Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Balso par cepurēm

Tautas balss, Dieva balss

Laikraksts Latvietis Nr. 254, 2013. g. 25. apr.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Sarīkojuma dalībnieki. FOTO Imants Kronītis.

Gunta ar cepuri. FOTO Imants Kronītis.

Vanadžu ansamblis dzied. FOTO Imants Kronītis.

Anna demonstrē jauno vingrojumu senioriem. FOTO Imants Kronītis.

Dzidra, Biruta un Anna ar cepurēm. FOTO Imants Kronītis.

Skolnieks Jānītis ar savu skolotāju. FOTO Jolanta Ulricha.

Adelaides Vanadžu gadskārtējā Raibā Pēcpusdiena šogad notika sestdien, 20. aprīlī cepuru zīmē, jo saucās Cepuru Svētki. Izreklamētais cepuru konkurss izraisīja lielu interesi un sīvu sacensību apmeklētājos, kas bija ieradušies gan ļoti skaistās, gan izdomas pilnās un ļoti interesantās galvas segās. Balsošana par divām skaistākajām un divām interesantākajām cepurēm notika tiešā veidā: pie durvīm katram apmeklētājam iedeva divus dažādus talonus, un katram konkursa dalībniekam iedeva aploksni. Tie, kuri savās aploksnēs salasīja no publikas visvairāk talonus, ieguva pirmo un otro vietu cepuru konkursā. Publika par visskaistākajām atzina Helēnas Bulis un Anitas Misiņas cepures, kamēr vislielāko izdomu demonstrēja Paulīna Vovere un Jānis Grīnbergs.

Tauta mīl pasmieties un padziedāt, tādēļ kopīgā cepuma sastāvdaļas bija humors un dziesmas. Vanadžu ansamblis piedāvāja entree ar trim dziesmām: Nāc pie mums, Lai bij' jauki, un Stāvēju, dziedāju. Tad sākās tīra humora uzturs: skeči, stāstījumi, dzejoļi, anekdotes. Ja skolnieks nosēž katrā pamatskolas klasē vismaz divus gadus, tad taču viņš ir divreiz gudrāks nekā visi pārējie, vai nē? Tā vismaz pats Jānītis domāja, 21 gadu vecumā ieradies uz pamatskolas beigšanas pārbaudi pie sirmās skolotājas, kurai vēl bija ogļu melni mati, kad viņš sāka pie viņas skoloties. Tagad tikai aši jānobeidz skola, lai var precēties un laist pasaulē daudzus tikpat gudrus bērnus kā viņš pats! Jānis Lindbergs un Gunta Rudzīte iztirzāja Jānīša akadēmiskos sasniegumus un uzvedību, pirms viņš varēja saņemt skolas beigšanas apliecību, un skolotāja beidzot varēja iet pensijā.

Kad vīrs pēc 40 nostrādātiem gadiem ir beidzot atbrīvots no pulksteņa tirānijas un darba devēja noteikumiem, dzīvesveids mainās gan vīram, gan sievai – viņš nezina, ko augu dienu ar sevi iesākt, un viņai viņš vienkārši maisās pa kājām. Gunta pastāstīja, kā viens vecāks pāris mēģināja atrisināt šo problēmu. Pēc tam Rasa Feja, Ilga Vēvere un Vanadžu ansamblis parādīja, kas notika, kad viņas visas aizbrauca uz Pertu, palīdzēt vietējām Vanadzēm nosvinēt 60 gadu darbības jubileju.

Ko nelieto, tas atrofējas, sevišķi vecākiem ļaudīm, tādēļ ir ļoti svarīgi kustēties, vingrot un neļaut sev aptaukoties. Anna Didrichsone, attiecīgā tērpā, nodemonstrēja jauna veida vingrojumu, kura rezultātā, sākot ar 2 kilogramiem, viņa pēc laiciņa, liekot klāt pa kilogramam, katrā izstieptā rokā spēja pacelt 50 kg kartupeļu maisu, jo rokas un pleci bija norūdījušies. Tikai vēlāk atklājas, ka maisi ir gan lieli, bet tukši!

Katrai paaudzei ir savs žargons, kas rada paaudžu plaisu, jo ģimenes locekļi viens otru nevar saprast. Studente (Ilga Vēvere) apciemo vecmāmiņu (Rasu Feju), bet atrod, ka sarunas lāgā nevedas, jo vecmāmiņa nesaprot runu par čaļiem, fidām, dragāšanu ar džimbuli un čuguna liešanu. Un laušanos viņa saprot tikai kā grieķu-romiešu cīņu. Attiecīgi tērpi un parūkas, kā arī labā spēle, padarīja šo skeču ļoti komisku.

Sekoja padomi vīriešiem, kā sasniegt laimi laulātā dzīvē, un beigās, veca pāra atrisinājums problēmai, kas rodas, ja viņam mājā ir sieva, viņai mājā ir vīrs, bet viņi ir iesākuši attiecības, kurām nepieciešama gulta, un viesnīca pensionāriem nav pa kabatai. Publikai deva iespēju uzturēties blakus telpā, kamēr pastāstīja tādas palaidnības, bet neviens nekur neaizgāja. Esam visi ļoti pieauguši (vai arī ļoti palaidnīgi!).

Kā saldo visiem šiem piparotiem cienastiem Vanadzes nodziedāja Koklītes koklēja un Rindām auga ozoliņi. Apbalvoja cepures, izdalīja loterijas vinnestus, ar ziedu veltēm pateicās pēcpusdienas dalībniekiem un tad varējām pakavēties pie īstām kūkām un kafijas. Līdz tam laikam galdā liktā izpaukšķinātā kukurūza (popcorn) bija tikai bāla atmiņa.

Piecas kopdziesmas publika nodziedāja ar lielu sajūsmu, jo bija ieradies Vanagu oficiālais orķestris – Imants Kronītis ar savu akordeonu. Ar pavadījumu dziedāšana vienmēr skan drošāk. Palīdz arī nodrukātās dziesmu lapiņas, jo kurš tad vairs var atcerēties dziesmām visus vārdus? Labi, ja zina pirmo pantiņu.

Atlikums no pēcpusdienas ienākumiem tiks veltīts daudzbērnu ģimenēm Latvijā. Savā nesenajā Latvijas apciemojumā Rasa Feja apmeklēja vienu šādu ģimeni, un varēja pastāstīt par svētīgo darbu, kas tur tiek veikts ar bērniem, kuri iedoti audzināšanā svešiem, jo pašu ģimenes nespēj vai nedrīkst tos audzināt. Vanadzes ir apņēmušās rūpēties par un atbalstīt šādas ģimenes, tādēļ sarīkojumu atlikums bieži vien tiks ziedots šai vajadzībai.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com