Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Vestards un Elīna Šimkusi Kanādā

Toronto Latviešu Koncertapvienības koncerts Glenn Gould koncertzālē!

Laikraksts Latvietis Nr. 253, 2013. g. 18. apr.
Helēna Gintere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vestards un Elīna Šimkusi Kanādā. FOTO Jānis Valdmanis.

Latvija lepojas ar saviem māksliniekiem, kas ir iekarojuši pasaules slavu, pārstāvot plašu mūzikas lauka spektru, sākot no izciliem operas dziedātājiem, diriģentiem, vijolniekiem, čellistiem, pianistiem un citiem intrumentālistiem. Pianistu izpildītāju loks gan nav bijis tik plašs kā, piemēram, operdziedātāju. Līdzās tādiem Latvijas slaveniem pianistiem kā Kanādā dzīvojošais Artūrs Ozoliņš un 1980. gadu Latvijas pianistiem Ilze Graubiņa, Teofils Biķis, kas nav vairs starp mums, nav bijuši tik daudz, kas varētu konkurēt pasaules mērogā. Šodien droši varam teikt, ka pianists Vestards Šimkus ir viens no tiem.

Toronto LKA izkārtojumā, 3. aprīlī Glena Gūlda (Glenn Gould) studijā uzstājās starptautiski atzīts Latvijas pianists Vestards Šimkus un viņa sieva, soprāns Elīna Šimkus. Šī bija abu jauno mākslinieku debija Toronto.

Dzimis 1984. gadā Jūrmalā, Latvijā. Uzaudzis aiz Tukuma rajona Vermokos, dzimtajās mājās Irbēs. Klavierspēli sācis apgūt jau piecu gadu vecumā. Mācījies Em. Dārziņa mūzikas skolā. Studējis Karalienes Sofijas Mūzikas augstskolā Madridē, Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā un Riharda Štrausa konservatorijā Minhenē. Papildinājies meistarklasēs pie pasaules slaveniem klavierspēles meistariem. Piecus gadus mācījies arī kompozīciju pie Pētera Vaska.

Jau kopš 10 gadu vecuma Vestards ir sācis piedalīties dažādos pianistu konkursos un gandrīz vienmēr tajos ir uzvarējis. 12 gadu vecumā saņēmis Grand Prix F. Šopēna Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Polijā, 13 gadu vecumā V. A. Mocarta Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Rīgā, 17 gadu vecumā Grand Prix Starptautiskajā atskaņotājmākslinieku konkursā Stokholmā un 18 gadu vecumā Fr. Lista Starptautiskajā Pianistu konkursā Losandželosā. 23 gadu vecumā 1. vieta 5. Pasaules klavieru olimpiādē Badkisingenā (Vācijā) un 25 gadu vecumā 1. vieta Marijas Kanalsas 55. konkursā Barselonā.

Vestarda Šimkusa radošās darbības lauks sastāda nebeidzami garu sleju. Liekas, ka viņš dzīvo viesnīcās, lidmašīnās, mēģinājumos, ierakstu studijās. Uzstājies lielākajās pasaules koncertzālēs, piedalījies daudzos starptautiskos mūzikas festivālos, koncertējis gandrīz visās lielākajās Eiropas valstīs, kā arī Ķīnā, Japānā, ASV, Libānā un pievērsis sev starptautisku uzmanību, sadarbojoties ar pasaules slavenākajiem orķestriem, diriģentiem un izpildītājmāksliniekiem.

V. Šimkus bijis starptautiskās organizācijas Planētas jaunie vārdi stipendiāts, viņam piešķirts Igaunijas Baltās Zvaigznes ordenis, Polijas Zelta ordenis, Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva 2010, kā arī Latvijas Lielā mūzikas balva 2002 un 2009. Viņš ir ieskaņojis sešus solo albumus.

Vestards Šimkus Toronto Glena Gūlda (Glenn Gould) studijā 3. aprīļa koncertā bija iekļāvis savu pēdējo gadu darbus no Riharda Vāgnera operām: Izoldes mīlas nāve no operas Tristans un Izolde Vestarda Šimkusa transkripcijā solo klavierēm un Vērpēju kori no operas Klīstošais holandietis, Ferenca Lista transkripcijā solo klavierēm. Lai gan R. Vāgners ir lielo orķestru komponists, taču Šimkusa klavieru izpildījumā transkripcijas skanēja gluži orķestrāli, un viņš spēja pierādīt, ka Vāgners var būt interesants arī 88 melnbalto taustiņu versijā. Šādu tehnisku varēšanu ir izdevies sasniegt tikai nedaudziem pasaules pianistiem. Ir arī pavisam nedaudz tādu, kuriem ir tik liela roka, kas var satvert pusotras oktāvas akordus! Šķita, ka Vestardā ir iemiesojies pats Ferencs Lists gan pēc savas spēles manieres, gan ārienes. Laikrakstu slejās ir lasāmas dažādas piezīmes par jauno latviešu pianistu, piemēram, ka viņš ir nākošais Horovics. Diriģents Pāvo Jarvi raksta: „Viņš ir fenomens! Viņam ir sava personība, pašpārliecība un tehniskais spožums...“ Koncerta pirmās daļas beigās Vestards atskaņoja savu kompozīciju Melnais čarlstons (2011), kur varēja apbrīnot viņa roku fenomenālo neatkarību un koordināciju. Vestards ir tikai 28 gadus jauns mākslinieks, bet jau ar pilnīgu klavieru instrumenta pārvaldi un perfektu tehniku.

Koncertā skanēja arī latviešu komponistu mūzika. Viņš spēlēja mums visiem iemīļotās Jāņa Mediņa Dainas: Nr. 12., 14., 17. un Pētera Vaska skaņdarbu Baltā ainava no cikla Gadalaiki, kurā nošu minimālisms un klusuma pauzes uzbūra dabas ainavu. Skaņdarbs bija pilnīgs kontrasts visam iepriekš dzirdētajam. Lai neiztraucētu baltās ainavas mieru bija pat bailes elpot. Klusumu, kas bija nedaudzo skaņu nozīmīga savienojošā sastāvdaļa, Vestards pat pauzēs paildzināja, lai savaldzinātu klausītāju un liktu tam dziļāk ieklausīties ziemas noskaņas burvībā.

Koncerta otrajā daļā uzstājās Vestarda Šimkusa dzīves partnere, dziedātāja Elīna Šimkusa. Elīna beigusi Latvijas Mūzikas akadēmiju ar bakalaura grādu un Norvēģijas Mūzikas akadēmiju, Oslo ar maģistra grādu. 2011. gadā kļuvusi par VII Klaudijas Taev konkursa jaunajiem operdziedātājiem laureāti Igaunijā, un patreiz ir Igaunijas Nacionālās operas viessoliste. Viņa ir debitējusi operu izrādēs, dziedot Mikaēlas lomu Karmenā un Violetu Traviatā, kā arī daudzās citās operu izrādēs. Bijusi soliste dažādos mūzikas festivālu ietvaros, piedalījusies kā soliste vairākās kantātēs un oratorijās – Rekviēmā, Mesijā un citos lielformu atskaņojumos. Muzicējusi kopā ar Oslo, Igaunijas, Latvijas, Liepājas simfoniskiem un operu orķestriem. Šajā gadā Elīnai paredzētas debijas – Marfas lomā N. Rimska-Korsakova operā Cara līgava Pērnavā un Tallinā un Aminatas loma Mocarta operā Il re pastore Rennes operā Francijā.

Elīnas Šimkusas atskaņojumā dzirdējām četras Jāņa Mediņa dziesmas no cikla Bārenītes dziesmas (Fr. Bārda). Lieliska bija Elīnas perfektā dikcija, kur varēja saprast katru dziesmas teksta vārdu. Pēc Lūcijas Garūtas prasīgās dziesmas Devēji, smalki izskanēja Jāzepa Vītola Laimīte (K. Jēkabsons). Elīnai Šimkus piemīt spilgta un jaunavīgi spēcīga balss, viņas uzstāšanās kopumā veidoja dabīgu priekšnesumu; likās, ka māksliniecei tas neradīja nekādu piepūli. Viņas dziedājums skanēja līdzeni, nepiespiesti, veidojot muzikāli noapaļotas frāzes, un viņas balss amplitūda lieliski iekļāvās Glena Gūlda zāles akustikā. Pēc latviešu klasiķu dziesmām dzirdējām V. A. Mocarta Despīnas āriju no operas Tā dara visas, Suzannas āriju no operas Figaro kāzas un Dž. Rosīni Rozīnas kavatīni no operas Seviļas bārddzinis. Te jaunā dziedātāja ar eleganci un grāciju varēja vairāk demonstrēt savas artistiskās dotības. Piedevās dzirdējām no tās pašas operas Rozīnas āriju Una voce poco fa un pašās beigās J. Vītola miniatūru Aizver actiņas un smaidi.

Viss Elīnas Šimkusas priekšnesums bija izturēts, pasniegts ar inteliģenci un konfidenci, ko neapšaubāmi papildināja Vestarda Šimkusa klavieru pavadījums. Apbrīnojami bija arī tas, ka Vestards spēlēja visus pavadījumus bez notīm no galvas, tādējādi smalkāk iejuzdamies dziedātājas frāzējumā un dinamikas niansēs. Klausoties dziesmās, šķita, ka katra frāze kaut ko stāsta, priekšnesumā aizraujoši uzrunāja Vestarda pianisms, tajā valdošā jūtu un prāta harmonija, tai paša laikā neaizēnojot solistes balsi. Iespaidu kāpināja pianista un dziedātājas cieša un radoša saprašanās, muzicējot ciešā ansamblī. Pēc koncerta, sarunā ar abiem mūziķiem, uzzināju, ka šis koncerts bija viņu pirmais koncerts, uzstājoties abiem kopā.

Pirmo riezi kopš 1980. gadiem TLK koncertā bija ieradies arī kanādiešu preses pārstāvis no operas pasaules Džosefs (Joseph) So, un dienu pirms Glena Gūlda studijas koncerta ar māksliniekiem tikās bijušais Toronto Star mūzikas kritiķis, tagad www.musicaltoronto.org mūzikas kritiķis Džons (John) Tērauds. Intervijā V. Šimkus runāja par mūziķu dzīvi un par to, ka viņš neredz jēgu spēlēt tā, kā spēlē jau simtiem pianistu. Neatlaidīgos meklējumos un liela darba rezultātā viņš to arī ir panācis. Dž. Tērauds raksta: „Visur ir atrodami lieliski izpildītāji. Bet reizi pa reizēm gadās, ka kāds patiešām sevišķš parādās, kurš izraisa paceltas uzacis un zosādu. Tas man vakar notika, kad satiku 20 plus gadus veco latviešu pāri Vestardu un Elīnu Šimkus.“* Dž. Tērauds arī minēja to, ka parasti klavieru pavadījumus spēlē no notīm, taču Vestards tos spēlēja no galvas! Uz to Vestards atbildēja: „Vai jūs esat redzējis aktieri ar tekstu rokās...?“

Drīz pēc koncerta Toronto, Šimkusu pāris devās mājup uz Vestarda dzimtajām mājām Irbēs. Viņus gaidīja pilns dienu kalendārs ar Eiropas kompāniju koncertu līgumiem. Elīnai 16. aprīlī solo koncerts Madonā, tad operas uzvedumi un mēģinājumi Kauņā, Pērnavā, Tallinā. Vestardam, 11. aprīlī Ventspilī ar Sinfonietta Rīga viņa paša 1. Klavierkoncerts, rakstīts pirms pieciem gadiem, un gada beigās viņa jaunais 2. Klavierkoncerts, rakstīts pēc Latvijas Radio kora pasūtījuma jauktam korim un klavierēm ar orķestri.

Helēna Gintere
Laikrakstam „Latvietis“

* „There are fine performers to be found everywhere. But once in a while, someone truly out of the ordinary comes along to raise eyebrows and goosebumps. It happened to me yesterday when I met 20-something Latvian couple Vestard and Elina Shimkus.“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com