ZLA – Zviedrijā

Šī gada sākumā Zviedrijas latvieši pirmo reizi balsoja par Zviedrijas Latviešu apvienības (ZLA) padomi. ZLA turpmāk apvienos abas vēsturiskās Zviedrijas latviešu centrālorganizācijas, kuras kopīgi sarīkoja šīs vēlēšanas un kopīgi izvirzīja kandidātus.

Vēsturisks pārskats

Abas vēsturiskās organizācijas – Latviešu palīdzības komiteja (LPK) un Zviedrijas Latviešu centrālā padome (ZLCP) – ir tagad izbeigušas savu darbību agrākajā veidā.

LPK izveidojās 1945. gadā, un tās sākotnējais mērķis bija, kā jau nosaukums norāda, sniegt latviešu bēgļiem dažāda veida palīdzību. Ar laiku tās galvenais mērķis pārveidojās – tā atbalstīja visādas latviešu aktivitātes Zviedrijā.

ZLCP savukārt nodibināja 1953. g., lai Zviedrijas latvieši varētu iekļauties latviešu globālajā politiskā darbā, ar mērķi atjaunot brīvu un neatkarīgu Latviju. ZLCP sadarbojās ar latviešu kopienām un organizācijām citās zemēs.

Latvijai atgūstot neatkarību, Zviedrijas latviešu sastāvam krasi mainoties pēdējos divdesmit gados, un jauniem darbiniekiem iesaistoties abās organizācijās, pacēlās doma par organizāciju pārveidošanu, lai tās labāk atbilstu jaunajiem apstākļiem. Arī domu par abu organizāciju apvienošanu karsti pārsprieda.

Visnotaļ aktuāls šis jautājums kļuva, kad zviedru iestādes 2007. g. pieprasīja krasu maiņu LPK struktūrā, lai ar zviedru naudu atbalstītās latviešu aktivitātes notiktu vismaz piecās apakšnodaļās, kas izplatītas pa visu Zviedriju. LPK pārorganizēšana un nodaļu dibināšana notika paralēli priekšdarbiem abu lielo organizāciju apvienošanai. LPK savu struktūru mainīja, un pirms nepilna pusotra gada sāka darboties zem plānotās apvienotās organizācijas nosaukuma, kā Zviedrijas Latviešu apvienība. Sākot ar šī gada aprīli, arī ZLCP darbība formāli ietilpst šajā Apvienības nosaukumā. No šī gada vairs ir tikai viena, apvienota latviešu centrālā organizācija Zviedrijā – ZLA.

ZLA šodien

ZLA šodien darbojas sešās nodaļās. Četras nodaļas ir reğionāli nosacītas – Gēteborga, Dienvidzviedrija, Upsala un Viduszviedrija. Divas atsevišķas nodaļas Stokholmā, kur atrodas visvairāk ZLA biedru, izveido abas aktīvās sabiedriskās organizācijas – Stokholmas Latviešu skola un Stokholmas Latviešu koris. Citi Stokholmā dzīvojošie biedri veido kodolu Viduszviedrijas nodaļai.

Latviešu aktivitātes un sarīkojumus rīko nodaļas, bet centrālā valde šo nodaļu darbību veicina un pabalsta ar Zviedrijas piešķirtajiem līdzekļiem. Mērķis ir uzturēt un stiprināt latviešu valodu, kultūru un identitāti starp latviešiem Zviedrijā. Centrālā valde veic arī politisku darbu – pārstāvot Zviedrijas latviešu saimi iepretī: Zviedrijas sabiedrību un iestādēm; Latvijas valdību, iestādēm un sabiedrību; kā arī citām latviešu diasporas kopienām.

Pirmā šīs organizācijas padome, kas ievēlēta ar ZLA nosaukumu un kuru izveidojušas bijušā LPK un ZLCP kopīgi, sanāca uz savu pirmo, vēsturisko padomes sēdi svētdien, 7. aprīlī. Padome ievēlēja organizācijas centrālo valdi.

Jaunajā valdē darbosies: Juris Rozītis (priekšsēdis), Ilze Šakare (priekšsēža vietniece), Vija Freimane (kasiere), Zita Dzelzkalēja (sekretāre), Vineta Freimane (biedrzine), Austra Krēsliņa (atbildīga par ZLA politisko darbību), Ints Ivanovskis (atbildīgs par informāciju un sazināšanos).

Valdes locekļu vietnieki ir: Jānis Alsiņš, Andrejs Leimanis, Ieva Reine un Lilita Zaļkalne.

Zviedrijas Latviešu apvienība ir visu Zviedrijā mītošo latviešu organizācija. Katrs, kas atbalsta organizācijas mērķus, ir aicināts piedalīties ZLA darbībā. Jaunā ZLA padome pārrunāja organizācijas paplašināšanu, lai tajā iekļautu arvien vairāk Zviedrijas latviešu. Lai saņemtu pabalstu no zviedru iestādēm, ik gadus jāuzrāda tūkstoš maksājošu biedru. Tas līdz šim ir izdevies, bet tikai ar lielām grūtībām. Ir nozīmīgs katrs jauns biedrs, un svarīgi, ka katrs esošais biedrs samaksā savu biedru naudu ik gadu.

Latviešu sarīkojumi, skoliņas, kori, deju grupas un cita veida sabiedriski pasākumi visā Zviedrijā ir atkarīgi no katra biedra.

JR