Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Kur beidzās latvietis?

Laikraksts Latvietis Nr. 255, 2013. g. 2. maijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Latvieši ir sekmīga tauta, un varam lepoties par saviem sasniegumiem kultūrā, sportā un zinātnē. Šogad atzīmējam latviešu izcelsmes rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa 150. dzimšanas jubileju. Mūsu latviešu izcelsmes ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās augstākā līmeņa Eiropas Savienības vadītāju sanāksmēs. Latviešu izcelsmes tenisists Ernests Gulbis ir pasaules līmeņa spēlētājs. Latviešu izcelsmes valodnieks Jānis Endzelīns bija nopelnījis starptautisku atzinību.

Ja termina latviešu izcelsmes pielietošana šādā veidā liekas dīvaina, tad ko lai sakām par Latvijas nacionālās ziņu aģentūras LETA paziņojumu: „Par Austrālijas vīriešu basketbola izlases jauno galveno treneri apstiprināts latviešu izcelsmes speciālists Andrejs Lēmanis“? Andrejs Lēmanis ir latvietis ar Latvijas pasi, bet LETA viņu kaut kādi novelk pa vienu pakāpi zemāk: „latviešu izcelsmes“.

Kur beidzās latvietis, un kur sākās latviešu izcelsmes?

Katrs latvietis, protams, ir ar latviešu izcelsmi. Vismaz tā domāju, līdz kamēr lasīju par 29. aprīlī Saeimā notikušo politiķu un ekspertu diskusiju semināru par vienotas nācijas iespējamību Latvijā. Deputāts Andrejs Judins norādīja, ka ne izcelsme nosaka, kas ir cilvēks, bet ka to nosaka pats cilvēks, viņa izjūtas, viņa emocijas. Diskusijās pareizi piezīmēja, ka tautība nav ģenētiski mantojama, bet, nav arī pareizi, ka cilvēks viens pats var noteikt savu tautību bez sabiedrības piekrišanas.

Padomju okupācijas laikā bija svarīgi atsvešināt visus, kuri bija bēguši no sarkanā terora, pazeminot tos uz latviešu izcelsmes cilvēkiem, kuri emigrēja uz Vāciju vai Zviedriju, neminot īstos kara apstākļus, kad cilvēki vienkārši glāba dzīvību, bēgot ar to, ko varēja paķert līdz. Šodien mūsu tautas un valsts interesēs ir apvienot visus pasaulē izkaisītos zarus, un ir laiks beigt atkārtot padomju propagandu par neīstiem latviešiem ārzemēs un emigrēšanu. Diemžēl, vēl arvien bieži dzird abus šos apvainojošos un šķeltnieciskos izteicienus.

Šodien mums jāapvieno mūsu tauta, un jāsaprot, ka latviešu izcelsme var norādīt uz ne tikai ģenētisku mantojumu, bet arī uz garīgu mantojumu. Ja sveštautietis, dzīvodams Latvijā, ir pietiekami iejuties latviešu vidē, latviešu kultūrā, latviešu valodā, ka pats jūtas kā latvietis, tad mēs, pieņemot šo cilvēku kā savējo, piešķiram viņam godpilno nosaukumu latvietis.

Lai latvieši pieņemas skaitā un spēkā!

GN
2013. g. 2. maijs



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com