika. Piedalījās arī ALA priekšsēde Anita Bataraga (iepriekšējā ALA Izglītības nozares priekšsēde), skaidri vēlreiz atgādinot, ka ALA rūp mūsu bērnu latviešu izglītība un tās nākotne.

Piektdienas, 15. marta pēcpusdiena bija veltīta ALA Izglītības nozares priekšsēdes pārrunām ar skolu pārziņiem. Pārrunas bija domātas, lai kaltu turpmākos plānus, kā izglītības nozarei visefektīgāk kalpot savām skolām: izplatīt informāciju, gatavot kopīgus 8. klases pārbaudījumus, kā rīkot turpmākos skolotāju kursus un konferences. Lēmums bija vienprātīgs – informācijas plūsma jāuzlabo (gan pa e-pastu, gan ALA mājaslapā, gan izmantojot iespējamus citus sociālos medijus).

Konferences rīkošanā talkā bija nākusi Garezera vidusskolas vadība – Andrai pie rīkošanas jau mēnešiem ilgi palīdzēja Garezera Vasaras vidusskolas direktore Sandra Kronīte-Sīpola, bet uz vietas vēl palīgos bija viņas čaklās Garezera līdzstrādnieces – Iveta Eilande un Gunta Beard. Nekad arī netrūka izpalīdzīgu roku uz vietas. Garezera vadība bija bijusi arī īpaši pretimnākoša, atvēlot konferences telpas ALA bez maksas.

Pirmā vakara nodarbība bija veltīta mūsu pašu – skolotāju – dziļākai izpratnei par latvietības jēdzienu un to – kā mēs to uztveram. Galvenā doma – ko tad mēs īsti gribam savos bērnos iedēstīt. Pārrunu iedvesmotāja, bijusī bērnudārza Stariņš vadītāja Aija Kīna lika visiem pašiem aizdomāties par savām gaitām latviešu skolā, latviešu nometnē, latviešu vasaras vidusskolā. Atgriezties atpakaļ bērnībā un ar pieaugušā skatu paraudzīties pašiem uz savu bērna dvēseli un atcerēties, kas šķita pozitīvs, kas iespaidoja un motivēja turpināt darboties latviešu lietas labā.

Visiem bija iespēja piedalīties prāta vētrā, rakstot idejas uz papīra lapām, kas vēlāk tika piespraustas pie sienas. Visi jautājumi bija ar līdzīgu tēmu: kas ir latvietība, kādas cerības saistās ar mūsu latviešu skolu, kā ārpus valodas varam veicināt un veidot latvisko identitāti bērnos un ģimenēs, ko varam darīt, lai veidotu latviskāku vidi mūsu skolās, kas mūs visās latviešu skolās vieno, kas ir svarīgāks – valoda vai kultūra? Jautājumi bija vērtīgi, jo, paskatoties dziļāk mūsu pašu secinājumos par savām bērnības gaitām latviskā vidē, varam izdarīt nopietnākus secinājumus par to, ko mēs šodien vēlamies saviem bērniem nodot tālāk.

Sestdienas rīts uzausa apmācies, bet tas nenomāca skolotāju garastāvokli un nemazināja ēstgribu. Pēc brokastīm notika īsa, bet sirsnīga konferences atklāšana, kas bija uzticēta GVV direktorei. Sandra Kronīte-Sīpola pateicās visiem, kas velta laiku mūsu bērnu izglītošanai – gan pārziņiem, gan skolotājiem – par viņu pūlēm un vēlmi ieguldīt laiku un enerģiju. Runa ir ne tikai par tiem, kas katru nedēļu domā par stundu sagatavošanu, skolas mājīgu iekārtošanu, bet arī par tiem, kas pašaizliedzīgi velta savas vasaras, kas brauc garus attālumus, lai tik varētu nākt un vadīt, rīkot un palīdzēt.

Sandras uzrunas pamatdoma: „Latviešu skolas skolotājs palīdz pievest savus skolēnus tuvāk savām latviešu saknēm un latviskai dzīves izpratnei. Protams, ka materiāli un metodoloģija ir svarīgas latviešu skolas sastāvdaļas, bet pa reizei mēs arī varam par daudz tās uzsvērt un aizmirst skolotāja īsto mērķi. Katram no jums ir zināmas dāvanas, ko piedāvāt. Vai esat par tām padomājuši? Vai esat tās identificējuši? Ir dāvanas, kas katram iedzimtas, bet ir arī daudzas, ko ikkatrs var iemācīties un attīstīt. Pirmā no īpašībām ir mīlestība un cieņa pret savu tautu un tās kultūru. Vai mēs paši pavadām laiku, lai kaut dažas minūtes ieietu latviskā pasaulē? Varbūt lasām kādu grāmatu, klausāmies tautas mūziku? Kā mēs attīstām mūsu latvisko dvēseli?“ Nobeigumā uz ekrāna tika parādītas dažādas durvis – gan vecas, gan jaunas, gan greznas, gan vienkāršas. Skolotāji durvīm ir kā atslēga, un, kad durvis atvērtas, tām jāveras uz abām pusēm – no lektoriem līdz skolotājiem un tālāk skolēniem. Un skolotājiem arī pašiem šīs durvis jāvirina. Ar mudinājumu – Atvērsim durvis! – Sandra nodeva dienas gaitas tālāko ritumu pirmajai lektorei Ivetai Grīnbergai.

Iveta Grīnberga ir latviešu valodas pasniedzēja Vašingtonas Universitātē Sietlā. Iveta ir arī vairāku mācību grāmatu autore, un viņai ir liela pieredze, ievedot iesācējus latviešu valodas labirintos. Latviešu valodas aģentūra pagājušā gada vasarā izdeva jaunu latviešu valodas mācību grāmatu, kas domāta latviešu valodas iesācējiem. Iveta bija šī projekta vadītāja. Šī Latviešu valoda studentiem ir mācību līdzeklis latviešu valodas kā svešvalodas apguvei. Tās autores ir Nicola Nau un Inga Klēvere-Velhli, kas strādā par pasniedzējām Ādama Mickēviča (Adam Mickiewicz) universitātē Poznaņā Polijā. Iveta uzskata, ka šī grāmata derēs arī mūsu – ārzemju latviešu jauniešu un bērnu – vajadzībām. Valoda tajā pasniegta pa tēmām, gramatika tiek nemanot iepīta nodarbībās. Valodas mācība integrēta ar kultūras un vēstures tēmām, par mērķi nosakot iespēju sazināties latviski. Iveta skolotājiem mācīja, kā mācīt, izmantojot šo grāmatu. Skolotāji ar lielu interesi noklausījās un vēlāk atzina, ka stundas izklāsts bijis ļoti noderīgs.

Grāmatai komplektā ir CD, tātad tiek mācīta un vingrināta ne tikai lasīšanas un rakstīšanas, bet arī klausīšanās un runas prasmes. Mācību grāmata ar nolūku veidota tikai latviski, taču strukturēta tā, lai to varētu izmantot jebkuras tautības pārstāvis. Iespējams, skolotājiem noderētu arī īsi, metodiski paskaidrojumi pāris valodās, kur būtu paskaidrots, kuri gramatikas elementi tiek vingrināti. Jāatzīst, ka pašmācībai grāmata būtu par sarežģītu, jo tomēr nepieciešams skolotājs, kas latviešu valodu pārzina.

Nākamajā nodarbībā tika izskatīta jauno ALA mācību mērķu papildināšana ar lasāmvielu. Skolotāji strādāja vairākās darba grupās – pa vecuma grupām, ko katrs māca savā nedēļas nogales skolā. Darba grupas uzdevums – pa pāris stundām sīki apskatīt mācību mērķus un, ievērojot šos mērķus, katrai vecuma grupai (vai līmenim, jo šādā veidā arī varētu sadalīt kopīgo programmu) atlasīt vispiemērotākās mācību grāmatas. ALA Izglītības nodaļa bija sarūpējusi veselu telpu ar dažāda veida mācību vielu – gan to, kas pieejama ALA apgādā, gan grāmatām, kas nupat atvestas no Latvijas. Skolotāji no pieejamās mācību vielas izvēlējās to, kas vislabāk atbilstu viņu noteiktajiem mērķiem, attīstot dažādas skolēnu prasmes: runāšanu, lasītprasmi, rakstītprasmi, gramatikas elementus un tekstu apguvi no galvas.

Pauzē mazai atelpai tika piedāvāta Līgas Ejupas vadītā pastaiga pa latviešu mākslas pasauli – blakusesošajā ēkā Klinklāva mākslas galerijā un O. Grīna Tautas mākslas muzejā. Šis bija ievads Līgas vēlāk noturētajai aizraujošajai lekcijai par to, kā bērniem mācīt par latviešu mākslu, mākslas izjūtu un kā izvilkt bērnu pašu izjūtas un emocijas, kas rodas, saskaroties ar latviešu mākslu.

Pēc pusdienām Iveta Grīnberga konferences dalībniekus iepazīstināja ar Latvijā publicētajiem mācību materiāliem, kas radīti, lai mācītu latviešu valodu mazākumtautību skolām, apmācot, kā tos efektīgi izmantot mūsu skolās.

Nemanot jau pienāca vakariņu laiks, un laika taupīšanas nolūkos skolotājiem tika piedāvāts iegūt informāciju arī maltītes laikā. Šo brīdi izmantoja PBLA Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa un pasniedza Andrai Zommerei jauniznākušās PBLA izdotās mācību grāmatas – Latviešu valoda 2. grāmata – vienu katrai Amerikas skolai. LNAK Izglītības priekšsēde Elita Pētersone arī saņēma mācību grāmatas katrai Kanādas skolai. Daina Grosa skolotājiem īsumā parādīja arī PBLA pēdējos gados publicēto mācību literatūru, kā arī informēja par skolotāju kursiem, ko šogad Latviešu valodas aģentūra rīkos sadarbībā ar PBLA.

Savukārt Dace Mažeika īsumā izskaidroja skolotājiem par to, kas pēdējā gada laikā noticis Latvijas iestādēs un kā politiskie spēki īsteno sevis nosprausto politiku, kurā sadarbība ar diasporu izvirzīta par prioritāti. Skolotāji uzzināja par to, kādi dokumenti atspoguļo politisko nostāju un rīcību un kādas iestādes iesaistītas politikas īstenošanā. Līdz šim ļoti veiksmīgi veidojusies sadarbība gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan tās pakļautībā esošo Latviešu valodas aģentūru, kurā speciāliste sadarbībai ar diasporu Aija Otomere ir veikusi lielu un nozīmīgu darbu, sagatavojot materiālus un informāciju latviešu skolu skolotājiem ārpus valsts, pastāvīgi apzinot skolu vajadzības un mēģinot ar visiem pieejamiem līdzekļiem veicināt sadarbību un apmierināt skolu prasības un vajadzības. Vairāki projekti īstenoti arī Kultūras ministrijas paspārnē, un Ārlietu ministrija bieži palīdzējusi gan ar informāciju, gan ar materiālu nosūtīšanu uz ārzemēm. Dace Mažeika izteica visu skolotāju kopīgo cerību, ka šie labi sāktie sadarbības virzieni turpināsies un attīstīsies arī nākamajos gados, un Latvijas valsts atradīs līdzekļus savu tautiešu izglītošanas atbalstam ārvalstīs.

Matisonu ģimene, kas dzīvo netālu no Garezera, reizi gadā rīko vietējās apkārtnes latviešu dziedāšanas vakaru. Šogad tas iekrita tieši ALA skolotāju konferences nedēļas nogalē, un ģimene bija ar mieru laipni uzņemt lielo skolotāju skaitu savās mājās. Enerģiska un skaļa dziedāšana vairāku stundu garumā bija jauks noslēgums garajai un informācijas pārsātinātai dienai.

Nākamā rīta cēlienu ievadīja Andra ar īsu pateicības lūgšanu, kam sekoja Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā (LELBA) Svētdienas skolas nozares vadītājas Rutas Bambānes uzruna, kurā skolotāji iepazinās ar LELBA ticības mācības materiāliem.

Tālāk PBLA pārstāve Dace Mažeika sīki iepazīstināja skolotājus ar internetā pieejamajiem resursiem gan Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, kurā, iespējams, nav ļoti vienkārši atrast nepieciešamos materiālus, tomēr, kad viela atrasta, tā izrādās ir ļoti bagāta gan programmu, gan mācību vielas, gan metodisko materiālu ziņā. Jāatzīmē, ka Latviešu valodas aģentūras mājaslapa www.valoda.lv arvien vairāk kļūst par dārgumu lādi, kas ļoti noderīga arī ārpus Latvijas dzīvojošiem skolēniem un skolotājiem.

Nobeigumā PBLA IP priekšsēde Daina Grosa iepazīstināja skolotājus ar lietotnēm (apps), ko var izmantot, mācot latviešu valodu ar iPad, iPhone, kā arī Android planšetdatoriem un mobilajām ierīcēm. Dažas lietotnes var izmantot kā resursus gramatikas mācīšanai, citas – kā vārdu krājuma bagātinātājas. Lietotnes pašlaik var veikt arī ļoti svarīgu funkciju – parādīt bērniem un jauniešiem, ka latviešu valoda darbojas arī jaunajās tehnoloģijās, un šī sapratne arī daudz ko dod. Piemēram, lietotnē Bitsboard ne tikai skolotāji, bet arī paši bērni var veidot vārdu krājumu un pēc tam vingrināties, spēlējot dažādas spēles. Bērniem pašiem jautri, un rotaļājoties viņi nemanot paplašina savu vārdu krājumu. Jo vairāk varam šodien atrast šāda veida nodarbības, jo vairāk varam piesaistīt bērnu uzmanību. Bez uzmanības piesaistīšanas šodienas jauniešiem ātri zūd interese un jēga mācīties.

Konferencē izskanēja arī ļoti apsveicama ideja no ALA Izglītības nozares puses – aicinājums skolotājiem lejuplādēt savu skolu radīto mācību vielu un labi izdevušās nodarbības vienā speciāli šim nolūkam paredzētā datorā. Pēc tam katrs ieinteresētais šos materiālus varēs lejuplādēt savā USB datu nesējā. Šis bija praktisks risinājums, lai uz vietas dalītos ar informāciju.

Tāpat skolotājiem bija arī iespēja vizuāli uzzīmēt ierosinājumus, kā pārveidot ALA Izglītības mājaslapu, lai tā vislabāk kalpotu Amerikas latviešu skolu vajadzībām. Jācer, ka šī iecere drīzumā vainagosies panākumiem.

Kopumā konferences tēma – Atvērsim durvis uz nākotni! ar apakšsaukli Jā, mēs varam! – tika labi un gudri apspēlēta no dažādiem viedokļiem. Nākotne – mēs visi apzināmies, ko nozīmē pārmaiņas un ka tās var īstenot, ja ir redzama cerība. Skolotāju konference šogad deva šo cerību – dodot skolotājiem gan jaunus rīkus, gan jaunu pieeju un jaunu skatu uz mūsu skolas dzīvi un uz to, ko mēs īsti vēlamies panākt. Tā turpinām! Paldies Andrai Zommerei un viņas izglītības triecienkomandai par vīziju un praktisko risinājumu! Lai nākamās konferences un kursi turpina atšķetināt atsevišķos pavedienus, kas atradīs un piedāvās risinājumus mūsu daudzveidīgai skolas sabiedrībai.

Daina Grosa
PBLA Izglītības padomes priekšsēde
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com